Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc gaļas. Jau tagad daudzviet pasaulē uzturā tiek lietoti pārstrādāti kāpuru un citu kukaiņu milti. Daļa sabiedrības nepieciešamo proteīnu meklē dabas izcelsmes produktos.
Tomēr gaļa cilvēces zemapziņā ir iesakņojusies, kā spēka un izturības simbols. Tomēr tiem, kas atradīs mūžīgās jaunības eleksīru vai neizsīkstošās pārtikas rezerves, vai kādu citu tik pat fundamentālu alķīmijas formulu, piederēs noteicošā loma cilvēces attīstībai. Tāpēc tiek dibinātas dažādas organizācijas un fondi, kas investē projektos un zinātnieku grupās, kas meklē pārtikas alternatīvas.
Viena no tādām ir Feed the Next Billion - bezpeļņas organizācija, kas izstrādā projektus un rīko publiskus konkursus, kuru mērķis ir veicināt tehnoloģiju attīstību cilvēces labā. Dibināta 1994.gadā Kalversitijā, Kalifornijā. Tā kā līdzīgās organizācijas arī Feed the Next Billion (FTNB) meklē ilgtspējīgus un daudzpusīgus alternatīvus “gaļas” produktus, kas spētu konkurēt ar parastajiem produktiem.
Igaunijas biologi iekļuvuši elitārā pārtikas konkursa XPRIZE finālā, no zirņiem izgatavojot lasi. Pētniecības grupas visā pasaulē izstrādā augu izcelsmes gaļas alternatīvas, izmantojot iecienītas vietējās izejvielas, piemēram, auzas, pupas un zirņus. Igaunijas pētnieku grupa jau 2020. gada nogalē iesniedza pieteikumu FTNB rīkotam konkursam XPRIZE. Izturot sīvo konkurenci, zinātnieki no Igaunijas “Pārtikas un fermentācijas tehnoloģiju centra” (TFTAK) iekļuva pasaules konkursa XPRIZE Feed the Next Billion fināla sešiniekā ar “lasi”, kas izgatavots no zirņu proteīna. Pēc TFTAK gaļas alternatīvu un augu proteīnu vadītājas Sirli Rozenvaldes teiktā, XPRIZE konkursa pēdējā posma sasniegšana ir “milzīga atzinība” centra pētnieku darbam. Balva ir 15 miljoni dolāru un iespēja tirgot savu produktu lielākajos pasaules tirgos. Uzvarētāji tiks paziņoti 2024. gadā un par tādiem kļūs tie zinātnieki, kas būs radījuši zivi vai vistu, kura produkta līdzība būs vistuvāk ar tradicionālajam.
Pētnieku mērķis ir laša filejas alternatīvas nonākšana tirgū kā īstam produktam ar vietējā Igaunijas vai ārvalstu uzņēmuma zīmolu.
Lai kvalificētos XPRIZE konkursa pēdējam posmam, katrai komandai bija jāiesniedz savas “laša” filejas paraugi komisijai. Šie paraugi tika rūpīgi analizēti un novērtēti, pamatojoties uz uzturvērtību, tekstūru, to ietekmi uz vidi un ekonomisko potenciālu. Turklāt pusfināla laikā komandai bija jāpasniedz ēdiena paraugi tiesnešiem, lai tie novērtētu to līdzību ar īstu lasi. Svarīgi, lai šādi “nozvejotam” lasim būtu arī visas nepieciešamās uzturvielas - olbaltumvielas, šķiedrvielas un omega taukskābes.
XPRIZE ir globāla kustība, kas iedvesmo izgudrotājus pozitīvi ietekmēt pasauli, piedāvājot savas idejas liela mēroga konkursos, tādā veidā risinot pasaules lielākās problēmas. Izklausās sarežģīti, tomēr šāds pienesums šodien nenozīmē tikai ķertu profesoru ekscentriskus izgājienus. Bez jokiem - tie var glābt izsalkušo planētu no bada.
Igaunijas Pārtikas un fermentācijas tehnoloģiju centrs ir biotehnoloģijas un pārtikas zinātnes centrs, kurā strādā vairāk nekā 100 pētnieku, kuru uzdevums ir pabarot pieaugošo pasauli ar lētākiem, labākas garšas un augstākas kvalitātes proteīniem.
Šie seši finālisti ir izstrādājuši vairākus konsekventus gaļas alternatīvas aizstājējus, kas pielīdzināma strukturētas zivs vai vistas krūtiņas filejas izskatam, garšai, smaržai, sajūtai, gatavošanas uzvedībai un uzturvērtības īpašībām. Finālistus noteica žūrija, kurā bija eksperti no dažādām starptautiskās ilgtspējības, lauksaimniecības un bioloģiskās inženierijas, pārtikas rūpniecības un augstākā līmeņa akadēmisko aprindu un pētniecības jomām.
Kā sacīja viens no tiesnešiem: "Pieaug pieprasījums pēc augstākas kvalitātes alternatīviem proteīniem, kas ir ne tikai ilgtspējīgi un barojoši, bet arī garšīgi. Es ceru, ka šīs finālistu komandas varēs atbildēt uz šo izaicinājumu, jo tās turpina izstrādāt samērojamus ilgtermiņa alternatīvus gaļas risinājumus.”
"Mūsu iedzīvotāju skaitam pieaugot, mūsu spēja apmierināt pieaugošo globālo pieprasījumu pēc kvalitatīviem proteīniem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uz vidi, būs ļoti svarīga," sacīja Karolīna Kolta, Feed the Next Billion (FTNB) programmas direktore. "Mūsu finālistu komandas pierāda, ka mēs varam radīt strukturētus, daudzpusīgus alternatīvus gaļas produktus ar mazāku ietekmi uz vidi, nekā tradicionālie ēdieni, nezaudējot garšu vai uzturvērtību."
Šādi konkursi ir lielisks piemērs tam, kā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, var radīt ilgtspējīgāku alternatīvu gaļai un zivīm. To pat varētu nosaukt par kompromisu starp gaļēdaju nometni un veģetāriešiem. Ir 2030.gads. Vakariņās uz šķīvja ir uz jumta audzētie tomāti, cukīnī, daži bioloģiski audzēti kartupeļi, un tas, kas izskatās un garšo tieši kā Atlantijas lašā fileja. Un visi ir laimīgi - vēderi pilni, neviens dzīvnieks nav cietis.
No sešiem finālistiem, trīs ir vistas gaļas un trīs zivs produktu radītāji. Divas komandas ir no Eiropas, divas no Āzijas un no Amerikas kontinenta - pa vienai no Argentīnas un Kanādas.
