Dažiem vasaras lietusgāzes ir pamats skumjām, bet sēņotājiem tās nozīmē prieku — var izņemt gumijas zābakus, paņemt grozu un doties mežā cerībā uz bagātīgu ražu. Latvijā sēņošana ir gandrīz kā tradīcija, un pirmās fotogrāfijas sociālajos tīklos parasti parādās jau pēc pirmajām siltajām lietus dienām.
Vienos novados cilvēki jau dižojas ar baravikām, apšu bekām un gailenēm, citviet priecājas vismaz par nelielu saujiņu. Tas ir saprotams: tur, kur valdījis ilgstošs karstums un sausums, sēnes parasti neaug, jo micēlijam pietrūkst mitruma.
Kad karstumu nomaina pērkona lietus, rodas jautājums — cik ilgi jāgaida, līdz sēnes parādās? Vienotas atbildes nav. Latvijas mikologi uzsver, ka sēnes var izaugt dažas dienas pēc lietus, nedēļu vēlāk vai neparādīties vispār, ja mitrums nav pietiekams.
Kā skaidro vietne “Gismeteo”, sēņu organisms atkarībā no sugas attīstās augsnē, koksnē vai meža pakaišos. Ja pirms lietus bijis ilgstošs sausums, īsa lietus duša samitrina tikai virskārtu, un mitrums ātri iztvaiko, neradot piemērotus apstākļus augšanai.
Latvijas eksperti uzsver, ka sēņu parādīšanos ietekmē gaisa un augsnes temperatūra, nokrišņu ilgums un intensitāte, micēlija stāvoklis, vēja stiprums pēc lietus un konkrētā meža tips. Liela nozīme ir arī sugai — piemēram, gailenes un baravikas reaģē ātrāk, bet rudens sēnes, piemēram, rudmieses un bekas, prasa ilgāku mitruma periodu.
Eksperti skaidro, ka cūku sēnes Latvijā parasti sāk augt 2-4 dienas pēc lietus, ja nakts temperatūra ir ap +15…+20 °C un dienā līdz +25 °C. Līdzīgi reaģē arī baravikas, īpaši priežu mežos.
Atšķirībā no ogām sēnes reti aug vienuviet, piemēram, zem viena koka. Tas, ko mēs savācam, ir augļķermenis, bet pats sēnes organisms — micēlijs — atrodas zem zemes un var aizņemt ļoti plašas teritorijas. Tāpēc vienā vietā var nebūt nekā, bet dažus metrus tālāk — pilns grozs.
Sēnes parādās tikai tad, ja sakrīt vairāki apstākļi. Ja kaut viens pietrūkst, micēlijs var palikt miera stāvoklī. Lai sēnes augtu, nepieciešams:
Eksperti un ārsti atgādina galveno noteikumu ikvienam sēņotājam: vākt tikai tās sēnes, par kurām esat pilnīgi pārliecināts. Ja rodas kaut mazākās šaubas, sēni labāk atstāt mežā — kļūda var būt bīstama.
- gailenes tiek sajauktas ar neīstajām gailenēm;
- baravikas — ar žults sēnēm;
- apšu bekas — ar piparu sēnēm;
- bērzlapes — ar bālajiem krupju sārņiem;
- rudmieses — ar sātanisko sēni.
