Parastās pelargoniju ģints pelargonijas ir pievilcīgi podu, konteineru un dobju augi, kas piešķir dārzam krāsu un aromātu visas sezonas garumā, taču vai zināt, ka ir jārūpējas par dažāda veida pelargonijām?
Trīs sugas, kas visbiežāk sastopamas stādaudzētavās un dārzu centros, ir Pelargonium x hortorum (zonālās pelargonijas), Pelargonium peltatum (efejas pelargonijas) un Pelargonium graveolens (smaržīgās pelargonijas).
Parastajām ģerānijām ir pievilcīga lapotne ar noapaļotām līdz nierveida lapām. Lapojums var būt saburzīts vai iezīmēts ar tumšu iekšējo līniju, kas atspoguļo lapas formu. Lai gan smaržīgajām ģerānijām ir specifiskas smaržas notis, arī efejas un zonālo ģerāniju augi bieži izdala patīkamu smaržu.
Lai gan šie pelargonijas veidi atšķiras pēc augšanas paradumiem, ziedēšanas lieluma un krāsas, mērenās joslās visbiežāk audzē kā viengadīgus augus. Tie ir daudzpusīgi augi, kas labi aug jauktos podos, piekārtos grozos un logu kastēs. Ģerānijas ir viegli toksiskas suņiem, kaķiem un zirgiem.
Ģerānijas piedāvā daudz prieka ar nelielu piepūli. Dodiet viņiem daudz saules, noņemiet izlietotos ziedus, un tie veidos krūmu un ziedēs daudzkārt. Šis ir košs augs mājas dārzniekiem, kas labi aug ar minimālu aprūpi.
Novietojiet pelargonijas vietā, kas katru dienu saņem sešas līdz astoņas stundas saules gaismas. Klimatā ar karstām vasarām augi labāk aug pēcpusdienas ēnā.
Ģerānijas audzēšanai vislabāk piemērota organiski bagāta augsne, kas labi notecina ūdeni. Stādiem stādīšanas zonas augšējā daļā samaisiet vecu kompostu vai dārza augsni. Konteineros audzētiem augiem izmantojiet kvalitatīvu, irdenu stādīšanas augsni. Ģerānijas plaukst augsnē ar vidējo līdz nedaudz sārmainu pH no 6,0 līdz 6,5. Pirms stādīšanas ieteicams pārbaudīt pH līmeni. Līmenis, kas ir zemāks par 6,0, izraisa pārmērīgu dzelzs un mangāna uzņemšanu, kas var sabojāt lapotni.
Divas līdz trīs reizes nedēļā ģerānijas jālaista podos un jaunos stādus. Kad augi ir izveidojušies, augsnei var ļaut izžūt, un dārzā audzētām šķirnēm bieži pietiek ar laistīšanu reizi nedēļā. Ļaujot augsnei pilnībā izžūt pirms laistīšanas, tā tiek veicināta lielāka ziedēšana.
Ģerānijas nav pārāk daudz jāmēslo, tomēr konteineros audzēti augi ik pēc divām līdz četrām nedēļām jālieto līdzsvarots, lēnas iedarbības mēslojums. Neizmantojiet mēslojumu, ja stādīšanas augsnē tas jau ir pievienots.
Zonālās pelargonijas, P. x hybridum: no pavasara līdz rudenim ir lielas 10-12 cm ziedu kopas dažādās krāsās, tostarp sarkanā, rozā un baltā krāsā. Ziedēšana var būt vienreizēja vai dubulta. Audzē konteineros vai pievieno puķu dobēm.
Efejas ģerānijas, P. peltatum: šķirne ir populāra logu kastēs un piekaramajos grozos, kas pazīstama arī kā aizmugures ģerānijas. Ziedi ir līdzīgi zonālajām ģerānijām, bet atsevišķi un nedaudz mazāki.
Smaržīgas ģerānijas, P. graveolens: ar smaržīgu lapotni dažādās smaržās, piemēram, rozes vai citrona aromātos. Ziedi no pavasara līdz vasarai ar mazākiem ziediem, bet līdzīgu formu un krāsu efejas ģerānijām. Parasti audzē podos.
Atzarošana veicina sulīgu un lielāku augšanu. Nepārtrauktas ziedēšanas atslēga ir noziedējušo ziedu nolasīšana, kas nodrošina ievērojamu ziedēšanu. Regulāri pārbaudiet un nolasiet visus bojātos stublājus vai lapas.
Parastās pelargonijas viegli pavairo no spraudeņiem. Ja esat pavairošanas iesācējs, šie augi ir lieliski piemēroti sākumam, jo pelargoniju spraudeņiem ir vieglāk mācīties. Tie iesakņosies vai nu ūdenī, vai augsnē, taču spraudeņi, kas iestādīti augsnē, iesakņojas spēcīgāk. Spraudeņus var ņemt jebkurā laikā, bet vislabākos rezultātus iegūsit, pavairot pelargonijas vasaras mēnešos.
Sablīvējiet augsni ap spraudeni podiņā, lai tas augtu vertikāli. Kārtīgi laistiet. Novietojiet podu siltā vietā, kas saņem spilgtu netiešu gaismu, un uzturiet augsni mitru, bet ne piemirkušu. Saknēm vajadzētu parādīties divu līdz trīs nedēļu laikā. Viegli pavelciet spraudeni, ja jūt pretestību, saknes ir izaugušas.
Ģerānijas no sēklām aug viegli, bet lēni. Ziedēšana var ilgt no četriem līdz pieciem mēnešiem, tāpēc jāplāno sēklas sēt februārī. Vislabāk ir šo augu audzēšana apsildāmā siltumnīcā vai dienasgaismas spuldzēs.
Parastās pelargonijas var pārziemot, lai ziedētu otro gadu. Augus podos var pārvietot uz telpām, piemēram, neapsildāmu garāžu vai siltumnīcu, vai arī pārziemot iekštelpās. Tomēr tās galvenokārt audzē kā viengadīgus un katru gadu nomaina.
Ģerānijas piesaista parastos kukaiņus, kas sūc sulu, tostarp laputis un baltās mušas. Gliemeži barojas arī ar sulīgiem kātiem un lapām. Augi ir arī neaizsargāti pret sēnīšu infekcijām, piemēram, botrītu un sakņu puvi. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas un, ja nepieciešams, lietojiet atbilstošu fungicīdu.
Parastās pelargonijas zied pavasarī līdz vasarai un pat rudenī, tikai nedaudz apkopjot. Dodiet viņiem daudz saules un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanas reizēm.
Mēslojiet konteineros audzētus augus ar lēnas iedarbības šķidro mēslojumu ik pēc divām nedēļām līdz četrām nedēļām visas sezonas garumā un noņemiet nolietotos ziedus un to stublājus, tiklīdz tie sāk izbalēt.
Ģerānijas ir pagarinājušas ziedēšanas periodus, un dažas šķirnes zied visas sezonas garumā līdz rudenim. Augi rada vairākus ziedēšanas periodus, no kuriem katrs ilgst vienu līdz divas nedēļas.
Ir svarīgi noņemt gan ziedu, gan tā stublāju, kad tas nomirst. Izmantojiet pirkstus vai grieznes, lai satvertu kātu netālu no tā pamatnes, kur ir sākusies jauna augšana.
Ziedu izmērs atšķiras atkarībā no ģerānijas veida, un smaržīgās ģerānijas rada mazākus ziedus. Zonālās un efejas ģerānijas dod lielākus atsevišķu, 5-ziedlapu ziedu pudurus, un zonālie ģerāniju ziedi var būt vieni vai dubulti.
Populāras krāsas ir sarkana, balta un rozā, bet regulāri tiek ieviestas jaunas šķirnes, tostarp divtoņu ziedi. Ziedi nav smaržīgi, taču lapām bieži ir jūtams ass aromāts. Smaržīgās ģerānijas izceļas ar specifiskiem lapotnei piešķirtajiem aromātiem, piemēram, rožu, citronu un muskatriekstu.
Ģerānijām nepieciešama neliela apkope, taču ir jāveic daži uzdevumi, lai augi būtu veseli un ziedētu. Visbiežāk sastopamās problēmas ir saistītas ar kļūdām aprūpē, un tās var labot, ja tās tiek konstatētas agri. Ja augs ražo niecīgus ziedus, iespējams, tam ir pārāk karsts.
Mēģiniet pēcpusdienā pārvietot augus podos ēnainā vietā. Pārāk daudz mēslojuma arī palēnina ziedu veidošanos.
Apsveriet laistīšanas grafiku, jo gan pārmērīgas, gan nelielas laistīšana dēļ lapas kļūst dzeltenas. Pārbaudiet augsnes pH. Līmenis zem 6,0 ir pārāk skābs ģerānijām un arī izraisa hlorozi. Nepietiekama apgaismojuma dēļ augi kļūst gareni. Novietojiet ģerāniju vietā, kas katru dienu saņem 6 līdz 8 stundas spilgtas saules gaismas.
