Pavasara ekvinokcija šogad 19. martā vēsta par jaunu sākumu un dabas atjaunošanos ziemeļu puslodē. Daudzās kultūrās tiek svinēti pavasara svētki, piemēram, Lieldienas.
Vērojiet Saules loku pāri debesīm, kad tā virzās uz ziemeļiem. Putni migrē uz ziemeļiem kopā ar Saules ceļu.
Vai ievērojat, ka dienas kļūst garākas? Vai zinājāt, ka pieaugošā saules gaisma iedvesmo dziedāt putnus? Izbaudiet putnu dziesmas. Ejiet ārā! Paskaties apkārt. Vai tārpi un pumpuri jau parādās? Šā iemesla dēļ marts tiek saukts arī par tārpu mēnesi.
Koki, krūmi un ziedi ir jutīgi pret temperatūru un dienas garumu. Kopš seniem laikiem cilvēki ir izmantojuši dabas notikumus kā indikatorus, kad laiks ir piemērots stādīšanai. Piemēram, izrādās, ka ziedošs krokuss ir norāde, lai stādītu redīsus, pastinakus un spinātus. Ieskatieties dabas zīmēs. Vai narcises un tulpes jau bāž galviņas no zemes?
Vai jūtat, ka Saule kļūst stiprāka? Garākās dienas rada augstāku temperatūru. Gan cilvēki, gan dzīvnieki atmet siltās drēbes un smagos mēteļus.
Dienas kļūst arvien siltākas un meteorologi sola, ka termometra stabiņš vairs nenoslīdēs zem nulles, nu vismaz pa dienu.
Pirmā pavasara diena tradicionāli ir diena, lai sāktu ko darīt dārzā. Jāskatās, kuras dienas ir vislabākie stādīšanas datumi atbilstoši vietējiem apstākļiem. Sakārtojiet siltumnīcu, apskatiet pērnā gada sēklu krājumus, vai nevajag nopirkt ko no jauna. Ja jūtat pietiekamu siltumu, tad aprušiniet puķes un pavērojiet jaunos dzinumus. Daba mostas līdz ar mums.
