Ziemā Rīgas centrs pārvēršas par Dena Brauna romāna cienīgām ainām, ar labirintiem, mīklām un “atrodi izeju” variantiem. Atšķirībā vien tajā, ka Toma Henka varonis atrisina mīklas ar zīmju, zīmju sistēmu zinātnes palīdzību, kamēr mums, nokļūstot neparedzamas apstākļos, nepieciešamas spējas orientēties situācijās, jāpieņem noteikti lēmumi.
Tas, cik šis lēmums galu galā izrādīsies pareizs, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu vērīguma, precīzāk, - no mūsu spējas izprast ieraudzīto. Tieši tik loģisks ir ievads stāstam par mūsu ikgadējo cīņu ar lāstekām, netīra sniega kupenām un apledojušām ietvēm. Mans stāsts sākās 4.decembrī, kad devos no mājām uz tikšanos un apstājos precīzi 5 soļus no izejas.
Sestais solis izpalika, jo mana nama pagalms bija pārvērties par nespodru un nepārvaramu ledus kārtu. Ar skatienu meklēju izeju, līdz ieraudzīju nākamo šķērsli - naktī, no pilošiem kondicionieriem, izveidojušās milzu lāstekas.
No iepriekšējiem gadiem zinu, ka par šādu situāciju atbildīgi ir vai nu nama īpašnieks vai manā situācijā mājas pārvaldniece Alla. Bet tā kā Alla mūsu kopīgo ledus rožu dārziņu palaidusi pašplūsmā, sapratu, ka jārīkojas sekojoši - Googlā jāatrod tuvākās pašvaldības policijas telefona numurs un jāsauc palīgā.
Sazvanīju Rīgā, Hanzas iela 7 pašvaldības policiju, detalizēti izstāstīju situāciju. Visu cieņu pašvaldības policijai, jo palīdzība ieradās desmit minūšu laikā. Policijas pārstāvji sazinājās ar pārvaldnieci Allu un tālāk risināja situācijas praktisko pusi.
Mans stāsts beidzās laimīgi. Tomēr šādas situācijas ir uz soļa, jo namu jumti pilsētā daudzviet ir netīrīti, radot dzīvībai bīstamas situācijas. Slapjš vai apledojis sniegs, lāstekas, kas krīt no augstuma, - tas ir smagums, kas, uzkrītot virsū, var radīt nopietnas un smagas traumas; tās var būt smagas galvas traumas, kaulu lūzumi. Asās apledojuma malas, lāstekas var radīt dziļas brūces, var nopietni savainot seju, traumēt acis, tāpat cilvēks var pakrist un tādējādi gūt vēl arī citas traumas.
Likuma “Par pašvaldībām” 43. panta sestā daļa paredz domes tiesības izdot saistošos noteikumus par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskajā lietošanā esošās teritorijas - gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālāju līdz brauktuves malai - kopšanu. Šādus saistošos noteikumus ir izdevušas daudzas pašvaldības.
Rīgā 2015. gada 28. aprīlī dome pieņēma saistošos noteikumus Nr. 146 par “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”, kas būs spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šajos noteikumos 3. punktā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina:
1.Nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;
2.Būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un, ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība; ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, tad nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
3.Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.
Par laikus ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma noteikumi paredz administratīvo sodu. Maksimālais sods fiziskajām personām var būt 350 eiro, bet juridiskajām personām - 1400 eiro.
Par nenotīrītām ietvēm vai jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pašvaldībai: Administratīvajai inspekcijai - zvanot uz 67013558 un 67026626 vai rakstot uz rdai@riga.lv;
Rīgas pašvaldības policijai - zvanot uz 110 vai uz tuvāko pašvaldības policijas nodaļu.
“Ja cietušajam ir radušies nopietni miesas bojājumi, policija, izvērtējot seku smagumu, ierosinās lietu un sauks vainīgo personu pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, cietušajai personai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju. Cietušajai personai ir tiesības arī patstāvīgi vērsties pret personu, kuras vainas dēļ radies kaitējums. Ja ar vainīgo personu nav iespējams vienoties par kompensāciju, tad cietušajam ir tiesības vērsties tiesā, lai tā piedzītu zaudējumu atlīdzību par labu cietušajai personai, ja prasība tiktu atzīta par pamatotu,” raksta portālā lvportāls.lv.
