Karaliene Elizabete II, kura diemžēl mūžībā aizgāja pērnā gada 8. septembrī, bija un ir vispopulārākā korgiju saimniece. Savas dzīves laikā viņai ir bijuši vairāk nekā 30 korgiji.
Pirms vairāk nekā nedēļas, Karalienes pirmajā nāves gadadienā, Latvijas korgiju asociācijas biedri sanāca kopā un godināja viņu pie Lielbritānijas vēstniecības atvedot kopā pāri par 120 korgijiem.
Šie suņi ir kā karaļnama neoficiālais simbols - karikatūras var atrast gan uz suvenīriem, gan uz tējas paciņām, gan T- krekliem, Beļģija pat uzņēma animācijas filmu “Karalienes korgijs” (The Queen’s Corgi).
1933.gadā, kad Karalienes Elizabetes II tēvs Džordžs VI vēl nebija karalis, ģimene izvēlējās mazu Velsas Pembrokas korgija kucēnu - Dūkiju. Pēc pāris gadiem, viņi paņēma vēl vienu kucēnu, kuru nosauca par Džeinu. Diemžēl, kad sākās 2. Pasaules karš, Dūkijs aizgāja mūžībā, bet Džeina pati dzemdēja 2 jaunus ģimenes locekļus. Kad Džeinu 1944. gadā nobrauca kāds garāmbraucošs šoferis, Princese Elizabete II bija satriekta, bet uzrakstīja šoferim vēstuli, ka viņa nedusmojas uz viņu un tā nebija viņa vaina. Tomēr pati savu korgiju Elizabete II saņēma savā 18. dzimšanas dienā, kuru nosauca par Sjū jeb Sūzenu.
Kucīte, protams, bija Karalienes mīlule, Sūzena pat bija paslēpusies zem karaliskās karietes paklāja Elizabetes II un Prinča Filipa kāzu dienā, kad viņi brauca uz savu medusmēnesi Skotijā (Sūzena, protams, pievienojās). Kad Karalienei bija 32 gadi, Sūzena diemžēl nomira. Tomēr visi nākamie Karalienes korgiji bija Sūzenas tiešie pēcnācēji - tas viņai bija kā atgādinājums par dzīves ritumu un nemainīgo laika maiņu. Neviens jauns kucēns netika pārdots, visi, kuriem nepietika vietas karaļnamā, bija atdoti ģimenei un draugiem. Korgiji sekoja Karalienei visur gan helikopteros, gan vilcienos, gan limuzīnos. Lai gan Bekingemas pilī ir 775 istabas, korgiji vienmēr gulēja Karalienes privātajā istabā. Viņus staidzināt bija Karalienes Elizabetes II rutīna un pienākums katru dienu visu mūžu.
Vēl 2021.gada sākumā karaliene paziņoja, ka pēc nāves nevēlējās atstāt aiz sevis jaunus suņus. Viņa tika attēlota kopā ar savu pēdējo korgiju Candy vēl janvārī. Tomēr vēlāk Candy pievienojās Muiks un Sandija, kurus Karalienei uzdāvināja dēls princis Endrjū un viņa meitas.
Kamēr viņas vīrs princis Filips visu mūžu pavadīja, ejot nedaudz aiz sievas, korgiji skraidīja pa priekšu, priecājoties par brīvību, kas bija liegta pašai karalienei. Ir teikts, ka princese Diāna ir izdomājusi frāzi “lidojošais paklājs”, lai aprakstītu suņu jucekli, kas skrēja pirms karalienes, bet pati viņus sauca par “meitenēm” un “puišiem”.
Karalienes Elizabetes II piemērs kaut kādā ziņā ir unikāls, jo viņa ir bijusi visu mūsu dzīvēs “daļa”. Kaut arī viņa mūžībā aizgāja ļoti cienījamā vecumā, tomēr, kad viņas vairs nebija, šķita, ka tas nav pareizi. Un, ka Lielbritānijas himnas “Dievs, sargi Karalieni” pirmie vārdi bija kā garants mūžīgai dzīvošanai (karalienes Elizabetes II valdīšanas laikā no 1953. gada līdz 2022. gadam “God Save the Queen” tika dziedāta kā valsts himna). Lai arī karaliene devusies pie sava mīļotā vīra prinča Filipa un lielās korgiju saimes debesīs (interesants fakts, ka neviens avots nesniedz precīzu suņu skaitu), viņa un korgiji ir kļuvuši par popkultūras ikonām.
