Sākumā gribu iepazīstināt ar rožu iedalījumu un dažām pamatlietām, kas jāievēro. Pavasaros Rīgas centrāltirgū, tirgojot rožu stādus, liela daļa pircēju vēlas iegādāties krūmu rozes. Izjautājot pircēju, kādu krūmu rozi viņš vēlas, parasti saprotu, ka daudzi pircēji ar jēdzienu krūmu roze saprot ko aršķirīgu.
Visi vēlas tādu rozi, kas aug krūmiņā, bet tad sākas atšķirīgais. Cits vēlas tādu krūmu rozi, kas aug lielā, ļoti augstā krūmā pie sienas, cits vēlas zemu krūmiņu, bet cits tādu krūmu, kur var nogriezt ziedus, ko likt vāzē. Tomēr izjautājot pircējus, secinu, ka negatīvā pieredze likusi izdarīt aplamus secinājumus. Iestādot rozi, tā izdzinusi vienu dzinumu ar vārgu ziediņu un vairāk nav uzziedējusi. Tādu rozi vairs nevēlas, jo grib tādu, kas zied bagātīgi un vēlams jau šovasar veido kuplu krūmu un zied atkārtoti.
Neskatoties uz loģisko un saprotamo pircēju vēlmju skaidrojumu, pastāstīšu, ka visas rozes veido mazu vai lielu krūmu. Pastāstīšu, kādās grupās rozes iedalās un dažas pamatlietas, kas jādara, lai iestādītā roze augtu, kā arī, kā iegādāties stādus, kas tiešām aug.
Floribundrozes
Floribundrozes atšķiras ar nelielo augumu, bagātiem ziedu ķekariem un atkārtotu vai nepārtrauktu ziedēšanu līdz salnām. Floribundrozes ir piemērotas apstādījumiem, jo labi zarojās, bagātīgi zied un ziedi ir noturīgi. Ziedi nav ļoti lieli, bet to ir daudz. Šādas rozes var aplūkot publiskos parkos un apstādījumos. Atkarībā no šķirnes, atšķiras ziedu lielums, smarža, ziedu forma, krāsa un ziedlapiņu skaits. Arī krūma augstums un kuplums atkarīgs no šķirnes. Ir šķirnes, kas ir zemas no 30 līdz 50 centimetri, ir vidēji augstas floribundrozes līdz 70 - 80 cm, ir arī augstākas floribundrozes, kas nedaudz pārsniedz metru augstumu. Visizplatītākās ir zema un vidēja augstuma floribundrozes.
Klājeniskās rozes
Klājeniskās rozes vai zemsedzes ir līdzīgas floribundrozēm, atšķiras ar krūma kuplumu, kas veido daudz horizontālo dzinumu. Daudzām šķirnēm dzinumi ir nokareni, bet ir arī šķirnes, kas veido garus stingrākus dzinumus ar bagātīgiem ziedu ķekariem galos. Klājeniskās rozes atšķiras ar maziem vai vidēji lieliem ziediem, kas zied lielos vai ļoti lielos ķekaros. Ir šķirnes, kas zied atkārtoti, bet ir arī tādas, kas zied nepārtraukti. Klājeniskās rozes labi pārziemo, ir laba slimību izturība. Šīs rozes droši var griezt un formēt. Grūtības sagādā ravēšana, jo krūmi saaug ļoti biezi.
Miniatūrrozes jeb poliantrozes
Miniatūrrozes vai poliantrozes ir līdzīgas klājeniskajām un floribundrozēm. Veido zemu kuplu krūmiņu. No iepriekšējām pieminētajām - floribundrozēm un klājeniskajām - rozēm atšķiras ar to, ka krūmiņš ir kompakts - neizplešas uz sāniem un neaug pārāk augsts. Parasti zied maziem vai vidēji lieliem ziediem, kas aug lielās ziedkopās. Biežāk sastopamas līdz 60 cm augstumā, bet ir arī šķirnes, kas ir augstākas - līdz 1 metram. Miniatūrrozes ļoti labi pārziemo un ātri aug. Minatūrrozes var formēt, izveidojot kubu vai kādu citu figūru.
Krūmu rozes
Aug lielākos krūmos, kas paši spēj noturēt savu svaru, augstumā no 100- 150 centimetriem (1- 1.50 m) , zied lielās vai vidēji lielās ziedkopās, zied atkārtoti. Ir šķirnes, kas sasniedz un pārsniedz 2 metru augstumu. Lielākā daļa krūmu rozes zied lieliem vai vidēji lieliem ziediem, bet ir šķirnes, kas zied ar maziem ziediņiem, kam ir pildīti vai tukši ziediņi (mazāks ziedlapiņu skaits). Ir tādas krūmu rozes, kas zied milzu ķekariem, kur ķekarā var būt vairāk nekā 100 ziedu.
Daudzi pircēji vēlas angļu krūmu rozes. Tās ir izcilā selekcionāra Davida Ostina (David Austin) krūmu rožu šķirnes, kas atšķirās ar lieliem vai vidēji lieliem, smaržīgiem, apaļas formas ziediem, kas dažbrīd atgādina peonijas.
Īpaši izceļama ir Renaissance rožu grupa. Tās ir Dānijas selekcionāru Poulsen Roser īpašais lolojums. Ir radītas vēl nebijušas krūmu rozes, kas līdzšinējās pārespēj ar ziedu lielumu, krāšņumu, īpašo smaržu, spīdīgo lapotni un izturību pret slimībām un salu.
Parka rozes
Parka rozes, līdzīgi kā krūmu rozes, ir augsti, kupli krūmi, kas paši tur savu svaru. Atšķiras ar īpašu ziemcietību, izturību pret slimībām. Daži pat apgalvo, ka parka roze aug kā mežrozīte, tikai zied ar īstas rozes ziediem. Es gan tam nepiekrītu, bet parka rozes tiešām var augt mazāk bagātā augsnē, ne tik saulainā vietā, arī ziemā nav jāpiesedz. Par īpašu ieguldījumu Latvijas parka rožu selekcionēšanā jāpateicas mūsu selekcionārei, Triju zvaigžņu ordeņa kavalierei Dzidrai Riekstai, kas radījusi daudzas brīnišķīgas parka rozes.
Ir šķirnes ar pildītiem ziediem, kā arī klajāki ziedi ar mazāku ziedlapiņu skaitu. Lielākā daļa parka rozes ir smaržīgas. Parasti parka rozes ir ļoti asas ar daudz ērkšķiem, bet ir arī šķirnes, kas nav tik ērkšķainas.
Vīteņrozes
Vīteņrozes vai stīgotājrozes aug augstā krūmā, sākot no 2 līdz 6 metriem, parasti vajadzīgs balsts, kur vīties un turēties. Tā var būt mājas siena, izveidota trepīte, no auklām sasiets balsts vai vienkārši atsieti garākie dzinumi. Ir vīteņrožu šķirnes, kas var augt bez balsta, to dzinumi ir resni, stingri, kas spēj paši noturēt svaru.
Lielākā daļa šķirņu zied atkārtoti, dažas šķirnes zied vienreiz gadā, bet ļoti bagātīgi. Tāpat kā citām rožu grupām, arī vīteņrozēm ir šķirnes ar lielākiem vai mazākiem ziediem, smaržīgākas vai mazāk smaržīgas. Kaut gan mana mamma teica, ka visas rozes smaržo, citām smarža ir izteikta, bet kādai ļoti maiga un viegla. Ziedu daudzums ziedkopā arī atkarīgs no šķirnes, ir šķirnes, kur ziedi ir nelielās ziedkopās vai pat pa vienam, bet ir arī tādas šķirnes, kur ziedkopā ir vairāki desmiti ziedi vienlaikus.
Reizēm pircēji jauc vīteņrozes ar klājeniskajām rozēm, domājot, ka vīteņrozes, ja nevarēs vīties uz augšu, augs un vīsies pa zemi, bet tā īsti nebūs, jo šīs ir dažādas rožu grupas, kuras ir ar atšķirīgu kātu resnumu un spēcīgumu un ne tikai.
Tējhibrīdrozes
Tējhibrīdrozes aug kuplākā vai mazāk kuplā krūmā, ziedi vai ziedkopas aug uz garākiem kātiem, parasti zied pa vienam ziedam uz dzinuma vai nelielās ziedkopās. Krūmā vienlaikus zied daudz ziedi, bet uz katra zara ir viens zieds vai neliela ziedkopā esoši ziedi. Tējhibrīdrozēm parasti ir lieli pildīti ziedi. Smarža, zieda krāsa, forma, lielums, lapotnes augstums un citas īpašības katrai šķirnei var atšķirties.
Nostalģiskās tējhibrīdrozes izceļas ar apaļo zieda formu. Parasti šīs rozes ir arī smaržīgas, ar spīdīgu, slimību un sala izturīgu lapotni. Ļoti bagātīgi zied, neskatoties uz to, ka nav lielas ziedkopas, viss krūms ir pilns ar ziediem. Ziedus var nogriezt un ielikt vāzē.
Šīs ir rozes, ar kurām pircējiem gadījušies lielākā vilšanās, jo stādam bijis viens dzinums. Stādiņš lēnām ieaudzies, uzziedējis, noziedējis un viss. Šādā negatīvā pieredzē vaina meklējama gan stādu audzētājā, gan pircēja vājā izpratnē par rožu augšanu un audzēšanu. Lai tā nenotiktu, turpinājumā aprakstīšu dažas pamatlietas, kas būtu jāzin par stādiem un audzēšanu.
Vēl būtu jāpiemin augstcelmu vai augststumbru rozes, kas acotas vai potētas uz augsta potcelma. Uz augstā mežrozītes vai īpašās rožu šķirnes potcelma var uzpotēt dažādas rožu šķirnes.
Lielākā rūpe ir šo rožu pārziemošana, bet tas jau būtu atsevišķs stāsts.
Mežrozītes gan aug bez kopšanas, nav vajadzīga auglīga zeme un vairāk rūpes sagādā mežrozīšu ierobežošana. Atkarībā no šķirnes atšķiras ziedu krāsa, ziedi ir klaji, zied vienreiz vasarā, rudenī ir sarkanas ogas.
Rožu stādus var izaudzēt arī no spraudekņiem, apsakņojot rožu zariņus. Tādus stādus var iegādāties lielveikalos, kā ziedošus puķu podus, kur aug daudzi mazi ziedoši stādiņi. Diemžēl, šādi stādiņi pirmajā ziemā nav sala izturīgi, un, neskatoties uz šķietami vienkāršo izaudzēšanu, nekas prātīgs no tādiem stādiem parasti nesanāk. Kaut arī ir ļoti daudz gadījumu, kad šādas rozītes iestāda dārzā un ne tikai aug, bet arī izaug un zied.
Stādīšanai rožu stādus var izaudzēt uz lauka vai siltumnīcā.
Audzējot uz lauka, process ir ilgāks, sarežģītāks, bet stāds ir daudz spēcīgāks un skaistāks. Tiek izaudzētas mežrozītes, uz kurām uzaco īsto rozi. Acošana notiek vasarā, mēs acojam jūlijā. Kad uzacotais rozes pumpurs ir pieaudzis, nogriež mežrozīti un aug jau īstā roze. Šādu rozi atstāj ziemot uz lauka. Nākamā gadā stādu audzē, vairākas reizes apgriežot, lai panāktu sazarošanos un krūma izveidošanos. Rudenī, kad roze gatava ziemas mieram, to izrok, apgriež un iepodo puķu podos. Liek ziemot ārā, vai aukstā siltumnīcā apberot ar kūdru vai koksnes skaidām. Pavasarī apčubina, apgriež bojātos, apsalušos vai nesmukos dzinumus, un ļauj uzsākt augšanu. Manas rozes ziemo siltumnīcā, kurā arī pēc tam tiek modinātas un gaidīts katrs pumpurs.
Kad parādījušies pirmie jaunie dzinumi, stādiņu var vest uz tirgu. Lai izaudzētu šādu stādu, paiet vairāk nekā divi gadi, neskaitot mežrozītes izaudzēšanu.
Ir arī populārāka un vienkāršāka stādu audzēšana. To sauc par potēšanu. Potēšana notiek ziemā, audzētāji saka, ka līdz 8.martam vajadzētu būt sapotētam. Potēšana ir līdzīga acošanai, jo uz mežrozītes stāda pieaudzē īsto rozi. Atšķiras ar to, ka mežrozīte ir izrakta un iepodota plēves podiņā. Ja acošanā izmantoja no rozes nogrieztu pumpuru, tad potējot tiek iesprausts zariņš ar vienu vai varākiem pumpuriem. Uzpotētie stādiņi tiek ievietoti vanniņās, pārklāti ar plēvi, un jau pēc nepilna mēneša, kad ir pieauguši, tos var likt siltumnīcā, lai paaugās. Aptuveni trīs mēnešus pēc uzpotēšanas stādiņš nonāk pie pircēja. Bieži vien stādiņam jau ir ziediņš vai pumpuriņš, kas priecē pircēju.
Te varam rast atbildi uz raksta sākumā uzdoto jautājumu - “gribu krūmu rozi tādu, kas veido krūmu”.
Potētie stādiņi ir labi, tie aug, reizēm pat labāk par acotajiem, divus gadus audzētajiem. Tomēr jāsaprot, ka stādiņam jāļauj izaugt. Ja jaunajam stādiņam ir tikai viens dzinums, tam nevajadzētu ļaut uzreiz ziedēt. Vajadzētu nogriezt galotnīti, lai stādiņš sazaro, un sāk veidot krūmu. Vislabāk būtu vairākas reizes apgriezt, tad krūms būs kuplāks.
Pircējs pērk ar acīm. Rožu stādu ar ziedu vai ar pumpuru nopērk vispirms. Kad pircējam pamāca, ka pumpuru vai galotnīti jānogriež, tad pircējs atbild, ka viņam svarīgi redzēt ziedu.
Tad arī sanāk stāsts par rožu stādu, kam bija viens dzinums ar pumpuru vai ziedu, kāds viņu nopirka, iestādīja, bet īsti apmierināts nebija, jo vairāk arī neziedēja un krūmu neveidoja. Jaunais, dažus mēnešus vecais stādiņš visus spēkus bija atdevis šim vienīgajam garajam dzinumam un pirmajam ziediņam, tādēļ arī augšana kļuva lēnāka.
Kā mēs stādām un iesakām to saviem klientiem?
Stādiņš jāstāda pēc iespējas saulītē - roze ir dienvidu augs, mīl sauli un siltumu.
Tiek izrakta bedre, apmēram viena 10 litru spaiņa lielumā, 50 - 70 cm vai pat nedudz dziļāka. Bedre tiek pielieta pilna ar ūdeni. Kad ūdens ir uzsūcies zemē, bedrē saberam trūdvielām bagātu un mitru augsni. Rozi izņem no podiņa, notin potējamo lentīti un iestāda. Nedrīkst aizrauties ar sakņu plucināšanu un dalīšanu, var apraut un traumēt baltās saknītes, kas ir sakņu galos.
Jāstāda tā, lai potējuma vai acojuma vieta būtu 7 līdz 10 cm vai, mērot vienkāršāk, plaukstas platums zem zemes. Tas ļaus rozei veidot kuplāku krūmu un uzlabos ziemcietību. Tā rozes daļa, kas ir zem zemes, parasti nenosalst, pat nepiesegta.
Pirms stādīšanas pirmā gada stādiem apgriezt dzinumus, iesaku griezt pēc pirmās vai otrās pieclapes (skatoties no potējuma vietas uz augšu), arī otrā gada stādus ieteiktu nedaudz apgriezt.
Nākamo rozi iesaku stādīt 20-70 cm attālumā, attālums atkarīgs no šķirnes un rožu veida.
Kāda ir trūdvielām bagāta augsne?
Satrūdējuši kūtsmēsli vai komposts sajaukts ar bagātu un kūdrainu melnzemi būs ļoti labs. Nedrīkst iestādīt svaigos kūtsmēslos vai tikai satrūdējušos kūtsmēslos, mēslojums jāiemaisa zemē.
Arī ar laistīšanu neiesaku pārcensties, kad roze iestādīta un aug, to nedrīkst pārliet, tad saknes var sākt bojāties (pūt) un rozīte var aiziet bojā. Roze jālaista bagātīgi, bet ne bieži.
Nedrīkst ļaut rozei ieaugt nezālēs. Ja negribas ravēt, var mulčot, var izmantot speciālo plēvi, kas aiztur nezāles.
Jāpieskata, lai neuzmetas laputis vai citi insekti. Bojātās lapas noņemt, bojātos dzinumus izgriezt. Pret tumšplamkumainību un citām slimībām vajag ievērot profilaksi. Kad lapas paliek melnas un sāk birt nost, tad uzsākt cīņu ar slimību ir jau par vēlu. Ievērot arī attālumus starp rožu stādiem, lai nav pa biezu.
Uz ziemu nogrābt, nolasīt zemē sabirušās lapas, vēlams nedaudz apgriezt un atlapot zarus. Pie saknēm uzbērt kūdru, piesegt ar egļu vai priežu zariem.
Pavasarī nosalušos, bojātos un liekos zarus izgriezt, veselos zarus saīsināt.
