Celiņi jeb takas mājas pagalmā ir viens no ainavas elementiem - tie nodrošina gan ērtu pārvietošanos, savienojot dažādus pagalma objektus, gan arī veic dekoratīvu funkciju.
Ikviena dārza plānošana sākas ar tā izpēti un analīzi. Galvenais princips, ko ņemt vērā, plānojot celiņu tīklu, ir - es un manas vajadzības. Būtiski ir izvērtēt celiņu atrašanās vietas arī ilgtermiņā. To var viegli izdarīt kādu laiku padzīvojot esošajā vietā - kur zālienā redzami iezīmējas iemīdītas takas, tur arī ir visbiežāk lietotie gājēju ceļi, kur būtu ieklājams cietais segums. Ņemam vērā principu - ja zāliens kaut kur tiek izmīdīts, visdrīzāk tur arī vajag ierīkot celiņu.
Pārmērīgs celiņu daudzums nevajadzīgi sadrumstalo dārzu un lieki sadala zālienu laukumos. Kopts zāliens ir liela dārza vērtība, un to aizstāt ar takām, kuras tiek izmantotas reti, nebūtu lietderīgi.
Dārza takas ir vairāk aktuālas tieši mazos dārzos. Lai gan sākumā varētu šķist otrādi, lielās teritorijās zāliens izmīdās mazāk, nekā mazās teritorijās, jo lielā platībā cilvēks izvēlas dažādus pārvietošanās ceļus, kā rezultātā slodze uz zālienu tiek izdalīta lielākā platībā.
Dažādu izskatu un dārza celiņu idejas var būt tik vienkāršas vai tik sarežģītas, cik vēlaties. Taču izvēlētā forma un materiāli būtiski mainīs dārza telpas kopējo sajūtu.
Celiņu forma
Ja dārziem, īpaši maziem, ir ģeometrisks izkārtojums un arhitektūra, vislabāk to saskaņot ar taisniem dārza celiņiem. Plašs, taisns ceļš, kas ved uz objektu, virza skatienu, vienlaikus sniedzot dārzam proporcijas sajūtu un lineāru perspektīvu.
Līkumotie dārza celiņi, kas paredzēti, lai jūs izbaudītu gan ceļojumu, gan galamērķi, piešķir telpai neformālu noskaņu. Dabiskā izskata līknēm ir nepieciešams pietiekami daudz vietas un atkārtošanās, lai dārzs veidotos harmonisks. Līkumots dārza celiņš radīs noslēpumainu noskaņu, kā arī piešķirs dārza telpai dziļumu.
Celiņu materiāls
- akmens (šķembas, grants, oļi, bruģakmeņi u.tml.)
- koks
- betons
- ķieģelis
- pļauts zāliens
- celiņi no improvizētiem materiāliem (no stikla līdz lietotiem plastmasas pārsegiem)
Universāls padoms, izmantojot jebkura celiņa materiālu, ir to ieklāt vienā līmenī ar zālienu. Tas noteikti atvieglos kopšanu un zāliena pļaušanu.
Ceļš mājas pieejas zonā no vārtiem līdz garāžai vai mājas durvīm ir visbiežāk lietotais maršruts. Tam jābūt pietiekami platam, cietam, līdzenam, ar neslīdošu segumu.
Takas pagalmā iespējams veidot no dažādiem materiāliem, piemēram, no dabīgā akmens. Var izklāt oļus un šķembas, jo tie ir ideāli piemēroti nelielām platībām, kur bruģēšana būtu sarežģīta vai nepraktiska.
Tāpat ilgi kalpos celiņš no bruģakmens vai trotuāra flīzēm. Vēloties izveidot oriģinālus celiņus, bieži vien tiek izmantots betons vai betona plāksnes.
Lauku ainavās celiņi bieži tiek veidoti no koka, tomēr jāņem vērā, ka lietus laikā celiņa segums var kļūt slidens. Arī ķieģelis ir lielisks materiāls celiņa izbūvei, īpaši tajos gadījumos, ja arī māja ir no tā izbūvēta. Bieži celiņa materiālam izmanto granti, jo tā lieliski sader ar lielāko daļu bruģakmeņu un ir lēta un viegli ieklājama. Nopļauti celiņi lielās zāles vai pļavu platībās ir vienkāršs un praktisks risinājums.
Izvērtējiet sava dārza un mājas stilu, lai nodrošinātu to, ka celiņi ir ne tikai praktiski un viegli kopjami, bet arī pievilcīgi, papildina jūsu dārza ainavu un veido harmonisku ārējās telpas noskaņu. Lai izdodas!
Rakstu sagatavoja www.celsuzdarzu.lv
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv