Ja dārzā rudens parasti sākas jau augustā, tad pavasaris dārzā sākas jau janvārī. Liekas dīvaini - kāpēc janvārī? Ārā vēl ir sniegs un aukstums, tikko sagaidīts Jaunais gads - kāds vēl pavasaris? Taču uzreiz pēc Jaunā gada svinībām, mēs jau varam iesēt dažas sēkliņas, tāpēc dārza darbi, lai arī vēl tikai telpās, jau pamazām var sākties.
Protams, ar nosacījumu, ka mums ir sēklu diedzēšanai un augšanai piemēroti apstākļi. Galvenais noteikums ir siltums, taču dažādām sēklām ir vajadzīga atšķirīga gaisa temperatūra. Pārsvarā tā svārstās no +21 līdz +25 grādiem. Otrs svarīgs faktors ir gaisma, jo bez tās nebūs fotosintēzes procesa un jaunie dēsti neaugs. Var iztikt bez speciālajām augu lampām, bet tad nevajadzētu sēt tumšajos ziemas mēnešos.
Marta beigās, aprīlī sasētās augu sēkliņas var turēt uz dienvidu puses loga palodzes. Svarīgi ir arī sēšanai paredzētie trauciņi. Te varat dot savai fantāzijai brīvu vaļu - kūdras trauciņi, plastmasas kastītes, kūdras tabletes, caurspīdīgi olu trauciņi - izvēle ir plaša.
Galvenais noteikums - kad sēkliņas iesētas, tās jānosedz ar caurspīdīgu vāku. Atceramies, ka nepieciešams, lai sēklām tiek klāt gaisma. Tumsā nekas neuzdīgs. Visvienkāršākais ir iesēt sēkliņas plastmasas kastītēs ar caurspīdīgu plastmasas vāciņu. Vākā nevajag durt nekādus caurumus. Mums jārada sēklām tādi mitruma apstākļi, lai veidotos kaut kas līdzīgs siltumnīcas efektam. Šādos apstākļos sēkliņas uzdīgs vislabāk. Vāciņu ņemam nost tikko parādījies pirmais zaļums.
Sēklas vienmēr sējam ļoti nabadzīgā augsnē, izvairāmies no barības vielām bagātas augsnes - nekādu kompostu, nekādu mēslojumu. Sēšanai tas nav nepieciešams. Jo nabadzīgāka, irdenāka un gaisu caurlaidīgāka būs augsne, jo labāk uzdīgs jūsu sēklas. Arī dārza melnzeme sēkliņu sēšanai nederēs. Nāksies iegādāties speciālu dēstiem paredzētu augsni. Šādas augsnes sastāvā būs kūdra, tā būs viegla un gaisu caurlaidīga. Tas varētu šķist dīvaini, jo augiem, kā zināms, vajadzīgas barības vielas, lai tie attīstītos, un augsnei jābūt ar tām bagātai. Kāpēc tad sēklas sējam nabadzīgā augsnē? Tas ir tāpēc, ka pati sēkla satur milzum daudz mikro un makro elementus un tai nav nepieciešama papildus barošana - kas par daudz, tas par skādi. Iesētajām sēklām nepieciešams mitrums un vajadzēs tās palaistīt. Sausā augsnē nekas neizaugs.
Augsnei jābūt viegli mitrai, taču tā nedrīkst būt pārāk mitra. Noteikt šo mitruma zelta vidusceļu var samitrināto augsni paņemot plaukstā un saspiežot dūrē - ja veidojas viegls kamolītis, viss kārtībā, ja saspiežot no dūres izpil ūdens - augsne ir pārāk slapja un sēklas sapūs un neuzdīgs. Savukārt pārāk sausā augsnē sēkliņas sakaltīs. Kā saprotat, ar augsnes mitrumu sēšanā jābūt ļoti uzmanīgiem.
Marts ir mēnesis, kurā pirmām kārtām jādodas uz veikalu un jāiegādājas visas dāliju un gladiolu šķirnes, kā arī citas sīpolpuķes un puķes ar gumiem. Šos ziedus pērkam tieši martā, jo sezona ir jau sākusies un, ja nevēlies samierināties ar pārpalikumiem veikalu plauktos, vajag pasteigties. Šo daiļo “medījumu” uzglabājam tumšā, sausā vietā. Labāk vēsā, jo siltums var izprovocēt asnu dzīšanu. Asnu dzīšana liliju sīpoliem nebūs nekas traks un tas nenozīmē, ka tās uzreiz jāstāda zemē. Liliju sīpolus var stādīt jau ar lieliem asniem. Stādam kā parasti - trīs sīpolu dziļumā un uz sīpola, kas būs zem zemes, veidosies jaunie sīpoliņi. Šādā veidā mēs varam pavairot iemīļotāko liliju šķirni.
Martā var sākt sēt jau ļoti daudzas ziemcietes. Neuzskaitīšu tās visas, bet, kad iegādājaties sēklas, pagrieziet paciņu otrādi - ražotājs vienmēr ir norādījis, kurā mēnesī tās jāsēj. Kā arī to, vai sēklas paredzētas sēšanai atklātā laukā vai siltumnīcā. Piemēram, asteres jau aprīlī var sēt siltumnīcā, maijā izpiķēt un pārstādīt dārzā.
Pirmkārt jāpievērš uzmanība derīguma termiņam. Pārsvarā visas sēklas ir derīgas divus gadus. Tāpēc nav jēgas sapirkties 10 paciņas sēklu, no kurām iesēsim tikai divas, un tad lēnā garā gadiem krāt paciņas. Sēklas gluži vienkārši paliks vecas - slikti dīgs vai neuzdīgs vispār. Tāpēc, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, pērkam tikai svaigas sēklas.
Parasti mēs uz visu dzīvē cenšamies ieekonomēt. Mans ieteikums - uz sēklām to nedarām. Ja mēs gribam, lai mums kaut kas uzdīgst un izaug veseli stādi - sēklām ir jābūt kvalitatīvām.
Kā tad atšķirt kvalitatīvas sēklas no nekvalitatīvām, galu galā, visas sēklas ir iepakojumā, ar skaistiem attēliem uz tā. Patiesība ir tāda, ka pašas lētākās sēklas nebūs tās kvalitatīvākās. Runājot par sēklu cenu, amplitūda svārstās no pārdesmit centiem līdz pat vairākiem eiro. Iegādājoties dārgākas sēklas, vienalga būsim ieguvēji, ņemot vērā, cik maksā jau izaudzēti stādi.
Labāk ieguldīt mazliet vairāk un ar garantiju sagaidīt pirmos spēcīgos dīgstus, nekā meditēt pie melnzemes kastītes cerībā, ka kaut kas izdīgs, un pēc tam jau par daudz lielāku naudu pirkt gatavus stādus.
Sēkliņas mēdz būt dažāda lieluma - sākot no pavisam sīkām petūniju sēkliņām, beidzot ar jau prāvākām puķuzirņu sēklām. Sēklu lielums noteiks, cik dziļi mēs tās sēsim. Sīkākās sēkliņas sējam virspusēji. Tas nozīmē - izbirdinām un izkārtojam tās uz augsnes un zemi virsū nemaz neberam. Gurķu sēklas sēsim apmēram 1-1,5 cm dziļumā. Puķuzirņus apmēram 1 cm dziļumā. Jo lielāka sēkliņa, jo dziļāk to sējam. Taču iztiekam bez pārspīlējumiem - 5 un 10cm dziļumā nevienu sēklu nesējam.
Ko tad nozīmē šie sarežģītie vārdi? Stratifikācija nozīmē to, ka lai sēkliņa ātrāk un labāk uzdīgtu, tai nepieciešams aukstuma periods, tāda kā “šoka terapija”. Tas nozīmē, ka pēc sēkliņu iegādes, tās nepieciešams uz 2 stundām ielikt ledusskapī vai pat saldētavā un pēc tam sēt augsnē. Starp citu, ja esam iegādājušies petūniju sēklas un netaisāmies tās uzreiz iesēt, tās arī nepieciešams uzglabāt ledusskapī. Petūniju sēklām šāds uzglabāšanas veids patiks vislabāk, lai tās veiksmīgāk un ātrāk uzdīgtu.
Savukārt skarifikācija ir sēklas ārējā apvalka noberšana jeb notrīšana un mikro skrambiņu radīšana. Tas nepieciešams sēklām ar biezu apvalku, piemēram, ķirbja un arbūza sēklām. Šādā veidā mēs palīdzam sēkliņai vieglāk izšķilties. Vislabāk šim procesam izmantot nagu vīlīti un vieglītēm pāris reizes pārbraukt pār sēkliņu.
Piķēšanu veicam, kad augam izdīgušas pirmās 4 vai pat pirmās 6 lapiņas (pirmās divas tiek uzskatītas par neīstajām lapiņām). Piķēšana nozīmē jauno dīgstu retināšana. Mēs tos izņemam no viena substrāta un pārstādām retāk, lai augam ir kur augt un attīstīties un būtu vieta, kur veidoties sakņu sistēmai. Augiem ļoti patīk, ja pie piķēšanas ar manikīra šķērītēm pavisam nedaudz apgriezīsim saknītes. Šādā veidā mēs panāksim jaunu saknīšu veidošanos un augs labāk iesakņosies.
Pārstādīt jaunos dīgstus vislabāk, izmantojot pārvelšanas metodi - ņemam tējkaroti vai ēdamkaroti un augu ar visu augsni izņemam no esošās vietas un šādā pat veidā ar visu augsni pārstādām jaunā, daudz plašākā tilpumā. Šis būs arī brīdis, kad pamazām sākam mēslot savus augus.
Sēšana ir skaists un kaut kādā ziņā pat juveliera cienīgs process, taču paveicams ik vienam. Sāc ar sēkliņu un izaudz līdz savam sapņu dārzam!
