Lai gan februāris ir ziemas mēnesis, no dārzkopības viedokļa februāris ir tas mēnesis, kad pēc ziemas miera palēnām ir jāsāk rosīties dārzā. Ko februārī var darīt dārzā? No 15. februāra līdz 15. martam ir visspilgtākā saule. Šī saule ir visbīstamākā augiem, kuriem ir tendence apdegt. Pie tādiem augiem pieder daudzi skuju koki, piemēram, Kanādas eglītes, bukši, mūžzaļie rododendri, ja tie ir iestādīti saulē, protams, arī pacipreses un īves, kā arī apdegšanas riskam ir pakļautas dažas kadiķu šķirnes. Vajadzētu piesegt arī nesen stādītas tūjas.
Ir divas metodes, ko var izmantot, lai augi neapdegtu saulē. Pirmā metode - piesegt augus, kuri pakļauti tiešiem saules stariem. To var izdarīt ar agrotīklu, var izmantot arī kartonus, džutas audumus, taču vislabākais piesegšanas materiāls ir celtniecības siets, ko var nopirkt būvmateriālu veikalos. Tas ir siets, kuru izmanto, remontējot ēkas fasādi, lai garāmgājējiem nekas nebirtu uz galvas. Šis siets ir vislabākā izvēle, lai pasargātu augus no saules apdeguma. Mūsdienās var nopirkt arī speciālas kapuces, ko uzvilkt augiem, materiālu klāsts noēnošanai ir ļoti plašs.
Izvēloties materiālu, noteikti jāņem vērā - tam jābūt vieglam un gaisu caurlaidīgam. Tas ir obligāts noteikums. Pretējā gadījumā būs efekts - gribēju kā labāk, bet sanāca… nu, kā sanāca. Gaisa caurlaidība nepieciešama, lai augs neizsūt. Augu nav nepieciešams pārklāt pilnībā, svarīgi nosegt tās vietas, kuras apspīd austrumu un dienvidu saule.
Spilgtās pavasara saules ietekmē no skujām izgaro mitrums, taču augsne vēl ir sasalusi un augam nav kur ņemt mitrumu, tāpēc skujas nobrūnē un veidojas saules apdegumi. Vietas, kurās augam izveidojies saules apdegums, vairs nekad nesazaļos, tās ir jāizgriež. Tas var sabojāt auga formu, kuras atjaunošana var aizņemt pat vairākus gadus. Saules apdegums augiem nav ārkārtīgi bīstams un augi no tā neaiziet bojā, bet tas ļoti bojā augu formu un, protams, saules apdegums augam ir stress.
Otra metode, kā izvairīties no saules apdegumiem ir vēl vienkāršāka un diezgan jancīga. Kaimiņi par šīm izdarībām iespējams brīnīsies, bet laika posmā no 15. februāra līdz 15. martam, vajag izvilkt dārza šļūteni un ar aukstu ūdeni pie saknēm kārtīgi salaistīt augu. To vajadzētu darīt vismaz reizi nedēļā. Laistīšanu veic tā kārtīgi. Nelaista uz skujām, jo naktī var uznākt sals un veidosies apledojums, kas nav labi. Laista tikai pie pašām auga saknēm, un galvenais - ar aukstu ūdeni. Šādā veidā pie auga saknēm augsne tiks atsaldēta un augs varēs uzņemt šķidrumu un neveidosies saules apdegumi. Ja negribas rīkot kaimiņiem šādu laistīšanas šovu pēdējā ziemas mēnesī, tad augus nepieciešams noēnot.
Protams, vēl labāk būt tālredzīgiem un nestādīt augus, kuri pakļauti saules apdegumiem vietās, kuras apspīd austrumu vai dienvidu saule. Tas atbrīvos no liekiem uztraukumiem pavasarī un nevajadzēs lauzīt galvu - vai Kanādas eglītei būs vai nebūs izdedzis caurums.
Saules apdegumiem ir pakļauti arī augļu koki, tiem var sākt plaisāt miza. Tas ir bīstami, jo īpaši, ja tas ir jaunais augļu kociņš. Ja brūce ir liela, augļu koks var aiziet bojā apmēram divu gadu laikā. Ne vienmēr jauniem augļu kokiem saules apdegumus uz stumbriem var pamanīt uzreiz, piemēram, spilgtā pavasara saule ir veiksmīgi pārciesta, nekādas plaisas uz stumbra nav redzamas un sirds ir mierīga, bet augustā uz koka stumbra var sāk parādīties plaisas. Kāpēs tā notiek? Cilvēkiem, kas pārsauļojas saulē, uz ādas veidojas čūlas, kas pēc laika pārsprāgst, arī augļu kokiem mēdz notikt tāpat. Kad augļu koks gūst saules apdegumu, tam zem mizas veidojas tāda kā čūla un augustā miza pārsprāgst. Ja brūce ir maziņa, to vajag iztīrīt un nosmērēt ar ziedi, kas domātas koku brūcēm. Brūces jāapstrādā obligāti.
Lai pasargātu augļu kokus no saules apdegumiem, ir divas iespējas. Var kaļķot augļu koku stumbrus. Balsināšanai ir nopērkami jau gatavi maisījumi, tad ar celtniecības otu kārtīgi jānokrāso augļu koka stumbrs. Jā, tas paliks balts, bet tieši baltā krāsa atstaro gaismu un neļauj stumbram apdegt spilgtajā pavasara saulē. Ja nevēlas stumbrus baltā krāsā, tad tos nosmērē ar vara sulfātu tā, lai stumbrs būtu pilnīgi slapjš un kārtīgi piesūcināts. Šādā veidā iznīcināsim kaitēkļus un pasargāsim no tiem augļu kokus. Pēc tam aptin stumbrus ar džutas maisu, bet nenovelk un neaptin audumu pārāk stingri. Nevajag radīt efektu, ka augļu kokam būtu uzvilktas zeķubikses. Svarīgi audumu aptīt viegli, lai gaiss var brīvi cirkulēt.
Šos drošības pasākumus vajadzētu veikt jau rudenī, bet var to darīt arī februārī vai martā. Ja kaļķos augļu kokus februārī vai martā, tas nebūs pret saules apdegumiem tik efektīvi, toties iznīcinās lielāko daļu kaitēkļu, un būs veseli augļu koki ar nebojātiem augļiem. Tas arī mazinās sūnu un ķērpju augšanu uz koku stumbriem. Sūnas un ķērpjus pavasarī var likvidēt diezgan viegli. Šim nolūkam ņem asu birstīti un uzmanīgi notīra visus ķērpjus un sūnas no stumbra. Pēc tam veic dezinfekciju - atkal ņem celtniecības otu un kārtīgi nosmērē koka stumbru ar vara sulfātu. Šādā veidā kaitēkļi būs likvidēti un koka stumbrs dezinficēts.
Ja parasti dārza procedūras veicam bezvēja laikā, kad debesis ir apmākušās, tad koku balsināšana un kaļķošana tieši pretēji- jāveic saulainā laikā, jo saulainā laikā stumbram uzklātais šķidrums ātrāk nožūst un, iestājoties mitrumam, tas nenotecēs. Savukārt, ja kokus balsinās, kad laiks ir apmācies, uzklātā masa nenožūs un pirmā lietus laikā notecēs no stumbra.
Ja augļu kokus esam paguvuši nobalsināt rudenī, tad februāris ir īstais laiks, lai apstaigātu dārzu un pārbaudītu, vai balsinājums no stumbriem nav notecējis. Ja tā ir noticis, procedūru atkārto un atjauno balsinājumu.
Pavasaris ir aktīvas veģetācijas laiks. Augi sāk dzīt jaunās lapiņas un ziedpumpurus, augs strauji aug, jo īpaši jaunie augļu kociņi. Un bieži vien straujā augšana var izraisīt mizas plaisāšanu, pat ja kociņi nav apdeguši saulē. Mizas plaisāšana ir viena no bīstamākajām lietām, kas var notikt ar augļu koku. Kā pasargāt jaunos augļu kociņus? Ņem vai nu ļoti asu celtniecības nazi vai žileti un uz stumbra dažās vietās gareniski iegriež vienu līdz divu centimetru mikro plaisiņas. Griež tikai mizā, neaizskarot koka serdeni. Pēc tam mikroplaisas apstrādā ar speciālu ziedi, kas paredzētas koka brūcēm, un nosmērē ar vara sulfātu, lai pasargātu koku no kaitēkļiem un slimībām. Šādā veidā panāk, ka miza kļūst elastīgāka un padodas koka straujajai augšanai. Šī procedūra ir pilnīgi droša, un jau pēc gada visas nelielās mikro plaisas būs saaugušas un aizvilkušās.
Februārī ir laiks nogriezt dārzā visas vecās, nesmukās un sakaltušās ziemcietes, lai dārzs izskatītos skaists un sakopts, jo jau aprīlī pavasara puķēm un pārējām ziemcietēm sāks nākt jaunie asniņi.
Februāris ir ļoti viltīgs mēnesis - temperatūra ir mainīga - uznāk aukstums, bet tad pēkšņi paliek siltāks. Un bieži februārī sīpolpuķēm un ziemcietēm jau iznāk jaunie asni. Lai tie, atkal uznākot aukstumam, neapsaltu, tos vajag piesegt. To var izdarīt ar kūdru vai egļu zariem. Galvenais noteikums - materiālam jābūt gaisa caurlaidīgam, lai jaunie asni nenosmok. Vajag atcerēties, ka skābu kūdru lieto tikai skābumu mīlošiem augiem, piemēram, viršiem, rododendriem, hortenzijām un daudziem skuju kokiem. Visām pārējām ziemcietēm lieto neitrālu kūdru. Uz jaunajiem asniem ber apmēram 5 līdz 7 cm lielu slāni. Kad pavasara salnas būs garām, kūdras slānis jānorušina nost, citādi tas var negatīvi ietekmēt augu ziedēšanu. Piemēram, ja peonijas iestāda par dziļu, tās vai nu nezied vai zied ļoti slikti.
Var gadīties, ka februārī dārzā vēl ir sniega kaudzes. Tās vajadzētu izmētāt, jo, ja uz augiem paliks sniegs, tad pie mainīgiem laika apstākļiem, kas raksturīgi ziemas pēdējam mēnesim, izveidosies smags apledojums un augi zem šīs kārtas izsutīs un var aiziet bojā. Tāpēc sniega čupas pa dārzu jāizmētā.
Februārī jāsaprot, kādu vēlas sagaidīt zālienu no ziemas guļas. Lai zāliens pavasarī izskatītos labi, februārī pa zālīti nevajag staigāt. Jo šajā laikā augsne ir diezgan slapja, zālīte ir mīksta un trausla, un var iestaigāt pēdas, kur pēc tam veidosies nesmuka zāle vai pat pleķi bez zāles. Ja uz zāliena ir sniega čupas, tad tās arī nepieciešams izmētāt. Ja uz zāliena izveidojusies ledus kārta, ņem dārza dakšas un ledū izdursta caurumus. Tas nodrošinās zāli ar gaisu un pasargās no izsušanas un pelējuma veidošanās.
Februārī jāapseko arī siltumnīca. Neapkurināmā siltumnīcā sanes no dārza sniegu un saliek dobēs. Pavasara saulē gaiss siltumnīcā uzsils, sniegs kusīs un mitrinās augsni. Jāpārbauda siltumnīcas tehniskais stāvoklis un jāsaved tā darba kārtībā, jo jau pēc pāris mēnešiem tur visu stādīs. Februārī plānojam, ko sēs un stādīs jaunajā dārza sezonā. Izpēta stādaudzētavu piedāvātos katalogus un pērk sēklas, jo daudzas no tām jāsāk sēt tieši februārī.
Februāris ir īstais laiks, lai sagatavotu visus dārza instrumentus. Ja kas palicis netīrs, steigā apdarot pēdējos rudens darbus, tas viss jānomazgā, šķēres un grieznes jādezinficē. Vēlams to darīt ar spirtu vai šņabi. Visus dārza instrumentus nepieciešams asināt. Arī lāpstas, tas ļoti atvieglos rakšanu un īpaši augu dalīšanu. Lāpstu jāasina reizi sezonā. Kad visi šie darbi izdarīti, esam gatavi sagaidīt martu.
* * * *
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv
