Latvijas Kultūras akadēmijas docente, runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa 8. augustā mūzikas namā “Daile” atklāja savu piekto grāmatu “Bērnudienas Komunālijā”.
Šī grāmata ir īpaša ne tikai ar to, ka rakstniece dalās savās bērnības atmiņās par dzīvi komunālajā dzīvoklī, bet arī ar to, ka viņa pati ir ilustrāciju autore.
Grāmatas prezentācija bija pārdomāta, jo tajā ikviens varēja izsmieties un autore dalījās ar dažiem stāstiem, kas radīja vajadzīgo atmosfēru. Tāpat neiztika bez īpašajiem pārsteigumiem un pašrūpētu cienastu, piemēram, žagariņiem, ko Zane Daudziņa pati ar mīlestību bija sarūpējusi visiem grāmatas prezentācijas viesiem. Arī žāvēto augļu kompots ieguva uzslavas, jo sen neviens tā nebija lutināts grāmatas prezentācijā.
Kādas ir sajūtas pēc grāmatas atklāšanas svētkiem?
Jau no mirkļa, kad grāmatas tekstu un zīmējumus nodevu izdevniecībai, mani pārņēma sajūtas, kas bija gluži vai identiskas tām, kādas bija, gaidot abus dēlus. Agrā bērnībā ar ļoti līdzīgu nepacietību ilgojos satikt Ziemassvētku vecīti.
Arī tagad, kad lielais grāmatas atvēršanas notikums ir garām, mani nepamet dziļa iekšēja viļņošanās, kad šķiet, - ir noticis kaut kas sevišķs.
Turklāt, svētki izdevās satriecoši jauki. Izcilais komponists Aivars Hermanis pasākumu atklāja ar savu tematiski tik iederīgo “Komunālo blūzu”, bet kā īpašs pārsteigums bija manas draudzenes Kristīnes Barkovskas iejušanās franču dziedones Mireijas Matjē veidolā, kura vāciski ar franču akcentu nodziedāja brīnišķīgo “La Paloma Ade”. Tā joprojām caurām dienām turpina skanēt man galvā.
Vai varējāt aizmigt?
Mierīgi… man vairāk bija jāuztraucas pirms pasākuma, lai atklāšanas svētki izdotos kā pienākas.
Lai atcerētos ikvienu, kurš piedalījies šīs grāmatas tapšanā.
Īstas pirmizrādes sajūtas, kad pirms tam ir lampu drudzis, bet vēlāk seko eiforija un baudpilns atslābums.
Nedēļas laikā grāmata tika izpirkta ļoti strauji.
Vislielākais nopelns šeit ir izdevniecības “Zvaigzne ABC” vadītājai Vijai Kilblokai. Viņas jūsmīgais ieraksts sociālajos tīklos sacēla īstu vētru.
Vijas rūpīgi apkopotā un publicētā statistika Facebook profilā “Izcilas grāmatas”, uzturēja interesi gluži vai sensācijas līmenī.
Daudzi - gan pazīstami, gan nepazīstami lasītāji, kuri “Bērnudienas Komunālijā” izlasījuši vienā paņēmienā, raksta man sirsnīgas vēstules. Protams, ka šāda interese ārkārtīgi iepriecina.
Ko jums nozīmē lasītāju uzticība?
Uzticība ir smalka lieta, tā jānopelna. Burvīga sajūta, ka tik daudzi nepazīstami cilvēki mani sāk uztvert kā savējo. Tā ir laime.
Kas bija izaicinošākais, kad tapa grāmata?
Izbrīvēt rakstīšanai laiku. Noticēt, ka tas patiešām ir vērtīgi un vajadzīgi ne tikai man, bet vēl kādam citam. Tagad redzu, ka šādas bažas bija pilnīgi liekas. Grāmata ir izrādījusies kā katalizators ikviena lasītāja vēsturiskās atmiņas uzjundīšanai. Tātad pūlēties bija vērts.
Grāmatas svētkus kuplināja jau pieminētais komponists Aivars Hermanis, draudzene Kristīne Barkovska iejušanās franču dziedones Mireijas Matjē veidolā, kā arī cienasts, kas patīkami pārsteidza. Tāpat arī runas, kas izskanēja uz skatuves un paliks atmiņās, ir vērts pieminēt šodien.
“Rakstnieces vīram nav viegli. Visu pavasari viņa rakstīja. Es uzbūvēju siltumnīcu, domāju - nu viņa stādīs tomātus. Nekā - pašam vajadzēja stādīt. Labi, iestādīju. Nomainīju zemi balkona kastēs, domāju - stādīs petūnijas. Nekā - pašam bija jāstāda. Domāju, ka vismaz zirņus un pupas… Kā tad, gaidi ar maisu! Sēž un raksta.”
“Manam ierakstam Facebook “Izcilas grāmatas” šobrīd ir 128 000 skatījumi, ja ņemam tos latviešus, kas Latvijā lasa latviski, tad 10% ir sasniegti. Varu atklāt, ka jaunā tirāža jau drukājas.
Grāmatai ir fenomenāli panākumi. Tā, ka 2500 nedēļas laikā tiek izgrābti, tā sen nav bijis.
Es domāju, kas tas ir par fenomenu. Tā ir tēma. Tas laiks. Lasīju Zanes grāmatu ar milzīgu interesi.
Tik siltu, jauku stāstījumu par bērnu dienām, būtībā jocīgi nehumānā vidē, to var tikai Zane uzrakstīt. Paldies viņai. Grāmata ir lieliska.”
