Dita Cimermane: Brīvība nav pašsaprotama, tā jānovērtē un jāsargā

© Publicitātes foto

Jau parīt Latvija atzīmēs savu neatkarību. Tā ir diena, kad sanāksim kopā un sadosimies rokās. Karogs plīvos un pateicība par brīvu Latviju būs klātesoša. Un kā dziesmā: "Lec saulīte, spīdi spoži. Lec saulīte, tumsu šķel. Tā arī 4.maijs paies, gaismas ceļam pavadot.

Arī kino producente Dita Cimermane, runājot par Latvijas neatkarību, atklāj savu pārliecību un sajūtas, dzīvojot Tēvzemē.

Viens no grandiozākajiem un salīdzinoši jaunākajiem pašmāju kino projektiem ir filma “Dumpis”, kur tu esi producente. Ko tev nozīmē šis projekts?

Publicitātes foto

Daudzsēriju filma “Dumpis” balstīta vēsturiskā notikumā - 1975. gadā uz padomju karakuģa notiek sacelšanās mēģinājums pret Kremļa režīmu, ko ierosina kuģa zampoļits, drosmīgais ideālists Špagins. Filma septiņās sērijās rāda visdrūmāko Brežņeva laika stagnāciju, kas noved pie indivīda mēģinājuma sacelties pret valdošo nejēdzīgo, varmācīgo iekārtu. Seriālu iespējams skatīties platformā TET+ un no 1. maija 2. seriāla daļa skatāma kinoteātros visā Latvijā.

Darbs pie šā projekta bija mūsu komandas veids, kā nestāvēt malā un izteikt savu atbalstu Ukrainai. Man tas bija būtiski - kaut ko reāli darīt, pētot vēstures likumsakarības mākslas valodā.

Publicitātes foto

Seriāls apzināti veidots izaicinošs un skatītāju kritisko domāšanu, analīzi rosinošs, attēlojot sistēmas baiso līdzību ar mūsdienām. Strādājot pie projekta kopā ar Ukrainas kino veidotājiem gan scenārija attīstības, gan pēcapstrādes posmā, jutu, cik arī viņiem svarīgi izstāstīt šo stāstu. Šajā konkrētajā gadījumā “Dumpis” bija arī viņu veids, kā nepadoties, saglabāt spēcīgu garu un cīnīties.

Turpinot par filmu “Dumpis”, kopā ar režisoru Andreju Ēķi liekat aizdomāties arī par Latvijas vēsturi un šodienu. Cik svarīgi ir brīva Latvija?

Tas ir stāsts par galvenā varoņa sarežģītājām attiecībām ar pasauli un tās samaitātajām vērtībām, kas to noved pie eksistenciālas cīņas par cilvēka tiesībām un brīvību. Būtiski pieminēt, ka filmas galvenais varonis ir padomju kuģa politvadītājs, kas no mūsdienu skata punkta absolūti nesaistās ar varoņa tēlu - tas drīzāk ir antivaronis. Un par spīti tam viņš cenšas un spēj izlauzties no sev uzliktā rāmja, cīnoties par saprāta balss uzvaru pār tumsonību. Šis patiesais notikums, kas gadu desmitiem tika slēpts no vēstures lappusēm, nav uzskatāms par maznozīmīgu. Ja tā būtu bijis, tas nebūtu slēpts.

Cik daudz tev pašai nozīmē brīva un neatkarīga Latvija?

Publicitātes foto

Esmu atmodas laika bērns - dzimusi 1991. gada pēc barikāžu laikā, augusi brīvā Latvijā. Man brīvība ir demokrātijas un brīva, radoša cilvēka personības pamats.

Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā ir ārkārtīgi būtiski brīvību neuzskatīt par pašsaprotamu, novērtēt to un sargāt, apzinoties, cik daudz kam mūsu tauta ir gājusi cauri, lai to izcīnītu.

Par to runājam arī “Dumpī”, jo filmas notikumu laiktelpa atsedz daudzu pretrunu objektīvos cēloņus. Nejēdzīgus, deformētus, nehumānus cēloņus, pakļaujot un iznīcinot domājošu personību un tās vērtību pasauli.

Kāpēc ir svarīgi atgādināt par Tēvzemes vēsturi?

Latvijas valstiskuma stiprināšana šobrīd ir īpaši svarīga. Es domāju, ka vēstures un tautas sakņu apzināšanās cilvēkam ļauj pašam sevi un savu tautu labāk iepazīt, paliekot autentiskākiem gan cilvēkam individuāli, gan arī kolektīvi kā tautai.

Publicitātes foto

Parīt būs 4.maijs. Latvija svinēs savu neatkarību. Kā tu atzīmē šo dienu?

Baltā galdauta nozīmi pieņemu simboliski - manās mājās domas ir baltas un ģimenes dārzā ābele zied baltiem ziediem. 4. maijs mūsmājās tiek svinēts ģimenes lokā.

Kopš esmu kļuvusi par māmiņu, apzinos, cik svarīga ir tradīciju turpināšana un veidošana, lai tās tiktu nodotas tālāk no paaudzes paaudzē.

Katrs esam atbildīgi par tradīciju saglabāšanu. Tradīcija ir arī ģimenes kopā sanākšana svētkos - sirsnīgās sarunās pie svētku galda, pastaigā dabā vai apmeklējot kopīgu kultūras pasākumu. Lielisku 4. maija tradīciju piedāvā Nacionālais kino centrs - valsts svētkos jau 20. reizi notiks Latvijas filmu maratons.

Kas ir pats vērtīgākais, ko novērtē Latvijas tradīcijās?

Man ļoti tuvs ir mūsu senču atstātais kopīgais garīgais mantojums - tautasdziesmas. Tajās atklājas mums atstāto zināšanu dziļums un daudznozīmīgums.

Mūsu dainas joprojām apbrīno mūsdienu modernajā Eiropā. Cilvēki, kas tās iepazīst, ir pārsteigti un iedvesmoti, tajās joprojām ir līdz galam neapgūts garīgs spēks.

Publicitātes foto

Tava mīļākā tautasdziesma?

Manas dzimtas saknes ir Sēlijā, un šo tautasdziesmu esmu paņēmusi sev mantojumā no viņiem. Tie ir mani spēka vārdi, mana mantra:

“Aizej, lietiņ, rūkdams kaukdams.

Atnāc, saulīte, spīguļodama.”

Kad dziedu šo dziesmu kopā ar savējiem, savos laukos, kalna galā, šķiet, mežu gali gavilē pretim. Varbūt no manām saknēm nāk mans darīt prieks un Sēlijas dumpinieciskums.

Latviešu valoda. Karogs. Brīvības piemineklis. Tas viss raksturo Latviju. Kā tu raksturo savu Tēvzemi?

Tā ir mana dzimtene ar tās vēsturisko un kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir ļoti būtiska cilvēka radošuma, pašpārliecinātības un identitātes kodola sastāvdaļa. Tā ir mana ģimene, kas atbalsta un sargā cits citu.

Publicitātes foto

Kā kopt un saudzēt Latviju?

Manuprāt, mūžīga attīstība, izaugsme un mīlestība ir atslēgas vārdi, lai koptu un saudzētu Latviju, domājot par mūsu nākotni. Dzīvot sabiedrībā no dalībnieka, nevis skatītāja perspektīvas. Atcerēties vēsturi, novērtēt esošo, būt pateicīgiem un nebaidīties attīstīties, izglītoties.

Novēlējums tautiešiem 4. maijā?

Saules mūžu mūsu Latvijai - brīvai, demokrātiskai, laimīgai!

Dzīvesstils

Aizmirstiet par alus slazdiem un kailgliemežu indes granulām. Dāņu zinātniece uzskata, ka ir tikai viena metode, lai atbrīvotu dārzu no kaitinošiem spāņu gliemežiem, raksta sciencenordic.com.

Svarīgākais