Gaidot 8. martu, katru dienu satiksimies ar spēcīgām, iedvesmojošām un skaistām sievietēm, kas ir ne tikai ārēji skaistas, bet arī iekšēji. Kāpēc? Pavisam vienkārši! Tāpēc, ka ikviena ir pelnījusi starot kopā, plaukt kopā, kā arī cita citu uzmundrināt ikdienā, kurā pēc saules stariem roka stiepjas pati.
Sieviešu dienu gaidot, slejas pirmā varone ir Gundega Roze, kura ikdienā ir žurnāliste. Tāpat viņa ir vairāku grāmatu autore, kā arī YouTube raidījuma “Māmiņu sarunas ar Gundegu Rozi” sirds un dvēsele. Turklāt sarunas gaitā Gundega vairākkārt nonāk pie vērtīgām atziņām, kas pavisam noteikti būs iedvesma arī citām sievietēm.
Kā nepazaudēt sievišķību ikdienā? Zinot, ka ģimenes un mājas pavards arī jālolo.
Man ir svarīgi sevī noturēt patiesu sajūtu, ka es mīlu dzīvi. Sieviete jau pati par sevi ir skaista, viņa tik dabiski spēj ieraudzīt skaistumu sev pakārt, spēj to izcelt, radīt svētkus. Un tieši tā es redzu sievišķību - vieglumā, dzīvespriekā, skaistumā.
Lai ikdiena mani nenosmacētu ar savu rūpju nastu, es apzināti meklēju vieglumu un skaistumu. Reizēm tā ir dziesma, kas paceļ virs ikdienas, tad atkal iedvesmo kāda saruna vai teātra izrāde.
Ja esmu nokļuvusi tādā pamatīgā “izdzīvošanas režīmā”, tad vismaz cenšos izbaudīt savu laiku vienatnē, kaut 30 minūtes esot vannā... Bet es zinu, ka nekādi SPA rituāli, jogas un mežģīnes nepalīdzes, ja sievietei ir dusmas un aizvainojums. Tās ir emocijas, ar kurām dikti jāstrādā, jo tās saēd pašu un tuvākos.
Tuvojas pavasaris, tas nozīmē, ka daba modīsies, zels un plauks. Kā 21. gadsimtā plaukt līdzi?
Ir jātic labajam, mums jābūt kā sniegpulkstenītēm, kas dzenas cauri asfaltam, balstoties savā ticībā, cerībā un mīlestībā. Es ticu, ka mēs sagaidīsim tās labās ziņas, ko tik ļoti gaidām kopš brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā. Labajam ir jāuzvar!
Saka, ka jūra, tāpat kā sieviete, ir reizē vāja un stipra. Vai piekrīti?
Es neticu, ka sieviete ir vāja! Tas, ko es diendienā redzu, ir ļoti spēcīgas sievietes. Un varbūt uz to īsto mirkli, kad viņas atļaujas nebūt visu varošās, var šķist, ka viņas ir vājas... Nē, vājas viņas nav.
Sievietēs ir milzīgs, apbrīnojams spēks. Lielā mērā arī Latvijas un mūsu tautas saglabāšanās ir bijusi iespējama, pateicoties apbrīnojami spēcīgām sievietēm.
Jā, sievieti var salauzt… Bet tas nav viņas vājums. Viņa vienkārši ir dzīves vai likteņa salauzta, es to tā redzu.
Tava pēdējā laika sievišķīgākā vājība?
Savā ikdienā esmu ļoti apzinīga, parasti diena ir saplānota pa stundai, bet reizēm es atļauju sev skaistu greznību izkāpt ārā no plāniem, darbiem un pienākumiem un daru tikai to, ko vēlos. Gluži vienkāši - jo man tā gribas! Reizēm arī ļaujos spontānam šopingam un nemaz nemēģinu piemeklēt praktiskus argumentus, kādēļ konkrētā lieta man ir vajadzīga. Pietiek ar to, ka man gribas un viss. Tātad vajag! Tāpat mēdz būt brīži, kad nevēlos risināt radušos problēmu un sev pasaku - šodien es par to nevēlos domāt. Atlieku, piemēram, to problēmu uz otru dienu un interesanti, bet jau otrajā dienā - viss vairs neizskatās tik traki. It kā tāds sievišķīgs gājiens, bet - tur ir zināma gudrība.
Nereti vīrieši saka, ka sievietes ir kaprīzas. Kā ar tevi?
Es varu dzīvot bez kaprīzēm, ja vajag, varu izslaukt govi, izravēt dārzu un saskaldīt malku. Pilnīgi nopietni! Esmu arī bērnībā darījusi visus lauku darbus un man pat tas ļoti patika. Bet es ļaujos kaprīzēm. Man gribas, lai ir skaisti, lai ir ērti, lai ir forša atmosfēra un varbūt, ka tā ir arī mana kaprīze. Ja ir iespēja - es noteikti labāk izvēlēšos skaistu vietu, baudīšu kompāniju ar cilvēkiem, kas man patiesi patīk, ēdīšu ēdienu, kas man garšo no glīti servētiem traukiem.... Citiem vārdiem sakot - kapēc staigāt kurpēs, kas nepatīk un spiež? Bet varbūt kāds teikt - tās ir kaprīzes. Lai būtu!
Kādas ir Latvijas sievietes?
Spēcīgas, gudras un ļoti skaistas. Vienīgā zelta atslēdziņa, kas pietrūkst Latvijas sievietēm, ir spēcīga pašaziņa. Ja vēl izdodas iemantot šo atslēdziņu, tad nešaubīgi visas durvis veras vaļā.
Vai tici sieviešu draudzībai mūža garumā?
Noteikti ticu. Man ir dažas ļoti tuvas un mīļas draudzenes, tāpat esmu redzējusi, cik skaisti mamma ir mācējusi draudzēties ar savām draudzenēm.
Man vienmēr ir šķitis mīļi tas, ka satiekoties mamma savas draudzenes sauca par meitenēm. Un tā jau ir - mēs kaut kādā zinā vienmēr esam un būsim meitenes.
Tavs skaistākais pārsteigums 8. martā?
Vispār man par šo tēmu ir stāsts. Kad sāku ar savu vīru draudzēties pirms astoņiem gadiem, viņš mani tai pavasarī neapsveica 8. martā un es šausmīgi apvainojos. Vēlu vakarā viņš man atsūtīja ziņu ar jautājumu: “Kā man iet?” un es godīgi uzrakstīju, ka man ir skumji, jo viņš mani nav apsveicis Sieviešu dienā. Bija klusuma pauze un tad viņš rakstīja, ka tūlīt no otra Latvijas gala brauks pie manis sveikt svētkos... Bija jau ļoti vēls un es viņu atrunāju, bet jau otrajā dienā es tiku pie sava krāšņā ziedu pušķa, kūkām un neiztika arī bez vīna. Kopš tās reizes vairs nešķiramies un vīrs zina, ka 8. marts man ir svēta lieta.
Kāda ir dārgākā dāvana sievietei?
Tā ir patiesa un nedalīta uzmanība. Mīļie vīrieši, ļaujiet savai sievietei no sirds izrunāties, uzklausiet viņu bez mobilo telefonu un citu uzmanības zagļu klātbūtnes.
Sievietes atplaukst, kad viņas redz, dzird un novērtē. Dāvana jau arī savā būtībā ir uzmanība.
Ja mēs uzmanīgi vērojam otru cilvēku, tad zinām, kas viņu spēj ieprieciecināt, tādēļ arī labākās dāvanas trāpa tieši sirdī.
Kā pavadīsi šā gada 8. martu?
Šogad 8.martā došos uz Smilteni, kur viesošos burvīgā 8. marta pasākumā un dalīšos ar savām atziņām. Par sievietēm, protams.
