Šā iemesla dēļ viesnīcām jāievieš īpaši pasākumi. Brīvdienas ir beigušās, un tas nozīmē, ka slēpošanas kūrortos paliek arvien mazāk tūristu. Izrādās, daudzi ceļotāji ziemas apģērbu izmet turpat uz vietas, jo mājās tās vienkārši nav vajadzīgs. Īpaši nopietna šī problēma kļuvusi Lapzemē, raksta Focus.
Kādas Rovaniemi pilsētas viesnīcas menedžeris stāstījis, ka tūristi aiz sevis atstāj dārgas jakas, zābakus, kombinezonus un citas lietas. Pamestās tehnikas vērtība bieži pārsniedz 1000 eiro. Pilsētas vadība bija spiesta vērsties pie apmeklētājiem, lai novērstu vides katastrofu.
Tagad tūristus aicina neizmest praktiski jaunas ziemas drēbes, bet ziedot tās labdarībai. To var izdarīt vietējo viesnīcu reģistratūrā. Mantas, ko ceļotāji nodod brīvprātīgajiem, galu galā nonāks pie tiem, kam patiešām vajadzīga palīdzība un kuri nevar atļauties iegādāties jaunas drēbes.
Rovaniemi pilsētas administrācija veic izmeklēšanu, lai izprastu problēmas apmēru. Projekta vadītāja Katarina Sieppi: "Mēs zinām, ka tūristi atstāj aiz sevis lielu daudzumu apģērbu un priekšmetu, taču precīzs problēmas apjoms joprojām nav skaidrs."
Dažas viesnīcas, piemēram, Sokos Hotel Vaakuna, jau ir veikušas pasākumus. Viņi reģistratūrā informē viesus par iespēju ziedot apģērbu labdarībai. Viesnīcas vadītāja Tina Mātta skaidro: "
Kā viens no risinājuma varētu būt īpašu ziemas apģērbu nomas un pārstrādes objektu ieviešana Rovaniemi. Katarina Sieppi iesaka: "Varētu īpaši pārdot labi saglabātu, lietotu ziemas aprīkojumu tūristiem vai piedāvāt savākšanas pakalpojumu precēm, kas vairs nav vajadzīgas."
Arī Austrālijas piekrastes pilsētas Ziemassvētkos piedzīvoja milzīgu tūristu pieplūdumu, kas uzlika smagu slogu infrastruktūrai un videi. Mazās piekrastes kopienas, piemēram, Sīlroksā, ir īpaši nesagatavotas apmeklētāju skaitam. Ketija Tonija, brīvdienu parka vadītāja Sīlroksā, ziņo: "Mēs vēlamies viesus, bet tas bieži kļūst drudžaini." Pārpildītas pludmales un kempingi rada problēmas, un tādas vietas kā Nosa arī cīnās ar satiksmes sastrēgumiem.
Nosā plāno iekasēt maksu par sastrēgumiem, lai samazinātu satiksmi. Kā norāda Līza Hanona no Kvīnslendas universitātes, sociālie mediji ir pārveidojuši tūrismu un uzmanības centrā izvirzījuši mazāk zināmas vietas.
Neskatoties uz pārapdzīvotību, daži vietējie iedzīvotāji novērtē ikgadējo apmeklētāju solidaritāti, kas veicina vietējo ekonomiku.
Tomēr vides pārslodze rada ievērojamas problēmas, un tādi pasākumi kā izpratnes veidošanas kampaņas un ilgtspējīga tūrisma koncepcijas ir paredzēti, lai palīdzētu uzlabot situāciju.
