Šogad ir īpašs iemesls apmeklēt Lietuvas galvaspilsētu - tā svin 700 gadu jubileju. Ja jūs jau esat bijuši Viļņā, jūs, iespējams, esat iepazinušies ar visiem tās galvenajiem apskates objektiem. Dzīvesstils ir izveidojis adrešu sarakstu tiem, kuriem ir apnikuši oficiālie tūrisma maršruti un kuri ir gatavi "iedziļināties", lai sajustu pilsētas atmosfēru.
Restorāns “Pirmas blynas” ("Pirmā pankūka") Viļņas centrā pie Rātslaukuma ir unikāls, jo atrodas 18. gadsimta katoļu baznīcā. Vēl nesen tā bija pamesta (padomju laikos tajā atradās dārzeņu noliktava). Viļņas varas iestādes ilgi domāja, ko ar to darīt, un galu galā nolēma šeit uz laiku atvērt restorānu. Šai iestādei ir ne tikai kulinārijas, bet arī sociālā misija - cilvēki ar invaliditāti, tostarp ar Dauna sindromu, šeit strādā par viesmīļiem un pavāra palīgiem. Galvenais ēdiens ir pankūkas, taču nevis vienkāršas, bet gan izsmalcinātas un neparastas: dažas atgādina picu, citas - lazanju. Cenas ir demokrātiskas, atmosfēra ir mājīga, apkalpošana ir ātra un kvalitatīva. Ir stūrītis bērniem un bibliotēka. Lieliska vieta pusdienām vai agrām vakariņām.
Restorāns ir atvērts katru dienu no plkst. 11.00 līdz 19.00 (piektdien līdz 21.00), otrdiena ir brīvdiena. www.pirmasblynas.lt.
Tikai 20 minūšu gājiena attālumā no Viļņas centra - un jūs esat unikālā brīvdabas mākslas galerijā “Open Gallery”. Tā atrodas bijušās “Elfa” rūpnīcā, kur padomju gados tika ražoti atskaņotāji un magnetofoni. Deviņdesmitajos gados uzņēmums tika slēgts, un daudzus gadus milzīgais ķieģeļu fabrikas komplekss kalpoja kā padomju industrializācijas piemineklis. Tagad šeit atrodas mākslas fabrika Loftas, klubs ar restorānu un pastāvīga ielu mākslas galerija. Daži objekti atrodas visnegaidītākajās vietās: to atrašana ir aizraujošs uzdevums. Ātra apļveida pastaiga pa “Open Gallery” aizņems aptuveni 20-30 minūtes. Taču šeit var palikt ilgi, ja vakarā nokļūsiet uz koncertu vai kādu citu kultūras pasākumu. Teritorijā atrodas diezgan daudz dažādu uzņēmumu, tāpēc labāk šeit ierasties nedēļas nogalēs, kad šeit nav tik daudz cilvēku.
Galerija ir bezmaksas un atvērta visu laiku.
Užupis ir viena no Lietuvas galvaspilsētas vizītkartēm, taču mani pārsteidza, ka ne visi Latvijā par to zina. Tas ir Viļņas mazākais rajons, kura platība ir 0,6 km² un kuru no vecpilsētas atdala Vilneles upe. Deviņdesmitajos gados, kad šeit bija daudz tukšu māju, šo apkaimi bija pārņēmuši lietuviešu bohēmas pārstāvji. Užupis sevi dēvē par republiku, tam ir savs prezidents, valdība un konstitūcija. Tiesa, pēdējo 30 gadu laikā apkaime ir kļuvusi ļoti buržuāziska, un to vairs nevar saukt par priekšpilsētu. Taču radošais gars šeit ir saglabājies. Pat ja esat šeit jau bijuši (un ne vienu reizi vien), varat šeit atgriezties vēlreiz: noteikti atradīsiet kaut ko jaunu.
Blakus Užupim atrodas vēl viena ievērības cienīga vieta - Paupis. Tas ir bijušajā rūpnieciskā teritorija ar apšaubāmu reputāciju (20. gadsimta sākumā tas bija noziedzības un bordeļu vieta), bet tagad tas ir kļuvis par supermodernu rajonu ar varbūt visdārgākajiem dzīvokļiem Viļņā. Paupis projektēja septiņu Lietuvas labāko arhitektu biroju komanda, un tā attīstībā tika ieguldīti vairāk nekā 170 miljoni eiro. Projekts ļoti harmoniski iekļaujas pilsētas dabā un vēsturē, un tajā pašā laikā tam piemīt visas luksusa iezīmes. Rajona centrs ir fudkorts “Paupys Market”, uz kuru cilvēki brauc no visas pilsētas, kā arī kinoteātris “Pasaka”, kur var noskatīties filmu mīkstā krēslā pie kafijas tases (tā tiek pasniegta bez maksas). Šajā apkaimē atrodas arī viena no fotogēniskākajām skulptūrām Viļņā - gorilla vannā. Tās autors Donāts Jankausks-Duonis vēl vecā Paupja laikos savus darbus vedis uz galvaniskajām vannām hromēšanas un niķelēšanas apstrādei, tāpēc arī šis ir veltījums apkaimes vēsturei.
Ikviens zina, ka labākie suvenīri ir ēdami. Viļņā labākos ēdamos suvenīrus var iegādāties Halės tirgū. Šis ir vecākais segtais tirgus Viļņā, kas uzbūvēts 1906. gadā, un kopumā cilvēki šeit tirgojas jau kopš 15. gadsimta. 2006. gadā šī ēka tika radikāli atjaunota. Šeit ir īsta gastronomiskā paradīze: labākie mājas sieri un desas, visu veidu kūpinājumi, īpašie lietuviešu konditorejas izstrādājumi, dažādi marinēti dārzeņi - nav salīdzinājuma ar veikala sortimentu! Daudzi cilvēki šeit ierodas pat ne iepirkties, bet vienkārši paēst: vietējās mazās kafejnīcas tiek novērtētas līdzās slavenākajiem pilsētas restorāniem. Šeit var arī iedzert, tostarp Lietuvā ražotu vīnu. Un, ja iznāksiet ārā, galvenās ieejas labajā pusē redzēsiet ebreju restorāna “Baleboste” durvis. Viņu beigeļi ar dažādiem pildījumiem ir kaut kas!
Ja jau esat bijuši Viļņā, droši vien esat apmeklējuši MO Laikmetīgās mākslas muzeju. To projektējis slavenais arhitekts Daniels Libeskinds, un tas pats par sevi ir modernās mākslas darbs. Līdz šā gada beigām jums noteikti vajadzētu šeit iegriezties: šeit notiek “Viļņas pokers” izstāde, kas ir ļoti nozīmīgs notikums Lietuvas galvaspilsētas kultūras dzīvē. Izstāde ir nosaukta lietuviešu rakstnieka un žurnālista Ričarda Gavēļa grāmatas, kas tika izdota 1989. gadā un vēlāk kļuva par kulta grāmatu, vārdā. Tā stāsta par Lietuvas galvaspilsētas slepeno dzīvi padomju laika beigās un tiek uzskatīta par īstu postmodernisma un lietuviešu prozas atbrīvošanās manifestu. Disidenti, pagrīde, džezs, erotika - visas šīs grāmatas tēmas atspoguļojas izstādē prezentētajos lietuviešu mākslinieku darbos. Izstādes režisors ir Oskars Koršunovas, un tas patiešām ir notikums, kura dēļ ir vērts braukt uz Viļņu. Starp citu, līdz gada beigām tiek solīta arī tāda paša nosaukuma filma.
Viļņas centrā atrodas Lukišķu cietums - milzīga ēka, kuras kupoli atgādina Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli. Tā 115 gadus kalpoja paredzētajam mērķim - tajā tika ieslodzīti dažāda veida noziedznieki (no slepkavām, kas notiesātas uz mūža ieslodzījumu, līdz pat politieslodzītajiem). 2019. gadā cietums tika slēgts, un divus gadus vēlāk tas sāka jaunu dzīvi. Tas daļēji tika pārveidots par muzeju un daļēji par mākslas rezidenci (mākslinieku darbnīcas un mūziķu studijas). Cietuma teritorijā tiek rīkotas izstādes un koncerti, pagalmā ir restorāns un vairāki bāri, pirmdienās uz liela LED ekrāna tiek demonstrētas filmas. Ieeja teritorijā ir bez maksas, biļete jāiegādājas tikai tad, ja nolemjat doties ekskursijā pa cietumu gida pavadībā (ir pat nakts ekskursijas tiem, kas vēlas pakutināt nervus).
Viļņas vecpilsēta atšķiras no Vecrīgas ar to, ka tajā patiešām dzīvo cilvēki. Vietējie pagalmi ir viena no pilsētas vizītkartēm. Tie palīdz iepazīt pilsētu no iekšpuses, sajust tās enerģiju un vietējo garšu. Pagalmi var būt ļoti dažādi - mazi vai lieli (līdz pat prezidenta pils pagalmam, kas vasarā ir atvērts ikvienam), grezni vai pieticīgi, mūra vai zaļi. Tur var sastapt milzīgu akmeni no ledus laikmeta vai lielāko Ziemassvētku eglīti Viļņā. Vienā pagalmā var atrasties soliņš nogurušam tūristam, bet citā - smieklīgs mākslas objekts. Labs gids jums pastāstīs ne vienu vien stāstu par Viļņas pagalmiem. Bet jūs varat pa tiem klīst arī bez gida palīdzības. Vienkārši paļaujieties uz savu intuīciju un ieejiet jebkuros atvērtos vārtos. Tas būs aizraujošs ceļojums!
Pēdējos gados Viļņā kā sēnes pēc lietus uz jumta uzrodas bāri un krogi. Viens no populārākajiem ir Opera Social House, kas atrodas uz bijušās Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra viesnīcas jumta. Ēka ir diezgan noplukusi, taču jaunie radošie īpašnieki to ir pārvērtuši par karstu punktu visiem, kas interesējas par aktuālo mūziku. Pagājušajā vasarā šeit notika vairāk nekā 30 koncerti, un šogad šis rekords tiks pārspēts. Šīs vietas skaistums ir tas, ka nav robežu starp mūziķiem un klausītājiem, var sēdēt un dejot, kur vien vēlaties. Iestāde vairāk piedāvā dzērienus, nevis ēdienus, tāpēc ēdienu izvēle šeit nav pārāk liela. Visbiežāk cilvēki pasūta picu - tā šeit ir lieliska.
Viļņas dzelzceļa stacijas rajons agrāk bija tikpat drūms un noziedzības pārņemts kā daudzās citās pasaules pilsētās. Taču tagad tā ir gandrīz radošākā vieta pilsētā. Šīs vietas atmosfēru var sajust jau pie ieejas - šeit ir vairāki lieli asprātīgi sienas gleznojumi (Alberts Einšteins kā reperis u. c.). Pie pašas ieejas stacijā ir instalācija, kas ir kā portāls uz citu dimensiju... un patiesībā logs, kas rāda Polijas pilsētas Ļubļinas dzīvi reālajā laikā (Ļubļina līdzīgi rāda Viļņas dzīvi). Taču galvenais pārsteigums jūs gaida uz perona, kurš ir pārvērsts par Peronas bāru. To rotā milzīga Tonija Soprano, kulta seriāla "Soprano klans" varoņa, skulptūra. Šim tēlam nav nekāda sakara ar Viļņu; skulptūra sākotnēji tika veidota mākslas izstādei Vīnē, bet galu galā iesakņojās šeit.
Viļņas dzelzceļa stacijā ir arī izstāde, kas nav visiem redzama. Tā parādījās 2022. gada martā un ir īpaši paredzēta vilcienu pasažieriem, kas brauc no Krievijas uz Kaļiņingradu un tranzītā šķērso Viļņu. Tās ir fotogrāfijas, kurās redzamas Krievijas agresijas Ukrainā traģiskās sekas - skatīties uz tām ir nepatīkami, sāpīgi un biedējoši. Taču to nav iespējams neredzēt. Fotogrāfijas ir izvietotas logu augstumā, lai laikā, kamēr vilciens stāv, pasažieri varētu redzēt bildes un lasīt uzrakstus. Turklāt, ierodoties Krievijas vilcieniem, skaļrunis atskaņo ziņojumu krievu valodā: "Dārgie pasažieri! Šodien Putins nogalina civiliedzīvotājus Ukrainā. Vai jūs tam piekrītat?" un uz rezultātu tablo parādās uzraksts "Slava Ukrainai”.
