Kad pirmās lapas iekrāsojas dzeltenas, zemi noklāj kastaņi un apkārt iemirdzas silti oranži un tumšsarkani toņi, rudens daudziem šķiet gluži maģisks.
Taču šo sajūtu rada ne tikai ilgas pēc omulīgiem vakariem un „ķirbju garšvielu latte”. Mūsu smadzenes saista krāsas ar noteiktām emocijām, un pētījumi liecina, ka rudenī var mainīties pat mūsu krāsu izvēle, vēsta “Desired”.
Īpašā rudens sajūta nav tikai iztēles auglis — krāsas un emocijas patiešām ir savstarpēji saistītas. Plašā analīzē, kas aptvēra 132 pētījumus un vairāk nekā 42 000 dalībnieku no 64 valstīm, secināts: cilvēki noteiktas krāsas atkārtoti saista ar līdzīgām izjūtām.
Dzeltenā un oranžā krāsa bieži asociējas ar gaišām, pozitīvām emocijām — prieku, jautrību un sajūsmu. Sarkanās krāsas nozīme ir daudzslāņaināka: atkarībā no situācijas tā var simbolizēt gan mīlestību un kaisli, gan dusmas.
Vai tas nozīmē, ka dzeltens koks automātiski uzlabo garastāvokli? Ne gluži. Krāsu ietekme ir atkarīga no situācijas, personīgās pieredzes un kultūras. Tomēr silti, spilgti toņi var pastiprināt rudens ainavas radīto iespaidu.
Interesanti, ka rudenī krāsas maina ne tikai daba. Šajā gadalaikā zināmā mērā mainās arī mūsu krāsu gaume.
Pētnieki lūdza vieniem un tiem pašiem cilvēkiem dažādos gadalaikos novērtēt vairākas krāsas.
Visizteiktākās pārmaiņas bija vērojamas rudenī: tumšsarkani, brūni, tumši dzelteni un olīvzaļi toņi dalībniekiem šķita pievilcīgāki nekā ziemā, pavasarī vai vasarā.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir vienkāršs: mums patīk krāsas, ko saistām ar skaistām lietām. Rudenī tādu netrūkst — krāsainas lapas, kastaņi, ķirbji, zeltaina saules gaisma un kāds īpašs koks parkā, kuram grūti paiet garām, uz mirkli neapstājoties.
Pētījumi liecina, ka uzturēšanās dabā labvēlīgi ietekmē psiholoģisko labsajūtu. Tā var būt saistīta ar mazāku izjustā stresa līmeni un pozitīvākām emocijām.
Krāsām šajā procesā, iespējams, ir sava nozīme. Pētījums, kas rudens lapotnes laikā veikts Ķīnas mežos, sniedz interesantas norādes: jo daudzveidīgākas bija veģetācijas krāsas, jo bagātīgāku un daudzveidīgāku dalībnieki uztvēra apkārtējo dabu. Savukārt šāds iespaids bija saistīts ar izteiktāku atslābumu un labāku psiholoģisko pašsajūtu.
