No malas jūsu dzīve var šķist diezgan veiksmīga: jums ir mīļie cilvēki, interesants darbs, mājīgas mājas... Taču prieks, ko jūs no visa tā gūstat, mazinās. Kāpēc tas notiek un kā varat to mainīt?
Šī sajūta droši vien ir pazīstama daudziem. Nē, tas ne vienmēr ir saistīts ar pārslodzi vai sarežģītiem dzīves apstākļiem. Psihologi uzskata, ka mums bieži vien pietrūkst vienas "sastāvdaļas", kas palīdz saglabāt interesi par notiekošo. Tās nosaukums ir jaunums. Bet vispirms par svarīgāko, vēsta “DoctorPiter”.
Mūsu smadzenes mīl pazīstamo un pārbaudīto. Tas palīdz taupīt enerģiju: mēs pastāvīgi nedomājam par to, ko gatavot brokastīs, pa kuru ceļu doties uz darbu vai kurp doties atvaļinājumā nākamvasar.
Tomēr šāda veida mīlestībai ir viens liels "bet": jūs varat pierast pat pie labām lietām, un var kļūt garlaicīgi. Un tad skaists un ērts dzīvoklis kļūst vienkārši par telpu ikdienas dzīvei un atpūtai, iecienīts hobijs kļūst par vēl vienu ikdienišķu nodarbi, un ilgi gaidītais atvaļinājums vairs nesniedz tādu pašu prieku.
Psihologi šo procesu sauc par hedonisku adaptāciju. Smadzenes pakāpeniski samazina savu emocionālo reakciju uz to, kas kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Prieks nepazūd, bet tas kļūst blāvāks un noveco.
Bieži vien jaunums tiek saistīts ar kaut ko grandiozu: ceļojumu uz paradīzes salu, pārcelšanos uz pilnīgi citu vietu, pieprasītas profesijas pamatu apgūšanu vai ļoti neparastu hobiju. Tomēr smadzenes neinteresē pārmaiņu apmērs, bet gan pats iziešanas akts no ierastā robežām.
Jauns maršruts pastaigas laikā, nepazīstama recepte, neparasta žanra grāmata vai pirmā nodarbība jebkurā hobijā, kas interesē, bet ko vēl neesat izmēģinājis, var sniegt tādu pašu svaiguma sajūtu. Mazo pārmaiņu galvenā priekšrocība ir tā, ka tās viegli kļūst par ikdienas sastāvdaļu — nav jāgaida atvaļinājums vai kāds cits piemērots brīdis; varat vienkārši sākt rīkoties jau tagad un nekavējoties justies vismaz nedaudz laimīgāki.
Nepieredzēta pieredze ir saistīta ar smadzeņu atalgojuma sistēmu. Jebkas jauns modina zinātkāri, piesaista uzmanību, un mūsu smadzenes, šķiet, sastingst, gaidot patīkamu pieredzi. Jā, ļoti bieži prieks mūs pārņem pat pirms paša notikuma.
Turklāt ieradums izmēģināt kaut ko neparastu attīsta psiholoģisko elastību. Pateicoties šai elastībai, cilvēki vieglāk pieņem dažādas pārmaiņas, tiek galā ar nenoteiktību un orientējas situācijās, kurām nav gatavu risinājumu.
Vienam cilvēkam ceļojums uz jaunu vietu būs sajūsmas avots, savukārt citam pietiek ar došanos uz nepazīstamu kafejnīcu vai ierastās rutīnas maiņu. Ir svarīgi izvēlēties hobijus un vietas, kas atbilst interesēm un vēlmēm konkrētajā brīdī.
Runājot par vecajiem labajiem ieradumiem, no tiem nav nepieciešams atteikties. Stabila ikdienas rutīna palīdz saglabāt mieru un tikt galā ar stresu.
