Dažas tēmas cilvēkos izraisa spēcīgu empātiju, bet citas paliek praktiski nepamanītas. Un tam ir izskaidrojums.
Kad notiek kaut kas netaisnīgs, kad vājie tiek aizvainoti, cilvēki reaģē ļoti spēcīgi. Un, attīstoties internetam, šo reakciju nav iespējams ignorēt. Un dažreiz tās mērogs ir pat pārsteidzošs. Kas liek cilvēkiem tik aizrautīgi diskutēt un just līdzi? Kāpēc daži stāsti rezonē, bet citi ne? vaicā DoctorPiter.
Pēc psiholoģes Marinas Grīnvaldes domām, empātija — spēja izprast citu cilvēku jūtas — ir jebkuras komunikācijas pamats. Bez tās mums būtu daudz grūtāk vienoties un atrast kopīgu valodu. Un tieši empātija liek interneta lietotājiem rūpēties un sekot līdzi to cilvēku likteņiem, kuri nonāk sarežģītās situācijās.
Taču empātija ir subjektīva, balstīta uz personīgo pieredzi un pasaules uzskatu. Dažas lietas aizkustina vairākumu, bet citas izraisa tikai dažu interesi.
“Cilvēki redz, kā cieš kāds, pret kuru ir izturēts netaisni. Lielākā daļa jūtas dusmīgi un vēlas aizstāvēt upuri, paužot savas jūtas par situāciju," atzīmē psiholoģe.
Stāsti par dzīvniekiem bieži vien izraisa vētru sociālajos tīklos. Starp tiem ir stāsts par mērkaķīti Panču no Japānas zoodārza, kuru pameta viņa māte, stāsts par suni Dodoboni, kura aprūpe noveda pie piegādātāja atlaišanas.
"Cilvēkiem patīk lasīt aizkustinošos stāstus par mīlīgu mazu pērtiķīti un just līdzi sunim vai kaķim. Neaizsargāti dzīvnieki var izraisīt cilvēkos vislaipnākās jūtas. Tiem ir īpaša loma katra cilvēka dzīvē, radot ciešu emocionālu saikni," skaidro Grīnvalde.
Psiholoģe uzsver: mēs dzīvojam sabiedrībā ar pamatvērtībām, centrālajām idejām un noteikumiem. Tas palīdz sabiedrībai attīstīties, saglabāt kultūru un saprast, kā sazināties citam ar citu.
Pastāv noteikta kopīga izpratne par to, kā pareizi rīkoties, kā pieņemt citam citu, kas jādara mierīgas eksistences nodrošināšanai. Un, kad atklājas stāsti, kuros kāds ignorē šīs vērtības, tas neizbēgami izraisa reakciju.
Brīvība un ikviena cilvēka tiesības. Brīvība dod mums tiesības runāt, ticēt un izdarīt izvēli. Brīvību ierobežojumi un to pārkāpumi rezonē.
Taisnīgums un vienlīdzība. Taisnīgums nozīmē, ka ikviens saņem to, ko ir pelnījis. Vienlīdzība nozīmē, ka ikvienam ir vienādas iespējas un nevienam nevajadzētu ciest savas ģimenes, dzimuma, ādas krāsas vai sociālā statusa dēļ.
Atbalsts un savstarpēja palīdzība. Ja kaut kur notiek liela traģēdija, vienmēr ir cilvēki, kas palīdzēs un atbalstīs. Cilvēks, kurš paiet garām, tiks tiesāts.
Atbildība par savu rīcību un cieņa pret citiem. Viedokļu, uzskatu un kultūru daudzveidības pieņemšana.
Būtu muļķīgi domāt, ka mūsu pasaule ir perfekta: praksē katru dienu notiek daudz kas tāds, kas acīmredzami neatbilst šīm vērtībām. Tomēr psiholoģe skaidro: mūsu smadzenes joprojām sagaida kaut ko citu.
"Cilvēka daba ir tāda, ka, ja vien mūsu psihe ir vesela, mēs cenšamies kļūt par labāko sevis versiju un tuvoties cilvēces pamatvērtībām. Tieši tāpēc noteiktas tēmas, kas skar patiesās vērtības, piesaista daudz lielāku uzmanību nekā citas," skaidro eksperte.
Pēc psiholoģes domām, ir trīs veidu tēmas, kas visbiežāk rezonē:
Šādas ziņu vērtas tēmas skar dziļi iesakņotus cilvēka ideālus un principus.
