Nu jau esam sākuši skaitīt, cik nedēļu palicis līdz Ziemassvētkiem un jaunajam gadam. Tikai sniega vēl nav. Varbūt tāpēc šie notikumi neliekas nemaz tik tuvu, cik tie patiesībā ir.
Diemžēl jo tuvāk svētki, jo lielāku satraukumu, iespējams, sajūtam. Par ko, kāpēc un kā tikt galā ar stresu, konsultē psiholoģe Līga Liepiņa.
Brīvdienas atpūtai
Stresam ir pakļauti visi, jo dzīvojam vidē, kurā notiek kustība. Ja ierastajā situācijā iestājas kādas pārmaiņas, organisms cenšas tām pielāgoties. Bet, ja prāts turpina atgrūst šīs pārmaiņas, rodas disbalanss jeb stress. Psiholoģe Līga Liepiņa uzsver, ka svarīgi ir tas, kā cilvēks uztver notikumus, nevis kādi tie ir.
Psiholoģe uzskata, ka arī Ziemassvētki, pat ja tas ir priecīgs notikums, var cilvēkos radīt nepatīkamu satraukumu un pārdzīvojumus. Tam var būt vairāki iemesli.
Iespējams, kādam Ziemassvētki ir termiņš, līdz kuram jāpabeidz iesāktie darbi vai jānodod gada atskaite, jo kā nekā tās ir gan mēneša, gan gada beigas. Vēl tam klāt – uztraukums, pa kuru laiku paspēt sagatavoties svētkiem. Līga Liepiņa pastāsta – pētījumos atklāts, ka viens no biežāk sastopamajiem stresa iemesliem ir brīvdienas, jo tās ir izmaiņas pierastajā rutīnā un neziņa, kas tajās sagaida.
"Ziemassvētku brīvdienas saistās ar pienākumiem. Labāk to laiku mierīgi pasēdētu mājās, taču tā vietā jāapciemo radi, draugi; visi jāapsveic Ziemassvētkos un tad vēl pie visiem jāpaēd un varbūt jāiedzer vīns, kas vēl papildus nogurdina organismu. Arī brīvās dienas ieteiktu saplānot tā, lai paliktu laiks arī atpūtai bez cepšanas, vārīšanas un tīrīšanas," ieteic Līga Liepiņa.
Būt gatavam
Ziemassvētki saistās ar ģimeniskumu, mierīgu laiku, kopbūtni, mīļu un siltu atmosfēru. "Ziemassvētkos nestrīdas, jābūt laipniem vienam pret otru... Bet ja nu tas neizdosies, jo ciemos brauks sievasmāte vai kāds cits ciemiņš, ar kuru iepriekš radušās domstarpības? Bet iespējams, ka kādam nebūs vispār neviena, ar ko pavadīt šos svētkus... Tas arī var satraukt," uzskata psiholoģe.
Arī svētku komercializēšanās var būt stresa iemesls. "Ziemassvētki ir kluss un gaišs laiks, bet lielas burzmas veikalos un vizuļojošās lampiņas kokos nebūt neļauj to sajust. Kur tad paliek Ziemassvētku brīnums?" domā Līga Liepiņa.
Lai Ziemassvētku krāšņie prieciņi tiešām neradītu lieku satraukumu, psiholoģe iesaka šādai situācijai sagatavoties jau iepriekš. "Tie, kas baidās no garām rindām, var iepirkties nedēļas sākumā vai no rītiem, kad cilvēku veikalos ir mazāk. Un mājās Ziemassvētkus var iekārtot pēc savām vēlmēm."
Bērni sapratīs
Tas ir arī dāvināšanas laiks. Krīze gan šogad liek ciešāk pievilkt jostas, bet varbūt tā ir iespēja atcerēties ko sen aizmirstu, uzskata psiholoģe. Kas tad ir labāk – visai ģimenei kopā cept piparkūkas, liet laimīti vai pieēsties, atvērt savas dāvanas un bez paldies iet gulēt? "Protams, dāvanas ir Ziemassvētku sastāvdaļa, taču nozīme nav to materiālā vērtībā, bet gan vēstījums, ko tu dāvinātājam nozīmē," saka Līga Liepiņa.
Ja ar bērniem aprunājas kā ar līdzvērtīgiem un izskaidro situāciju, ka naudiņas šogad ir mazāk un Ziemassvētku vecīša maiss tukšāks, viņi sapratīs. "Bērni nav muļķi, viņi ļoti labi saprot, kas notiek apkārt, un jūt, vai ģimenē ir stress un sasprindzinājums. Ja mamma un tētis būs visu laiku uzvilkti, arī bērni būs nervozāki un svētki neizdevušies. Tāpēc jātur sevi grožos un svētki jāplāno atbilstoši finansēm un ģimenes interesēm," uzskata psiholoģe.
Atkal viens gads
Gada beigās vienmēr kaut ko izvērtējam un pārdomājam, izvirzām mērķus un cerību uz nākamo gadu. Sēras par aizgājušo, bet bailes par jauno, nezināmo, un, iespējams, vēl iepriekšējā gada darbi nav pabeigti. Psiholoģe dod padomu: "Nav vērts satraukties par nepaspēto, bet labāk izvērtēt pozitīvo un to, ko izdevās sasniegt. Tas nozīmē, ka arī nākamgad tas izdosies, tikai jātic saviem spēkiem!"
Psiholoģe iesaka arī pievērsties tagadnei, nevis pagājušajam, un nepārdzīvot, ka jauns gads dara vecākus. Katram vecumam ir sava stiprā puse un iespējas, taču ir lietas, ko var darīt vienmēr. Tās izbaudiet!
Relaksēties
Katra cilvēka reakcija uz stresu izpaužas citādi, saka psiholoģe Liepiņa. Tas atkarīgs no temperamenta un rakstura. Cits kļūst dusmīgs un agresīvs, cits – sevī ieraujas un pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi un īgni, nespēj koncentrēties. Iespējams, pat pastiprināti smēķē un lieto alkoholu. Ikdienas stress ir parasta parādība, bet, ja tas iet pāri normai, tad cilvēku var ietekmēt arī fiziski.
"Stress cieši saistīts ar cilvēka fizioloģiju. Satrauktam cilvēkam izdalās hormoni un adrenalīns, kas paātrina sirdsdarbību. Ķermenis nepārtraukti ir saspringts, līdz ar to esam atvērtāki slimībām. Sāp vēders, galva, mugura, slikti guļam, ēdam, pavājinās imūnsistēma," paskaidro Līga Liepiņa.
Lai no tā izvairītos, vispirms jāsaprot, kas stresu izraisa. Vai pats vārds Ziemassvētki vai tas, ka svētki prasa liekus izdevumus, vai arī tāpēc, ka būs jāgatavo vakariņas un veselu dienu jāstāv pie plīts. Kad saprot īsto iemeslu, var atrast arī risinājumu, kā ar to tikt galā.
"Pats labākais ir ar kādu izrunāties par saviem pārdzīvojumiem un paprasīt padomu. Turklāt mēs katrs pazīstam sevi un zinām, kas palīdz nomierināties un kā sevi relaksēt. Varbūt tā ir silta tēja, gardas vakariņas, glāze vīna, labas filmas noskatīšanās, grāmatas lasīšana, saruna ar draugu vai mīļoto, pastaiga divatā, sporta vingrinājumi, izskriešanās, joga, mūzika... Ir tik daudz iespēju, kā aizmirst par uztraukumu un ļaut gan prātam, gan ķermenim nomierināties," dod padomu psiholoģe.
***
KĀ IZVAIRĪTIES NO SVĒTKU STRESA
• Laikus sākt gatavoties
• Neuzņemties vairāk pienākumu, nekā varat izdarīt
• Saplānot veicamos svētku sagatavošanas darbiņus, ieplānojot laiku
• Novērtēt, cik daudz naudas varat atļauties iztērēt, un tad strikti pieturēties pie plāna
• Atcerēties, ka dāvanu vērtību nenosaka to cena, bet gan domas un jūtas, kas tajās ielikta
• Sevī neturēt pārdzīvojumus, ja tādi ir, un par tiem ar kādu tuvu cilvēku izrunāties
• Domāt par pozitīvo, kas šai gadā sasniegts un kas gaida jaunajā, nevis par to, kas nav izdevies
• Iedzert siltu tēju, paklausīties mūziku, palasīt grāmatu – varbūt tas palīdz
