“Te - Portugālē - tas tiek smagi pārdzīvots, tas tomēr ir viens no Lisabonas simboliem, un lai arī tūrisma objekts, vietējie to arī ikdienā lieto, lai nebūtu tajā kalnā jākāpj kājām," no Portugāles ziņo latviete, kas dzīvo Porto.
"Ar funikulieri pati esmu braukusi, un ar manu mammu un bērniem tur blakus dzīvojām kādā no reizēm, kad bijām Lisabonā. Tas tāds šoks par to visu. Prese godīgi uzvedas un nekādas teorijas neizvirza. Jocīgākais, ka no rīta pirms negadījuma, funikulieris bija izgājis apskati,” pārdomās par Lisabonas slavenā funikuliera katastrofu dalās Gundega Grīnšteine, kura jau vairākus gadus dzīvo Portugālē.
Šodien solot, ka būs kāda oficiālā informācija par iespējamajiem katastrofas cēloņiem.
Bet šī katastrofa esot pacēlusi daudz sarunu par citiem šāda veida vilcieniņiem, pacēlājiem, funikulieriem, un viņu drošību. Jo te tādi Portugālē ir diezgan daudz saglabāti un funkcionējuši, piemēram, Brāgā uz baznīcu arī brauc augšā.
Tehniskā sistēma gan tur cita, bet būvēšanas laiks diezgan līdzīgs, Lisabonas funikulieris ir atvērts no 1885., Brāgas - no 1882. gada.
“Kopumā ziņās vairāk runā par mirušo un smagi ievainoto atpazīšanu, jo tā kā tas ir populārāks tūrisma objekts, tas, protams, apgrūtina darbu.
“Pēc negadījuna tika aktivizēta ne tikai ārkārtas negadījumu sistēma neatliekamās palīdzības jautājumos (ātrā palīdzība; slimnīcas; policija; asins banka), bet arī pataloganatomu un izmeklētāju komanda, iespējami ātrai atpazīšanai, bet vēl joprojām, ja nemaldos, ir četri neatpazīti mirušie un arī smagi ievainotos bija grūtības identificēt.
Tagad noteikti kādu laiku izvairīšos no visa veida pacēlājiem, funikulieriem un gaisa vilcieniņiem, pat jaunajiem,” nobeigumā saka Gundega.
Par katastrofu vairāk lasiet šeit.
