Dejošana var palīdzēt novērst depresiju, bet tikai tad, ja cilvēkam ir Parkinsona slimība, ir atklāts jauns pētījums, kura pamatā ir smadzeņu MRI skenēšana un pacientu atsauksmes.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “Journal of Medical Internet Research”, atklāj, ka dejošana ne tikai uzlabo garastāvokli cilvēkiem ar Parkinsona slimību, bet arī izraisa manāmas izmaiņas smadzeņu darbībā. Tādējādi rezultāti tiek uzskatīti par pirmajiem, kas apstiprina dejas pozitīvo efektu gan ar anketu palīdzību, gan ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) palīdzību.
Pētījumā, ko veica Jorkas Universitātes un Kanādas Nacionālās baleta skolas zinātnieki, tika iekļauti 23 cilvēki, kuriem diagnosticēta Parkinsona slimība, un 11 veseli dalībnieki, galvenokārt viņu ģimenes locekļi.
Dalībnieki astoņus mēnešus apmeklēja iknedēļas deju nodarbības, kas svārstījās no "vienkārša kāju darba" līdz "sarežģītām horeogrāfiskām kombinācijām". Eksperti koncentrējās uz brīvprātīgo smadzeņu apgabalu, kas pazīstams kā subcallosal cingulate cortex (SCG), kas ir saistīts ar depresiju.
Salīdzinot MRI skenējumus un dalībnieku aptaujas, zinātnieki atklāja, ka pēc katras sesijas brīvprātīgo depresijas līmenis samazinājās. Laika gaitā efekts kļuva izteiktāks.
"Mēs atklājām, ka subcallosal cingulate cortex (SCG) signāls, kas saistīts ar skābekļa līmeni asinīs, pēc dejošanas tika samazināts, norādot uz depresīvās aktivitātes samazināšanos," skaidro jaunā pētījuma līdzautore Karolīna Bērsa.
Pētījuma dalībnieki arī ziņoja par ievērojamiem garastāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabojumiem deju terapijas dēļ.
Eksperti atzīmē: depresija bieži ir vairākus gadus pirms Parkinsona slimības fiziskajiem simptomiem. Tajā pašā laikā dejošana, kā liecina jaunākie dati, palīdz ne tikai cīnīties ar depresiju Parkinsona slimības gadījumā, bet arī uzlabo motoriku un kognitīvās funkcijas.
Efekts rodas, pateicoties duālajam efektam: mūzika aktivizē smadzeņu baudas centrus, un cilvēku fiziskās kustības stimulē sensorās un motoriskās ķēdes.
"Mēs neārstējam Parkinsona slimību ar deju, bet mēs palīdzam uzlabot dzīves kvalitāti," saka Jorkas universitātes profesors Džozefs DeSouza, kurš 14 gadus studē deju terapiju.
Zinātnieki secināja: dejošana pozitīvi ietekmē arī tuviniekus ar Parkinsona slimību un depresiju, mazinot stresu un uzlabojot emocionālo labsajūtu.
