Reaģējot uz Latvijas un Lietuvas aukstās zupas izcelsmes kariņu – kulinārijas blogeris Rojs Puķe jeb Pipars kopā ar digitālā satura veidotājiem Armandu Jaunzemu un Jāni Krīvēnu jeb Krivenchy šo sestdien, 29. jūnijā, plkst. 15.30 Esplanādē (pie Raiņa pieminekļa) aicina iedzīvotājus uz Latvijas aukstās zupas tautas degustāciju. Pasākuma mērķis ir panākt abu valstu kulinārijas cepiena mierizlīgumu, demonstrējot, ka aukstā zupa pieder cilvēkiem, un tā vienlīdz labi garšo kā Lietuvā, tā arī Latvijā.
Aukstās zupas tautas degustācijā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vasaras tveicē vēlas izbaudīt vienu no populārākajiem siltās sezonas tradicionālajiem latviešu ēdieniem. Virtuves huligāns Pipars auksto zupu gatavos uz vietas Esplanādē visu skatītāju priekšā, kopā cerot pagatavot un izdalīt ap 500 zupas porciju. Papildus 15 litrus aukstās zupas pēc pasākuma Pipars ir iecerējis aizvest uz vairākiem Rīgas veco ļaužu pansionātiem, vienlaikus noskaidrojot arī senioru viedokli par to, kāda veida aukstā zupa viņiem garšo. Piparam pasākumā asistēs atpazīstamie pašmāju sociālo tīklu influenceri Armands Jaunzems un Krivenchy.
“Ēdiens ir tas, kas vieno, un mums noteikti nav jāstrīdas par to, kuram ir labāka aukstā zupa. Katrs savās mājas gatavo tā, kā viņam vislabāk garšo. Šis temats noteikti nav divu nāciju kašķa vērts. Man pašam aukstā zupa patīk. Bērnībā gan es to ēdu biežāk, to man gatavoja mamma.
Tagad es to ēdu karstā laikā, kad tiešām gribās zupu, jo vasarā soļanku vai boršķu es nevaru ieēst. Piemērotāka ir aukstā zupa, kas ir viegls, tajā pašā laikā pildošs ēdiens.
Es domāju, ka Latvijas aukstās zupas degustācija būs foršs, cilvēkus vienojošs pasākums, jo mēs ikdienu pavadām lielā steigā un reti sanākam kopā,” pārdomās par auksto zupu un gaidāmo pasākumu dalās Pipars.
Tāpat, lai panāktu Latvijas un Lietuvas aukstās zupas konflikta noregulējumu, Pipars kā mierizlīguma žestu vairākas aukstās zupas porcijas nosūtīs uz kaimiņvalsti - Viļņas aukstās zupas festivāla (angļu val. Vilnius Pink Soup Fest) organizējošās Viļņas tūrisma un biznesa attīstības aģentūras Go Vilnius vadītājai Dovilei Aleksandravičienei (Dovilė Aleksandravičienė) un viņas kolēģiem.
Ja nebūtu aukstā zupa, tad dzīve būtu pliekana. Nebūtu baltu netīru kreklu. Es velku teju tikai baltus kreklus, tāpēc aukstā zupa man iedod krāsaināku garderobi, tā savieno mani ar ģimeni un draugiem, un tas ir arī mirklis pašam ar sevi.
Ja šovasar kaut kas ir svarīgs, tad tas ir, piedaloties pasākumā, parādīt savu attieksmi, ka mums nav vienalga, pietam pasākums ir lielisks veids, kur apēst garšīgu auksto zupu un ideālā gadījumā sasmērēt savu balto kreklu,” savu nostāju starpvalstu kulinārijas strīdā pauž Armands Jaunzems.
Kā zināms, tad aukstā zupa izsenis ir atrodama vasaras ēdienkartēs kā Latvijas, tā arī Lietuvas sabiedriskās ēdināšanas vietās. Pastāv uzskats, ka lietuvieši savu rozā auksto zupu parasti gatavo no kefīra, gurķiem, bietītēm, dillēm, sīpollokiem un olām, blakus pasniedzot kartupeļus, savukārt latvieši auksto zupu gatavo, papildus pievienojot desu un mārrutkus. Taču pastāv arī citi viedokļi, kas norāda uz atšķirībām abu kaimiņvalstu receptēs. Kā noskaidrojis Pipars pie saviem paziņām Lietuvā - tad galvenā atšķirība esot tā, ka leišiem garšojot biezākas zupas, kas vairāk ir kā otrais ēdiens. Tāpat dienvidu kaimiņvalstī zupā pārsvarā izmantojot tikai jaunos kartupeļus, kas piešķir tai citu garšu, un olas tiekot pievienotas, pārgrieztas uz pusēm, nevis kā Latvijā - tās smalki sakapājot.
