Viņa ir vairāk nekā pianiste – viņa ir mūziķe ar lielo burtu, kurai ar savs spēlēšanas rokraksts. Viņa ir drosmīga sieviete un skaļi izsaka savu nostāju. Poļina Osetinska atklāti kritizē Putina režīmu, tāpēc viņas uzstāšanās Krievijas lielākajās koncertzālēs tiek atceltas, bet mazākas kultūras iestādes pirms koncertiem pasludina, ka ir mīnētas, ar cerībām, ka publika nobīsies un izklīdīs.
Būdama pianiste ar pasaules vārdu, viņa varētu emigrēt, taču pagaidām tādu iespēju sev neredz: Maskavā atrodas viņas bērni, bet jaunākajam, 11 gadus vecajam dēlam nesen veikta operācija.
Poļina uzstājas Zalcburgas festivālā un Kārnegī zālē, visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Pagājušajā rudenī Osetinska viesojās Rīgā, un ažiotāža ap viņas koncertu bija liela, jo pietrūka biļešu uz konceru. Tagad viņa atkal koncertēs Latvijā: 18. maijā pianiste uzstāsies Daugavpils teātrī, 20. maijā - Lielajā ģildē.
Ar Latviju un Baltiju Poļinai saistās daudz atmiņu. Uz šejieni viņa bērnībā ieradās gandrīz katru vasaru, bet nebūt ne atpūsties. Jau 8 gadu vecumā Osetinska nospēlēja koncertu ar Lietuvas kamerorķestri Viļņas konservatorijas Lielajā zālē. Pēc tam viņa daudzkārt uzstājusies dažādās Baltijas pilsētās. Rīgā viņai ļoti patīk Lielās Ģildes zāle, Vāgnera zāle, Rīgas Doms. Viena no gaišākajām atmiņām ir Rīgas tirgus ziedu tirdziņš, kur pirms daudziem gadiem Poļina par visu savu koncerta honorāru nopirka ziedus, lai tos uzdāvinātu savai pedagoģei Marinai Vulfai. Pirms dažiem gadiem Osetinska speciāli atbrauca uz Rīgu uz Alvja Hermaņa izrādi “Brodskis/Barišņikovs” un nostalģiski klīda pa pilsētas ielām.
Osetinska kāpa uz lielās skatuves tajā vecumā, kad citi mācās pie tāfeles skolā. Poļinas pirmais un galvenais pedagogs bija viņas tēvs, pazīstamais žurnālists, rakstnieks un scenārists Oļegs Osetinskis. Viņš meitu audzināja pēc paša sistēmas, kas vairāk atgādināja nežēlīgu cirka dresūru. Ideja bija šāda: organisms iespējas maksimāli sāk izmantot tikai stresa situācijā, tāpēc meitenei nemitīgi tika radīts stress. Mūzikas nodarbības viņai mijās ar nogurdinošu sportu, viņai visu laiku pietrūka pārtikas (Poļina atceras, ka zaga kotletes no suņa), ūdeni drīkstēja dzert tikai noteiktā laikā un tikai Baha mūzikas pavadījumā. Tēvs par viņu ņirgājās morāli un fiziski, piekāva par vismazāko nepaklausību, vairākas reizes par sodu lika spēlēt publikas priekšā puskailai.
Turklāt Osetinska aktīvi piedalījās viesizrādēs, reizēm sniedzot pa trim četriem koncertiem dienā! (Tas deva līdz 2000 rubļu dienā - 10 reizes vairāk nekā vidējā mēnešalga PSRS). Poļina kļuva par īstu zvaigzni, viņu intervēja, par viņu taisīja filmas. Taču to, kas šim brīnumbērnam jāizjūt ārpus skatuves, neviens nenojauta. Izņemot pedagogus, bet viņi neko nevarēja izdarīt. Kādu dienu Poļinas tēva saruna ar viņas skolotāju beidzās ar to, ka skolotāja tika aizvesta ar ātro palīdzību.
13 gadu vecumā Poļina aizbēga no mājām. Sākumā viņa slēpās pie draugiem, bet pēc tam pārcēlās uz internātu. Par viņas aizsardzību kļuva publicitāte: Poļina pastāstīja par tēva ņirgāšanos. Pārsteidzoši, bet šo cilvēku netiesāja, jo padomju savienībā ņirgāšanās par bērnu tika uzskatīta par privātu, ģimenes lietu.
Par spīti visam Poļina nepārstāja mīlēt mūziku. Viņa mācījās Maskavā un Sanktpēterburgā, dzīvojot abās pilsētās reizē. Piedalījās tikai vienā starptautiskajā konkursā, toties visos laikos daudz koncertēja.
2007. gadā Poļina pabeidza rakstīt grāmatu “Ardievu, skumjas” par savu bērnību, ko grūti pielīdzināt citām bērnībām - vai vispār jebkam. Tobrīd viņai jau bija milzums talanta pielūdzēju, kuri bija gatavi ne vien iet uz koncertiem, bet pat braukt uz tiem no citām pilsētām un valstīm.
Šodien Poļina Osetinska turpina aktīvi uzstāties visā pasaulē. Viņas CV ierakstīti desmit albumi, ko laidušas klajā mūzikas izdevniecības “Sony Music”, “Naxos”, “Bel Air”, “Quartz”. Viņa izveidojusi Mūziķu Profesionālās veselības centru, kas palīdz radošiem cilvēkiem risināt problēmas, kas saistītas ar viņu profesiju (muskuļu spailes, skatuves bailes utt.), kur Poļina ir ieguldījusi visu savu pianistes pieredzi.
Bet galvenais - viņu vairs nemocīja pagātnes dēmoni, viņa kļuva laimīga ne tikai profesijā, bet arī privātajā dzīvē. Mūzika un divi lieliski bērni - lūk, viņas dzīves galvenās vērtības.
Koncertā Daugavpilī Poļina atskaņos programmu “Baroka mūzika pasaules kino šedevros” - Baha, Hendeļa, Parsela meistardarbus, kas izmantoti Tarkovska, Grīnveja, Bergmana, fon Trīra filmās.
Rīgā tiks atskaņoti Rahmaņinova, Gļinkas, Desjatņikova un Silvestrova darbi - visi šie komponisti dažādos dzīves periodos bijuši trimdā. Visus četrus pianiste sapulcinājusi vienā programmā, Poļina Osetinska dāvās viņiem un mums savu pārsteidzošo klavierspēli - tik lokanu, intelektuālu, virtuozu un apburošu. Lai mūzikas valodā runātu ar klausītājiem par to, kas tagad notiek ar mums un ap mums.
