Kvēls skūpsts, maigs skūpsts, salds skūpsts, vēss skūpsts, mīlošs skūpsts, juteklisks skūpsts, dedzinošs skūpsts... Jūti? Skūpsts atstāj pēdas.
Ir tādi skūpsti, ko atceramies visu mūžu.
Ja tā padomā, tad skūpstīšanās vispār ir dīvaina parādība - lūpas tiek spiestas pret kāda otra lūpām, vēl vairāk, slidinot mēli pret otra mēli, vai aukslējām un apmainoties ar siekalām! Tas nav raksturīgi citām dzīvām būtnēm.
Daļa zinātnieku uzskata, ka skūpstīšanās ir apgūta uzvedība, citi uzskata, ka skūpsts ir instinktīva padarīšana. Lai kā arī būtu, iedomājies, vai atceries savu pirmo skūpstu. Kas tev lika par to domāt, to iekārot? Nevar noliegt - romantisks skūpsts ir jaudīgs cilvēku iepazīšanās un tuvības elements.
Reizēm skūpsts izsaka visu.
Skūpsts ir signāls, ko partneri sniedz viens otram kā tuvības aicinājumu. Skūpsts var izteikt vairāk nekā tūkstoš vārdu. Nupat atcerējos pusaudzes gadu vienu no pirmajām skūpstīšanās reizēm. Man patika puiša izturēšanās, man patika viņš kā cilvēks, taču pirmais skūpsts izrādījās tik paģērošs un agresīvs, ka man uzreiz bija skaidrs - ar šo ziķeri nekas vairāk par draudzību neizdosies. Skūpsts var būt arī izšķirošs.
Freids teicis, ka skūpstīšanās piepilda cilvēka vajadzību pēc orāla kontakta un stimulācijas.
Kāpēc skūpstīšanās ir patīkama?
Te atkal jāatsaucas uz miljoniem nervu galu, kas ir visā cilvēka ķermenī un, protams, arī lūpās. Ar šo pieskāriena veidu nervi aktivizējas un liek just baudu, jo signāli tiek pārnesti uz smadzenēm. Ir pierādījumi tam, ka cilvēki pirmo skūpstu detalizēti atceras labāk nekā pirmās seksuālās pieredzes.
Vai atceries 1990. gada filmu “Pretty woman” ar skaisto Džūliju Robertsu “naktstauriņa” lomā? Viviana Varda bija Holivudas prostitūta, tomēr viņai bija viens nepārkāpjams likums - viņa nekad neskūpstīja klientu uz lūpām, jo tas būtu pārāk intīmi. Skūpsts ir tuvības priekšvēstnesis.
Kā ir ar tevi? Kādas pēdas atstāj tu? Kā tu izjūti skūpstīšanos ar savu sirdsāķīti?
Esmu ievērojusi, ka pāru attiecību sākumā, kad tiek baudīts visiem zināmais rozā briļļu laiks, skūpsti šķiet visai iederīgi un pašsaprotami, taču laika gaitā tie pamazām izplēn no pāru kopdzīves, jo pierasti un vairs nesniedz tik spēcīgu baudu kā sākotnēji. Jā, mēs pierodam viens pie otra, un jā, uztveram kā pašsaprotamus. Pieradumam nav nekādas vainas, pieradums ir par drošības sajūtu, kas cilvēkam ir bāziski svarīga, taču pašsaprotamība ir bīstamība - tas, ko piedzīvojām instinktīvi mīlas stāsta sākumā, nu ir jāgrib piedzīvot apzināti. Pāris, kas atsvešinoties vai aiz paviršības nav skūpstījušies, pēc laika, atsākot šādi tuvoties viens pie otra, atzinuši, ka ir noilgojušies pēc šīm lūpām un to sniegtā maiguma, pieķeršanās sajūtas, kaisles, smaržas, garšas. Pāri arī sacījuši, ka skūpsts patiesībā retāk saistās ar erotisku sajūtu. Skūpsts ir pāra emocionālās tuvības attēlojums.
Cilvēkus partnerattiecību veidošanās jomā vada trīs izteikti atšķirīgas, hormonu regulētas, vajadzības: seksuālā dziņa, romantiskā mīlestība un piesaistes sajūta.
Siekalas satur hormonu testosteronu, kas palīdz seksuālajai dziņai, tāpēc slapjie skūpsti izraisa uzbudinājumu. Par romantisku mīlestību atbildīgais ir hormons dopamīns. Savukārt piesaistes veidošanos ietekmē hormons oksitocīns. Oksitocīns rada emocionālās tuvības un “orgasmiskās” sajūtas. Ilgtermiņa partnerattiecībās skūpsts ne tikai paaugstina oksitocīna līmeni, bet samazina kortizolu - organisma galveno stresa hormonu.
Šī “trīsvienība” nosaka mūsu individuālo partnerattiecību pieredzi. Skūpsts ir brīnums pāra savienībā.
Pirms seksuālās revolūcijas un seksualitātes tēmas uzplaukuma laikiem tālajā 1936. gadā vīrs vārdā Hjū Moriss uzrakstīja grāmatu par skūpstīšanos. Tā bija neliela brošūra ar nosaukumu “Skūpstīšanās māksla” (The art of kissing). Starp citu, tā joprojām iegādājama Amazon veikalā par nepilniem 9 eiro. Grāmatā autors aprakstījis skūpstīšanās paņēmienus, trikus un “pieredzē apgūtas metodes”, ar ilustrācijām attēloti tādi skūpstu veidi kā “sakrālais skūpsts”, “nerātnais skūpsts”, “pārsteiguma skūpsts”, “dejojošais skūpsts” un leģendārais “franču skūpsts”, kā arī apkopoti padomi, kā pavedināt meiteni un sagatavoties skūpstam. Šī grāmata liks pasmaidīt un, iespējams, aizgūt kādu ideju, kas noderēs arī 21. gadsimtā.
Manuprāt, skūpsts lielā mērā ir intuitīva pieredze, tāpēc par konkrētiem skūpstu veidiem šoreiz nerunāšu, bet atgādināt vēlos to, kas skūpstīšanos darīs neaizmirstami jauku:
Pārliecinies, vai lūpas nav sausas. Mitrināšana atvieglo lūpu slīdēšanu pār partnera lūpām. Izmanto bezkrāsaino lūpu balzamu, lai tavas lūpas ir nevainojami mīkstas un patīkamas.
Ļaujiet viens otram pierast pie sava skūpsta. Dodiet otram iespēju vadīt skūpstu rotaļu un, iespējams, atradīsiet sev vien patīkamu veidu, kā jums patīk skūpstīties.
Aizver acis tieši pirms jūsu lūpas saskaras. Turi acis aizvērtas, tas sagādās lielāku prieku un vairāk emociju.
Izmanto rokas, lai tās neveikli nekarājas bez darba! Vīrieša rokas uz dāmas muguras, apvijušās ap vidukli vai viņas seja saņemta viņa rokās - jau to iztēlojoties vien, pakrūtē rodas silta sajūta! Sievietes rokas tikmēr var vīties ap vīrieša kaklu, uz gurniem vai vīrieša spēcīgā bicepsa. Pirkstu gali, kas izslīd caur partnera matiem, arī neatstās nevienu vienaldzīgu!
Izrādi, ka tev patīk! Tas var būt pieskāriens, elpa, balss, atzinīgi vārdi... lai partneris var droši zināt, kā tev patīk saņemt šo baudu.
Ja esi mazāka auguma nekā partneris, kuru grasies skūpstīt, tad mazliet atliec galvu un pastiepies pirkstgalos, apvij rokas ap partnera kaklu un viņš dabiski tuvosies tev.
Ja esi garāks par partneri, kuru grasies skūpstīt, nedaudz noliec galvu un turi kājas mazliet ieplestas, lai otrs cilvēks var tev ērti pastiepties pretī.
Lai notiek - franču skūpsts! Tā ir rotaļa ar mēli - glāsti, slīdi, apļo, bet neaizraujies un necenties aizsniegt mandeles. Ja tevi drusku biedē franču skūpsts, tad vispirms sāc ar skūpstu uz lūpām, lēnām atver muti un ar savu mēli maigi pieskaries partnera mēlei. Jūs sajutīsiet, kā ir patīkami.
Ļaujies! Vienkārši baudiet mirkli un radiet savu skūpstīšanās mākslu.
Lai top skūpsti, kas atstāj pēdas!
