"Šobrīd joprojām darbojos savā pamatnodarbē kā fitnesa treneris, tāpēc tuvākajā laikā noteikti neuzņemšos neko jaunu, bet visu enerģiju veltīšu ikdienas darbam. Nevienam projektam neteikšu – jā, kamēr nebūšu pārliecināts, ka spēšu ar to tikt galā," saka fitnesa treneris un DCH Studijas direktors Kaspars Ozoliņš.
No piektdienas, 10. janvāra, tandēmā ar Valteru Frīdenbergu Latvijas Televīzijas kanālā viņš vadīs skolēnu erudīcijas spēli Gudrs, vēl gudrāks.
Zināšanu konkursā piedalīsies skolēni no 6. līdz 11. klasei, sacenšoties par gudrākā skolēna titulu. Janvārī savas spējas pārbaudīs 6. klašu skolēni, bet attiecīgi jūlijā – 11. klases, tā 24 piektdienu vakaros skatītājiem ļaujot novērtēt mūsu bērnu zināšanas, erudīciju un attapību no mazākajiem līdz lielākajiem.
Kaspars uzskata, ka liela nozīme, kādēļ viņu izvēlējās kā vienu no raidījuma vadītājiem, ir viņa ikdienas darbam. Kā treneris viņš daudz komunicē ar cilvēkiem, vadot grupu nodarbības sporta klubā DCH Studija un piedalās kā pasniedzējs. Jaunos pienākumus viņš komentē: «Tā ir interesanta pieredze, jo ne katru dienu aicina strādāt ar ikdienu nesaistītā vidē. Man patīk izaicinājums, kad jādara kas neierasts.» Pēc atlases par raidījuma vadītāja vietu Kasparam piedāvāja divus variantus – braukt uz Krieviju vadīt radījumu Laimes rats vai palikt tepat un kopā ar Valteru Frīdenbergu vadīt spēli Gudrs, vēl gudrāks. «Pēdējais variants man, protams, šķita daudz interesantāks un aizraujošāks. Projekts, manuprāt, ir sirsnīgs un patiess, un dalībnieki ir interesanti, jo tie ir skolēni.»
Raidījuma filmēšanas laikā, iepazīstoties ar jauniešiem un vērojot viņu azartu, Kaspars aizdomājās par laiku, kad pats bija skolēns. Tolaik televīzijā šāda veida spēļu nebija, bet, ja būtu, kas zina – varbūt arī Kaspars kādā no tām būtu piedalījies. «Neteiktu, ka biju priekšzīmīgs, bet mācījos labi un piedalījos arī olimpiādēs.» Arī spēles dalībnieki radījuši pozitīvu iespaidu, un Kasparam ir tikai labas atsauksmes par mūsdienu bērniem. «Visvairāk pārsteidza un iepriecināja, ka mēs, latvieši, mākam būt arī sirsnīgi un jauki ne tikai pret saviem tuviniekiem, bet arī konkurentiem. Daudziem dalībniekiem līdzi bija atnākusi ne vien skolotāja, ko viņi izvēlējušies, bet arī pulciņš atbalstītāju – klasesbiedri, draugi. Paskatījos lietuviešu šovus, lai redzētu, kā tie notiek kaimiņzemēs. Publikā sēž pieaugušie un bērni ar milzīgiem plakātiem rokās, viņi skaļi sauc un gavilē, kamēr latviešiem nav raksturīgi izpaust savas emocijas. Bet tas pats notiek pie mums, un tas ir sirsnīgi!» Kaspars neslēpj sajūsmu, pastāstot par gadījumiem, kad spēļu uzvarētāji nākamajos raidījuma ierakstos jau ieradušies kā atbalstītāji, priecājoties par skolas vai klases biedru uzvarām un jūtot līdzi pārdzīvojumiem. «Tas ir pats foršākais šajā visā! Skaidrs, ka arī citviet pasaulē ir skolēni, kuri ir gudrāki, talantīgāki un centīgāki nekā tie, kuri mācības neuztver nopietni, bet tieši viņu savstarpējā sadarbība mani pārsteidza un iepriecināja.»
Viens no lielākajiem ieguvumiem projekta ietvaros ir pozitīvā un spēcīgā enerģijas apmaiņa, kas noris tieši ar šīs vecuma grupas dalībniekiem, jo, kā saka Kaspars: «Tas laikam tādēļ, ka šajā vecumā cilvēki ir patiesāki. Ikdienā bieži strādāju kā pasniedzējs ar pieaugušajiem un enerģijas apmaiņa nereti ir tikai vienvirziena.» Fitnesa treneris un jaunais erudīcijas spēles vadītājs atzīst, ka projekta laikā gūst dzīvesprieku no bērnu dzīves spara. Viņš uzskata – redzējums starp pieaugušajiem un bērniem ir atšķirīgs, jo mazo censoņu vērtību skala vēl nav sabojāta ar dzīves pieredzi. Viņi ir patiesi.
