Ar tēta fotogrāfiju nelielajā čemodānā un cerību viņu atkal satikt – Latvijā no Ukrainas ieradusies Kilomičenko ģimene. Mamma un trīs bērni. Jaunākajam dēliņam vēl nav divi gadi, vēstīts LTV Panorāmā.
Maijā Kostjam būs divi gadi. Kopā ar mammu, māsu un brāli viņš mērojos vairāk nekā divus tūkstošus kilometru, lai aizmuktu no lādiņiem. Pēdējos desmit kilometrus līdz robežai ģimene gāja kājām.
"Tur bija tik daudz mašīnu! Pie robežas ar Moldovu sastrēgums bija 13 kilometru. Trīs nobraucām, bet desmit gājām kājām. (..) Un mūsu mājā nav iespējas paslēpties, ir daudz stikla, durvis. Bumbu patvertne ir tālu. Un tu nezini, kas būs rīt. Pagaidām ir mierīgi, bet vīrs uzstāja, lai braucam," stāstīja fotogrāfe, kara bēgle Stasja Kilomičenko.
Ceļojuma koferi vēl stāv neizpakoti.
"Es ļoti gribu atgriezties pie tēta. Es pat paņēmu līdzi viņa bildi. Visādam gadījumam," atzina skolniece, kara bēgle Sofija.
Latvijā ģimeni uzņēmuši draugi.
Ģimene plāno pārcelties uz atsevišķu dzīvokli Ogres pusē vai Ķegumā. Kāds labs cilvēks jau atvēlējis savu dzīvokli.
"Man joprojām liekas, ka tā ir filma. Es neskatos ziņas, jo es nespēju noticēt, ka tas notiek manā mājā, manā zemē," atzina Stasja.
Taču viņi negrib iedzīvoties. Viņi grib atgriezties.
