Lai gan Latvijā pagājušajā gadā piesaistīti vairāk nekā 650 miljoni eiro investīcijās un biznesa vide attīstās, vairāki lieli zviedru uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Baltijas tirgus. Vai tas ir signāls bažām vai tikai dabiska tirgus dinamika? Eksperti mierina, bet jautājumi paliek.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) decembrī nāca klajā ar informatīvu ziņojumu par investīciju situāciju valstī, norādot, ka Latvijā gada laikā piesaistīti 655,4 miljoni eiro. Lielākie ieguldījumi koncentrējas augstas pievienotās vērtības ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, enerģētikā un aviācijas nozarē. Līdz ar to radītas vairāk nekā 2000 jaunas darba vietas. Starp nozīmīgākajiem projektiem izceļas “Asns Ingredient”, kas Jelgavā būvē zirņu proteīna izolāta rūpnīcu ar 114 miljonu eiro investīcijām, un “Golden Fields Factory LV”, kas Liepājā jau atklājis proteīna ražotni, ieguldot 16 miljonus eiro. Strauji attīstās arī biznesa pakalpojumu sektors - Rīgā darbību sācis tehnoloģiju uzņēmums “Tech Mahindra” ar plānu izveidot 500 darba vietas, savukārt aviācijas nozarē ienāk “Norse Atlantic Airways”. Ar šādiem panākumiem aizvadītajā gadā lepojas LIAA.
Savukārt Ekonomikas ministrijas 2024. gada oktobra Latvijas makroekonomikas apskatā redzams, ka pērnajā gadā investīciju dinamikai ir lejupvērstās tendences. Gada pirmajā pusē izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanā samazinājās par 6,8%, ko būtiski ietekmēja privāto investīciju vājināšanās. 2024. gada pirmajā pusgadā investīcijas būvniecības aktīvos bijušas par 3,5% mazākā apjomā nekā pirms gada. Protams, jāņem vērā, ka šis apskats neaptver visu 2024. gadu un salīdzināts tikai attiecīgais periods.
Latvijas Bankas apkopotā statistika par tiešo investīciju dinamiku Latvijā no 2021. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2024. gada ceturtajam ceturksnim rāda, ka tiešo investīciju apjoms konsekventi palielinās, kas liecina par stabilu investoru interesi un uzticību Latvijas ekonomikai. Tomēr arī šie ir dati pirms Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā.
Tikmēr 2025. gads iesākās ar Zviedrijas lielākās mežu īpašnieku asociācijas un mežrūpniecības grupas "Södra" paziņojumu par plāniem pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs. Kopumā Igaunijā un Latvijā grupai "Södra" pieder ap 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā. Šis mēģinājums pārdot milzīgus Baltijas valstīs esošus aktīvus nav vienīgais vērienīgais notikums reģionā šogad. Trešdienas rītā kļuva zināms, ka Zviedrijas koncerns "ICA Gruppen" un Dānijas tirdzniecības uzņēmums "Salling Group" vienojušies par mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošanu. Abos gadījumos runa ir par Zviedrijas uzņēmēju lēmumu pamest Baltijas tirgu.
Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām ārvalstu investoru valstīm Latvijā. Kopumā no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā aptuveni trešdaļa nāk no Zviedrijas. Turklāt zviedru bankas, piemēram, “Swedbank” un SEB banka, kontrolē ievērojamu daļu no Latvijas banku tirgus, kopā veidojot vairāk nekā pusi no Latvijas tirgus daļas.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Tatjana Guzņajeva sarunā ar “nra.lv” stāsta, ka neesot pamata bažām. Šobrīd neesot nekādas globālas tendences, kas attiecas uz situāciju investīciju nozarē. Komentējot zviedru mežrūpniecības grupas "Södra" plānus pārdot tai Latvijā piederošos mežus, Gruzņajeva atklāj, ka mežu nozares pārstāvjiem bijušas “dažas problēmas”, kuras viņi nevarējuši atrisināt. Viņa gan nevarēja atbildēt, kas tās ir par problēmām, ka zviedri labprātāk nolemj pārdot pārsimt tūkstošus hektāru meža, nevis atrisina šīs problēmas, bet acīmredzot lēmums tomēr neesot saistīts ar ģeopolitiku tiešā veidā.
“Ja runājam par uztraukumu investīciju kopienā, protams, tas ir. To mēs redzējām arī pagājušajā gadā, kad FICIL veica pētījumu par t.s. sentimenta indeksu jeb investīciju klimata novērtējumu. Mēs redzējām, ka ģeopolitikas faktors ir galvenais, kas negatīvi ietekmē novērtējumu,” atzīst FICIL izpilddirektore. Šobrīd gan esot grūti spriest, kā un cik lielā mērā ASV un konkrēti Trampa darbības ietekmē investoru plānus, par to šobrīd tiekot veikts jauns pētījums ar fokusu tieši uz ģeopolitikas ietekmi.
Tajā pašā laikā skandināvu investīcijas turpina ienākt Latvijā. Kā piemēru var minēt “Care of Sweden” jauno ražotni, kas uzsāk darbu Liepājā. Tas gan ir ievērojami tālāk no Krievijas un arī otrā pusē Daugavai, atšķirībā no "Södra" piederošajiem mežiem Latgalē, bet tomēr.
Optimisma pieskaņa jūtama arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rakstiskā atbildē portālam “nra.lv”: “Šobrīd mums nav indikāciju, ka Zviedrijas investori mainītu savu nostāju par investīcijām Latvijā.” 30,5% no visām uzkrātajām investīcijām Latvijā, kuras kopsummā pārsniedz 25,8 miljardus eiro, ir tieši no Zviedrijas. Arī 2024. gadā ar LIAA līdzdalību uzsākti vai jau realizēti trīs investīciju projekti par 14,6 miljoniem eiro. Arī kopējās sarunas ar Zviedrijas kapitāla uzņēmumiem Latvijā ir uz sadarbību un attīstību vērstas. Šobrīd mūsu investīciju portfelī ir vairāki desmiti investīciju projektu sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumiem.
