"Mēs nezinām, vai pēc gada vēl būs NATO" Lietuvas valdība publisko valsts aizsardzības plānu

Viena no prioritātēm rīcības plāna projektā valdības programmas īstenošanai ir Vācijas brigādes uzņemšana un sadarbības stiprināšana ar citiem sabiedrotajiem. TV3.lt atgādina, ka līdz 2027.gada beigām Vācijas brigādei jāsasniedz pilna operatīvā kapacitāte, t.i., tai jābūt kaujas spējīgai.
Lietuvas valdība plāno attīstīt arī Rūdininku poligonu un militārās pilsētiņas infrastruktūru, naktsmītnes Ruklas militārajā pilsētiņā, kur varētu dzīvot 1000 karavīru. Tāpat valdība plāno sagatavot nepieciešamo apmācību infrastruktūru Gaižiūnu poligonā, Jonavas novadā. Tostarp Šauļu rajona Ukmergē un Zapaļskos plānots attīstīt 50 jaunus militāros objektus. Zapaļsku vārds jau iepriekš bijis saistīts ar aizsardzību - padomju laikā šeit darbojās kodollādiņu glabātava, no kuras tika izbūvēts ceļš uz Zokņu militāro lidostu.

Lai izveidotu nacionālo nodaļu, kuru Lietuva apņēmusies izveidot līdz 2030. gadam, būs jāiegulda liels darbs. Tam nepieciešami papildu 12-13 miljoni. eiro, tāpēc Valsts aizsardzības padome (VAP) janvārī vienojās ik gadu 2026.-2030. gadam piešķirt 5-6% no valsts aizsardzības budžeta no iekšzemes kopprodukta (IKP). Divīzija tiek veidota, pamatojoties uz jau esošajiem Lietuvas armijas sauszemes spēkiem un to atbalsta vienībām (komplektētas no Gaisa spēkiem, Speciālo operāciju spēkiem, Loģistikas direkcijas u.c.). Plānots, ka divīziju veidos aptuveni 20 000 karavīri. Rīcības plāna projektā valdība plāno izveidot jaunas divīzijas militārās vienības, komplektēt un apmācīt personālu, iegādājieties arī tankus, kājnieku kaujas mašīnas, vairākas raķešu palaišanas iekārtas, haubices, maza un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, prettanku sistēmas, bruņotos visurgājējus, inženiertehniskos transportlīdzekļus, bezpilota lidaparātus, kaujas dronus, kā arī militāro aprīkojumu un piederumus.

Vēl viens uzdevums ir attīstīt divīzijas štābu, Žemaitijas un Aukštaitijas brigāžu štābus, militārās pilsētiņas ēkas, Artilērijas un pretgaisa aizsardzības pulku, Inženiertehnisko pulku, divīziju atbalsta vienības u.c.

"Šis plāna īstenošanas pasākums attiecas uz munīciju, atsevišķām ekipējuma daļām (ķiveres, bruņuvestēm), ieroču rezerves daļām, pretmobilitātes pasākumiem un individuālajiem ķīmiskajiem, bakterioloģiskajiem un radioloģiskajiem aizsardzības pasākumiem," norāda Valsts aizsardzības ministrijā (AM).

Valdība norāda, ka tā koncentrēsies arī uz citām militārajām spējām. Kā norāda Aizsardzības ministrija, Gaisa spēki turpinās attīstīt un modernizēt Gaisa spēku aviācijas bāzi Šauļos, iegādājoties lidostas dienesta transportu un aprīkojumu, kā arī veidojot uzņemšanas un apkalpošanas infrastruktūru. Tāpat tiks izstrādāta gaisa telpas novērošanas sistēma, iegādāta sakaru tehnika, kā arī pāreja uz amerikāņu helikopteru platformu UH-60M Black Hawk. Papildus plānots modernizēt helikopterus Dauphin un transporta lidmašīnas C-27J Spartan , kas tiek izmantotas meklēšanas un glābšanas operācijās, vai arī lemt par jaunu transporta lidmašīnu iegādi. Jūras spēki iegādāsies sakaru iekārtas, gaisa, virszemes un zemūdens novērošanas sensorus, jūras spēku mīnu likvidēšanas sistēmas un jaunas daudzfunkcionālas kuģu platformas.

Valdība plāno arī līdz rudenim palielināt aktīvā personāla rezerves karavīru skaitu līdz 42 tūkstošiem.

Attiecībā uz esošajiem un topošajiem karavīriem valdība plāno "uzlabot nosacījumus karavīru piesaistei un noturēšanai valsts aizsardzības sistēmā, pilnveidojot tiesisko regulējumu karavīru dienesta apstākļu uzlabošanas, motivācijas pasākumu, sociālo garantiju attīstības jomās".

Vai tas nozīmē, ka karavīri saņems lielākas algas un papildu pabalstus? Aizsardzības ministrija uz šo jautājumu atbildēja šādi: "Atzīmējam, ka valdības programmas nosacījumu īstenošanas plānā ir paredzēts vispārīgs formulējums par dienesta apstākļu uzlabošanu karavīriem un motivācijas pasākumu piemērošanu. Lai nodrošinātu karavīru labklājību, mēs cenšamies noteikt motivācijas paketi, kas ietvertu finansiālus un nefinansiālus pasākumus, kas palīdzētu piesaistīt vairāk karavīru valsts aizsardzības sistēmai, noturēt viņus un motivēt viņus." Ministrija šogad paredz pārskatīt prēmiju sistēmu, kā arī Valsts aizsardzības sistēmas organizācijas un militārā dienesta likuma daļu, kas regulē prēmiju piešķiršanu par konkrētiem dienesta apstākļiem un īpaši augstu psiholoģisko izturību prasošiem uzdevumiem. gatavojoties bruņotai valsts aizsardzībai un pilsoniskajai pretošanai," raksta ministrija.

Valdība plāno vairāk apmācību plašai sabiedrībai. Piemēram, reizi gadā organizēt nacionālā līmeņa mobilizācijas mācības, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, Lietuvas bruņotos spēkus, nevalstiskās organizācijas, valsts un privātā sektora pārstāvjus. Valdība arī plāno rīkot civilās pretošanās mācības, kas būtu pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti.

Publicēto rīcības plānu izlasīja un izvērtēja politologs Virgis Valentinavičius . "Pirmais iespaids ir tāds, ka plāns ir pareizs, pareizi sakārtots. Otrs iespaids ir tāds, ka tas šķiet pareizi, jo tas gandrīz bez izņēmuma ir bijušās valdības darba turpinājums," saka V. Valentinavičius. " Tas liecina, ka partijas, lai arī politiski ir viena otrai pretstatā, tomēr ir vienisprātis par svarīgākajiem jautājumiem," viņš piebilst.

Taču publicētajā rīcības plānā politologs nesaskatīja vispārējās iesaukšanas ieviešanu. "Tā tur nav, bet es domāju, ka tam vajadzētu būt. Esmu pārsteigts, kāpēc netiek pieminēta šī vajadzība atgriezties pie vispārējā iesaukšanas, kad "velkas tumši mākoņi"," saka V. Valentinavičius.

Pēc politologa domām, NATO saskāras ar eksistenciāliem draudiem, tāpēc daži no valdības plānā iezīmētajiem punktiem ir ieguvuši vēl lielāku nozīmi. "Mēs vienkārši nezinām, vai pēc gada būs NATO vai nē." Šajā ziņā daži punkti ir īpaši svarīgi, piemēram, ASV karaspēka uzturēšana Lietuvā . Pirms gada šāds mērķis šķita automātisks, tagad bailes, ka šie karavīri atkāpsies, ir daudz lielākas. Jaunu nozīmi iegūst arī jautājums par reģionālo militāro sadarbību ar skandināviem un tuvākajiem kaimiņiem - Poliju un Baltijas valstīm.