Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP) plāno strādāt arī pie Eiropas Savienības (ES) atbalsta nodrošināšanas uzņēmējdarbībai laukos un reemigrācijas veicināšanai, pirmdien EP priekšvēlēšanu kampaņas prezentācijas pasākumā norādīja ZZS pārstāvji.
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos likumprojektus, kas paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu.
Saeimas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri bija iesniegti ar mērķi "nodrošināt minimālās vecuma pensijas apmēra palielināšanu un uzlabot materiālos apstākļus vairāk nekā 54 000 senioru".
Sabiedrība ar sajūsmu uzņēmusi ziņu, ka Saeimā atbalstīts lēmuma projekts par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu līdz šī gada pavasarim. Tajā pašā laikā nevalda īsta skaidrība par to, kas aiz šī daudzu iedzīvotāju gaidītā priekšlikuma stāv. Un iespējams tieši šī iemesla dēļ laurus par paveikto izlēmušas plūkt atsevišķas jaunās partijas, lai gan patiesībā likumprojektu par OIK atcelšanu sagatavoja un iesniedza Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
ZZS sola būt spēcīga opozīcija. Lai tā notiktu, viņiem pašiem kā politiskam spēkam jāatgūst pārliecība pēc smagā zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Pagaidām viņi turpina visiem stāstīt par Maradonas «Dieva roku». Proti, par to, ka vēlēšanās uzvarētāji lietojuši negodīgus paņēmienus – solījuši to, ko nevar pildīt, tāpēc viņu uzvara nav tāda kā īsta.
Ņemot vērā iespējamās koalīcijas partiju ideoloģiskās pretrunas, jaunā valdība nebūs spējīga strādāt ilgtermiņā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Ja opozīcijā strādās "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tad šo politisko spēku sadarbība nebūs diez ko veiksmīga, uzskata "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Ja Krišjāņa Kariņa (JV) valdība tiks izveidota un apstiprināta, tad Zaļo un zemnieku savienība būs "spēcīga opozīcija, kas atmaskos melus", aģentūrai LETA paziņoja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Partijām ir jāvienojas par valdību, turklāt sen jau bija laiks to izdarīt, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Premjera amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) lēmums no valdības veidošanas sarunām neizslēgt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) dod viņam iespēju novelt vainu par iespējamu sarunu neizdošanos uz kādu citu politisko spēku, šādu viedokli pauda sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zemkopības ministra amatu Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) veidojamā valdībā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieņemtu tās valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, trešdien pēc Gobzema un ZZS pārstāvju tikšanās žurnālistiem apliecināja vairāki politiķi.
Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
«Tu domā par ātru, mans draugs, augs lēnāk mans bērns, kad augs [..],» ar šiem Imanta Ziedoņa vārdiem Valsts prezidenta virzītais premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems varētu aizstāt savu aicinājumu, nesteidzināt viņu valdības veidošanas procesā. Tas patiešām solās būt lēnīgs, taču ne pārlieku garlaicīgs. Jau pirmā partiju tikšanās noslēgusies ar zināmu A. Gobzema uzvaru – viņš pie viena sarunu galda spējis noturēt Zaļo un zemnieku savienību un Jauno konservatīvo partiju.
Starp 13.Saeimā ievēlētajām partijām vislielākie priekšvēlēšanu laika tēriņi - 1,02 miljonu apmērā - bijuši Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet vismazākie - 132 072 eiro - partijai "KPV LV, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētās partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas.
Jūrmalas mēra Gata Trukšņa jautājuma risināšana ir atstājama Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Jūrmalas domes frakcijas kompetencē, šodien valdes sēdē vienojusies ZZS.
Partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas "No sirds Latvijai" (NSL), iespējams, nelikumīgas finansēšanas lietā kopumā figurē nelikumīgi ziedojumi aptuveni 85 000 eiro apmērā.
Lietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam
Uz fiskālā sēkļa strandējušo Jāņa Bordāna valdības modeli nevienam tā arī necenšoties glābt, Jaunā konservatīvā partija zaudējusi izredzes vadīt Ministru kabinetu. Savukārt starp konservatīvajiem liktenīgajiem negaisa mākoņiem izspraucies gaismas stariņš uzsmaidījis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuras atgriešanos valdības veidošanas sarunās jau atkal nevairās runāt trīs sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma sākt kriminālvajāšanu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni viņam ir jāatkāpjas no amata, kā arī jānoliek domes deputāta mandāts, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze.