Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sakāve 13.Saeimas vēlēšanās ir saistīta ar to, ka valdības vadīšanas laikā nebija redzams princips "saimnieki savā zemē", uzskata ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Arī pēc neveiksmīgajām 13.Saeimas vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) joprojām ir spēcīga apvienība, kas spēj piedāvāt saprātīgus risinājumus, šodien Jelgavā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā vērtēja LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs politiskā spēka ne visai labos rezultātus Saeimas vēlēšanās saista ar vēlētāju negatīvo vērtējumu Māra Kučinska (ZZS) valdības veiktajām reformām.
Sestdien, 13.aprīlī, Jelgavā notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā vairāk nekā 300 LZS biedru, kas deleģēti no 72 LZS nodaļām, piedalīsies partijas amatpersonu vēlēšanās.
«Kaimiņa partija savāca aptuveni 30 000 mūsu vēlētāju balsu. Ja tas tā nebūtu noticis, zaļzemniekiem parlamentā šodien būtu kādas sešpadsmit vietas,» rūgtās pārdomās dalījās kāds ZZS vēlētājs. Matemātika, protams, ir skarbi loģiska: zaļzemnieku 11 vietas Saeimā var vērtēt vien kā šīs organizācijas stratēģisku, nopietnu zaudējumu.
Kā jau prognozēts, Zaļo un zemnieku savienība par līderiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās virza bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, kas Māra Kučinska valdībā bija populārākais ministrs. Partiju reitingi zaļzemniekiem vieglu iekļūšanu Eiroparlmentā nesola, taču, iekļūstot tajā, tiem atkal būs jāsaduras ar sīvāko ideoloģisko pretinieku – Jauno konservatīvo partiju. Abas partijas cer iekļauties Eiropas Tautas partiju politiskajā grupā.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP) plāno strādāt arī pie Eiropas Savienības (ES) atbalsta nodrošināšanas uzņēmējdarbībai laukos un reemigrācijas veicināšanai, pirmdien EP priekšvēlēšanu kampaņas prezentācijas pasākumā norādīja ZZS pārstāvji.
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos likumprojektus, kas paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu.
Saeimas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri bija iesniegti ar mērķi "nodrošināt minimālās vecuma pensijas apmēra palielināšanu un uzlabot materiālos apstākļus vairāk nekā 54 000 senioru".
Sabiedrība ar sajūsmu uzņēmusi ziņu, ka Saeimā atbalstīts lēmuma projekts par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu līdz šī gada pavasarim. Tajā pašā laikā nevalda īsta skaidrība par to, kas aiz šī daudzu iedzīvotāju gaidītā priekšlikuma stāv. Un iespējams tieši šī iemesla dēļ laurus par paveikto izlēmušas plūkt atsevišķas jaunās partijas, lai gan patiesībā likumprojektu par OIK atcelšanu sagatavoja un iesniedza Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
ZZS sola būt spēcīga opozīcija. Lai tā notiktu, viņiem pašiem kā politiskam spēkam jāatgūst pārliecība pēc smagā zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Pagaidām viņi turpina visiem stāstīt par Maradonas «Dieva roku». Proti, par to, ka vēlēšanās uzvarētāji lietojuši negodīgus paņēmienus – solījuši to, ko nevar pildīt, tāpēc viņu uzvara nav tāda kā īsta.
Ņemot vērā iespējamās koalīcijas partiju ideoloģiskās pretrunas, jaunā valdība nebūs spējīga strādāt ilgtermiņā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Ja opozīcijā strādās "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tad šo politisko spēku sadarbība nebūs diez ko veiksmīga, uzskata "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Ja Krišjāņa Kariņa (JV) valdība tiks izveidota un apstiprināta, tad Zaļo un zemnieku savienība būs "spēcīga opozīcija, kas atmaskos melus", aģentūrai LETA paziņoja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Partijām ir jāvienojas par valdību, turklāt sen jau bija laiks to izdarīt, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Premjera amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) lēmums no valdības veidošanas sarunām neizslēgt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) dod viņam iespēju novelt vainu par iespējamu sarunu neizdošanos uz kādu citu politisko spēku, šādu viedokli pauda sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zemkopības ministra amatu Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) veidojamā valdībā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieņemtu tās valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, trešdien pēc Gobzema un ZZS pārstāvju tikšanās žurnālistiem apliecināja vairāki politiķi.
Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.