Daniels Pavļuts iztur neuzticības balsojumu un saglabā ministra amatu

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu priekšlikumu izteikt neuzticību veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

Par Pavļuta atbrīvošanu no amata balsoja 34 deputāti, bet pret bija 50 parlamentārieši.

Pavļuta demisijas pieprasījumu bija iesnieguši ZZS deputāti Edgars Tavars, Uldis Augulis, Armands Krauze, Janīna Jalinska, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis un pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits.

Debatēs Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzvēra, ka nav slēpti secinājumi par vienu no opozīcijas pārmetumiem - vakcinācijas kļūdu attiecībā uz jauniešiem. Veselības inspekcija ir secinājusi, ka pusē gadījumu neatbilstoša vakcinācija ir veikta ar "Moderna" vakcīnu, kas īsu laiku pēc tam tika reģistrēta arī jauniešu vakcinēšanai, atzīmēja Dūrītis.

Politiķis norādīja, ka divām trešdaļām no šiem jauniešiem ir tuvu 18 gadiem, tāpat bija gadījumi, kad jauniešu vecāki pieprasīja attiecīgās vakcīnas izmantošanu. Kādiem no jauniešiem novērota paaugstināta temperatūra, bet kopumā pārāk negatīvu blakņu viņiem nav bijis, izrietēja no Dūrīša paustā.

VM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Pavļuts kļuva par ministru tad, kad veselības aprūpe bija novājināta un bija krīzes situācija ar Covid-19 izplatību. Pavļuts savu darbu ir paveicis godam un turpinās to darīt, uzsvēra Dūrītis. Viņš atzīmēja, ka ministram krīzes laikā ir izdevies paveikt vairāk nekā citiem ministriem miera laikā.

Politiķis norādīja, ka Latvijā ir novērsti tādi Covid-19 saslimšanas pīķi, kādi piedzīvoti vairākās citās valstīs, tāpat veselības aprūpes nozare, tajā skaitā slimnīcas, tagad esot daudz labāk sagatavojušās Covid-19.

Dūrītis atzīmēja, ka Pavļuta vadībā ir sākts darbs pie jaunā mediķu atalgojuma, jauna plāna vēža ārstēšanai, izstrādāts plāns psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai. Covid-19 jomā tiek veikta valdības noteikumu par ierobežojumu noteikšanu pārstrādāšana, izstrādāta pieeja, lai skolu darbs pēc iespējas ilgāk būtu klātienē. Vakcinācija tika ieviesta ar atbildīgu profesionāļu komandu, pauda Dūrītis, atsaucoties uz to, cik daudz cilvēku jau ir vakcinēti.

Politiķis atzina, ka varēja savakcinēt vairāk cilvēku, bet jāņem vērā, ka daudzas VM iniciatīvas tika apturētas, tajā skaitā Saeimā tika apturēta iniciatīva par pienākumu vakcinēties medicīnas, izglītības un sociālās aprūpes jomās strādājošajiem.

Dūrītis arī pārmeta, ka daļa no opozīcijas ir panākusi, ka liela daļa cilvēku nav vakcinējušies - tas ir panākts ar Covid-19 sākotnējo noliegumu, to pielīdzinot gripai, tāpat tiek veikta runāšana ekspertu vietā un ekspertu viedokļu diskreditācija. "Vai tad tiešām mums visiem nerūp, lai ātrāk izietu no šīs Covid-19 pandēmijas?" retoriski vaicāja VM parlamentārais sekretārs.

Opozīcijas deputāts Didzis Šmits debatēs savukārt uzsvēra, ka Covid-19 izplatības mazināšana nav iespējama bez sabiedrības uzticības. Necilvēcīga kļūda ar bērnu vakcināciju ar neparedzētām vakcīnām ir vēl viens kliedzošs gadījums, kas neveicina uzticību, akcentēja Šmits. Politiķis pauda, ka "prātam nav aptverams", ka veselības ministrs Pavļuts joprojām neesot izskaidrojis, kā tas varēja notikt, kā arī nav apliecinājis, ka šāda situācija neatkārtosies.

Pavļuta pārstāvētās "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka Pavļuts uzņēmās veselības ministra pienākumus pandēmijas viducī. Pūce uzsvēra, ka daudzi jau aizmirsuši situāciju 2020.gada janvārī, kad kavējās vakcīnu piegādes un kad veselības nozare bija pārslogota ar Covid-19 otrā viļņa pacientiem. Tolaik bija jāgatavojas liela skaita cilvēku vakcinēšanai, kas arī ticis izdarīts, norādīja Pūce.

AP frakcijas vadītājs uzsvēra, ka Covid-19 pandēmiju apvij plaša apjoma dezinformācija, neiedomājamas baumas un viltus ziņas. Pūce aicināja visus deputātus atbalstīt zinātnē balstītās atziņas attiecībā uz Covid-19. Politiķis norādīja, ka tik apjomīgā procesā kā Covid-19 izplatības mazināšana var tikt pieļautas kļūdas, taču kopumā pārmetumi ministram vērtējami kā pašmērķīgi un tukši, tāpēc viņš aicināja balsot pret demisijas pieprasījumu.

Debatēs Tavars norādīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Pavļuts iepriekš solīja, ka vakcinācija būs brīvprātīga, bet vēlāk tika plānota "obligātā vakcinēšanās". Šie lēmumi šķeļ, nevis vieno sabiedrību, līdz ar to daudzi cilvēki nevakcinējas, jo viņi netic valdībai, politiķiem un veselības ministram, uzsvēra Tavars

Kā problēmas ZZS politiķis minēja, ka Latvijā ir viena no zemākajām vakcinācijas aptverēm, tāpat daļai no audzēkņiem skolās ir jānēsā maskas "no zvana līdz zvanam". Tāpat daudzi vecāki ir neziņā par to, kas notiek ar skolēnu testēšanu, kas ir process ar problēmām, norādīja deputāts, kurš kā piemēru minēja to, ka viņa bērns atbildi uz testu saņēma pēc divām nedēļām.

Tavars kritizēja Pavļutu, ka pēc tam, kad bērni saņēma viņiem neparedzētas vakcīnas pret Covid-19, Pavļuts kādu laiku klusējis un aizvien neesot izskaidrojis to. Arī opozīcijas pārstāvjiem par šīm neparedzētajām vakcīnām zvanīja vecāki, jo nezina, kādu vakcīnu bērni saņēmuši, uzsvēra politiķis.

Kā labo piemēro, kā politikā ir jārīkojas, Tavars minēja, ka savulaik Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas virzītais veselības ministrs Guntis Belēvičs pēc kļūdīšanās atkāpās no amata un aizgāja no politikas.

ZZS deputāts pauda cerību uz saprāta balsīm no Nacionālās apvienības, atbalstot demisijas pieprasījumu. Tavars uzsvēra, ka ir nepieciešams jauns ministrs, kurš godīgi pateiks par vakcināciju visus plusus un visus mīnusus, arī par blaknēm, lai sabiedrība ieklausītos.

Tavars pieminēja to, ka 1949.gadā uz Sibīriju izsūtīja tos, kuri nebija gatavi strādāt kolhozos, un uzsvēra, ka nav pieņemami, ka televīzijā kāds no AP politiķiem ar smīnu ziņo, kā nevakcinētie nevarēšot nopirkt maizi un pienu.

Politiķis pateicās tiem deputātiem, kuri citā, agrāk veiktā balsojumā atbalstīja ZZS rosinājumu atlikt šī jautājuma skatīšanu uz laiku, kad ministrs arī būtu varējis būt klāt demisija pieprasījuma izskatīšanā. Šajā balsojumā vairāk deputātu tomēr atbalstīja demisijas pieprasījuma skatīšanu šodien.

Debatēs "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins sacīja, ka katrs ministrs ir atbildīgs Saeimas priekšā, un, viņaprāt, veselības ministra amatā nepieciešams kāds, kuram ir sajēga par medicīnu un to, kā šo nozari vadīt. Tomēr 13.Saeimā tā nenotiek, teica parlamentārietis.

Pēc viņa domām, pateicoties Covid-19 pandēmijai, iedzīvotājiem ir izdevies ieraudzīt to, cik dziļā krīzē ir ierēdniecība. Vienlaikus viņš teica, ka Covid-19 pārvarēšanas laikā pieļautas kļūdas, plānošanas nepilnības un notikuši "neiedomājami skandāli", kurus Saeimā izmeklē Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

"Jau tagad ir skaidrs, ka krīzes situācijas risināšanā trūkst kompleksākas pieejas," teica deputāts, piebilstot, ka ar krīzes vadības menedžmentu aizvien ir reālas problēmas. Viņš minēja, ka arī ar vakcināciju nesokas visai labi, piebilstot, ka arī ar "komiskā" reklāma nedod vēlamo rezultātu un nestrādā.

Viņaprāt, vajag skaidru un mērķtiecīgu stratēģiju, kas palīdzētu risināt krīzes situāciju. Tāpat svarīgi esot Ministru kabineta noteikumus padarīt skaidrus un saprotamus ikvienam iedzīvotājam.

"Tam, kas notiek valdībā, manuprāt, nav nekāda sakara ar rūpēm par iedzīvotāju veselību," pauda Agešins, norādot, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nevēlas "demonstrēt solidaritāti ar Veselības ministrijas haotisko darbību".

Agešins aicināja balsot par neuzticības izteikšanu veselības ministram.

Savukārt opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) norādīja, ka Pavļuts ir ļoti "noderīgs" ministrs, jo prot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajai valdībai nozīmīgu lietu - melot. Pēc viņas domām, neviens cits neprot melot tik labi, cik Pavļuts.

Vienlaikus viņa klāstīja, ka ārsti šobrīd ir spiesti nodarboties ar politiku, jo esot maldināti. Stepaņenko ieskatā, ārstus maldina politiķi, tādi kā AP, sakot, ka tas ir pareizais ceļš, kādā jādodas ārstiem.

Parlamentāriete Regīna Ločmele (S) norādīja, ka veselības ministram bija jāatkāpjas, tiklīdz tapa zināms, ka vairāki desmiti bērnu tika savakcinēti ar vecumam neatbilstošu vakcīnu. Par šo faktu politiķe arī ir vērsusies pie ģenerālprokurora, lūdzot izvērtēt, vai nav pārkāptas likuma normas.

Viņasprāt, Pavļuts netiek galā ar savu nozari, tāpēc nepieciešama viņa demisija. Vienlaikus viņa norādīja, ka veselības ministra postenis ir primārais valstī, un Kariņam būtu jāuzņemas šīs ministrijas vadība. "Nevar sēdēt aiz veselības ministra muguras un norādīt, ka viņš ir vainīgs. Vainīgs ir premjers, jo nenovērtē veselības ministra nekvalitatīvo darbu," teica Ločmele.

Tikmēr deputāts no "Neatkarīgo" frakcijas Māris Možvillo sacīja, ka ir jāmaina "ģenerālis", jo karš virzās nepareizā virzienā. "Ir kritušie, ne tāpēc, ka viņi krita cīņā. Viņi krita tāpēc, ka lēmums bija nepareizs," pauda Možvillo, piebilstot, ka Pavļuta demisija nenovirzīs no kursa valdības kuģi, bet varbūt atstās tajā "sīku buktīti".

Politiķis pauda cerību, ka AP un tās Saeimas frakcija spēs atrast labāku ģenerāli ministrijas vadībai, kas "kauju beidzot pavērs normālā gultnē".

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, partiju apvienība veselības ministram pārmet "haosu jaunā mācību gada sākumā" skolēnu testēšanas organizēšanā, neskaidras prasības par sejas masku lietošanu izglītības iestādēs, turklāt partija uzskata, ka ministram ar demisiju jāatbild par situāciju, ka daži pusaudži saņēmusi vecumam neatbilstošas Covid-19 vakcīnas.

Kā uzskata ZZS Saeimas frakcijas deputāti, Pavļuts no darbības pirmsākumiem demonstrējot "nespēju konsekventi īstenot nepieciešamo pasākumu kopumu, lai Latvijā mazinātu Covid-19 izplatību". ZZS neapmierina Vakcinācijas biroja izveide un tad reorganizācija, ģimenes ārstu nepietiekama iesaiste vakcinācijas procesā, "neauglīgas debates par obligāto vakcināciju", valdības un īpaši - atbildīgās Veselības ministrijas - "nespēja atbilstoši uzrunāt sabiedrību", skaidrojot vakcinācijas ieguvumus un iespējamās blaknes, tā vietā rosinot un atsaucot iniciatīvu par vakcinācijas loteriju, kas esot novedis pie tā, ka Latvija vakcinācijas tempu ziņā iepaliek no pārējām Eiropas valstīm.

Opozīcijas politiķu skatījumā jaunais mācību gads esot iezīmējies "ar haotisku skolēnu testēšanu, laikus nepiegādājot izglītības iestādēm testus un nenodrošinot nepieciešamo testēšanas kapacitāti". Neskaidra esot prasība par sejas masku lietošanu izglītības iestādēs, kas sniedzot "mazāku ieguvumu skolēniem, nekā gaisa kvalitātes uzlabošana skolās".

Portāls "nra.lv" iepriekš publicēja informācija, ka daži pusaudži saņēmuši tiem neatbilstošas jeb speciālistu neieteiktas vakcīnas. ZZS politiķiem šī ziņa esot bijis "pēdējais piliens". Šāda pret bērniem pieļauta kļūda esot traģiska, jo iedzīvotāju uzticības līmenis valdībai un veselības ministram jau pašlaik esot kritiski zems un apdraudot sekmīgu cīņu pret vīrusa izplatību.

"Valdība un atbildīgais ministrs ir pilnīgi izgāzušies un tiem jāatzīst savas kļūdas valsts turpmākas darboties spējas vārdā," paziņojuši ZZS deputāti.

Nacionālā veselības dienesta izstrādātajā Vakcinācijas rokasgrāmatā noteikts, ka vakcinācijai pret Covid-19 pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem pašlaik ir divas Eiropā reģistrētas vakcīnas: ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīna un "Moderna" vakcīna, bet pārējās reģistrētās un Latvijā pieejamās vakcīnas pret Covid-19 "Astra Zeneca" un "Janssen" pašlaik ir apstiprinātas lietošanai tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. Pusaudžiem un bērniem šīs vakcīnas nedrīkstot izmantot. "Nra.lv" raksta, ka daži par 12 gadus jaunāki pusaudži tomēr vakcinēti ar "Astra Zeneca" un "Janssen" vakcīnām.

ZZS deputāti uzskata, ka Pavļuts ir neatbilstoši pildījis veselības ministra pienākumus, tāpēc ir iesnieguši lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu ministram.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais