Saeimas deputāte Anda Čakša izstājusies no Latvijas Zaļā partijas (LZP), bet pagaidām turpinās darbu Zaļo un zemnieku (ZZS) frakcijā, sacīja LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Par Jura Pūces reformu, par valdības darbiem un nedarbiem, par Egila Levita pirmajiem soļiem un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prioritātes būs iestāšanās par Latvijas nacionālo interešu aizsardzību, tajā skaitā atbalsts mazo un vidējo uzņēmēju problēmu risināšanai un nabadzības mazināšanai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, pauda jaunais ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina atbildīgos ministrus nekavējoties izšķirties par kompensācijas piešķiršanu VAS "Latvijas Pasts", lai arī turpmāk Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīves vietas būtu iespēja saņemt abonētos preses izdevumus, informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.
Ja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir melojusi par Latvijas Universitātes (LU) dokumentu saistībā ar rektora vēlēšanām saņemšanas laiku, viņai ir jāatkāpjas no ministres posteņa, vienlaikus arī pilnībā noliekot Saeimas deputātes mandātu, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pozitīvi vērtē savu rezultātu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas politiskajam spēkam ir otrs labākais kopš Latvija izvēlas savus eiroparlamentāriešus, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Saeimas Prezidija lēmums rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas 29.maijā un neskatīt 34 opozīcijas deputātu priekšlikumu Valsts prezidenta vēlēšanas rīkot 5.jūnijā izskatās pēc likuma pārkāpuma, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta amatam ceturtdien, 9. maijā, vienojās virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sakāve 13.Saeimas vēlēšanās ir saistīta ar to, ka valdības vadīšanas laikā nebija redzams princips "saimnieki savā zemē", uzskata ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Arī pēc neveiksmīgajām 13.Saeimas vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) joprojām ir spēcīga apvienība, kas spēj piedāvāt saprātīgus risinājumus, šodien Jelgavā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā vērtēja LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs politiskā spēka ne visai labos rezultātus Saeimas vēlēšanās saista ar vēlētāju negatīvo vērtējumu Māra Kučinska (ZZS) valdības veiktajām reformām.
Sestdien, 13.aprīlī, Jelgavā notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā vairāk nekā 300 LZS biedru, kas deleģēti no 72 LZS nodaļām, piedalīsies partijas amatpersonu vēlēšanās.
«Kaimiņa partija savāca aptuveni 30 000 mūsu vēlētāju balsu. Ja tas tā nebūtu noticis, zaļzemniekiem parlamentā šodien būtu kādas sešpadsmit vietas,» rūgtās pārdomās dalījās kāds ZZS vēlētājs. Matemātika, protams, ir skarbi loģiska: zaļzemnieku 11 vietas Saeimā var vērtēt vien kā šīs organizācijas stratēģisku, nopietnu zaudējumu.
Kā jau prognozēts, Zaļo un zemnieku savienība par līderiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās virza bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, kas Māra Kučinska valdībā bija populārākais ministrs. Partiju reitingi zaļzemniekiem vieglu iekļūšanu Eiroparlmentā nesola, taču, iekļūstot tajā, tiem atkal būs jāsaduras ar sīvāko ideoloģisko pretinieku – Jauno konservatīvo partiju. Abas partijas cer iekļauties Eiropas Tautas partiju politiskajā grupā.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP) plāno strādāt arī pie Eiropas Savienības (ES) atbalsta nodrošināšanas uzņēmējdarbībai laukos un reemigrācijas veicināšanai, pirmdien EP priekšvēlēšanu kampaņas prezentācijas pasākumā norādīja ZZS pārstāvji.
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos likumprojektus, kas paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu.
Saeimas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri bija iesniegti ar mērķi "nodrošināt minimālās vecuma pensijas apmēra palielināšanu un uzlabot materiālos apstākļus vairāk nekā 54 000 senioru".
Sabiedrība ar sajūsmu uzņēmusi ziņu, ka Saeimā atbalstīts lēmuma projekts par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu līdz šī gada pavasarim. Tajā pašā laikā nevalda īsta skaidrība par to, kas aiz šī daudzu iedzīvotāju gaidītā priekšlikuma stāv. Un iespējams tieši šī iemesla dēļ laurus par paveikto izlēmušas plūkt atsevišķas jaunās partijas, lai gan patiesībā likumprojektu par OIK atcelšanu sagatavoja un iesniedza Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
ZZS sola būt spēcīga opozīcija. Lai tā notiktu, viņiem pašiem kā politiskam spēkam jāatgūst pārliecība pēc smagā zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Pagaidām viņi turpina visiem stāstīt par Maradonas «Dieva roku». Proti, par to, ka vēlēšanās uzvarētāji lietojuši negodīgus paņēmienus – solījuši to, ko nevar pildīt, tāpēc viņu uzvara nav tāda kā īsta.