Politiskās partijas “Konservatīvie” pārziņā esošās Labklājības ministrijas ierosinājumu strauji augošo inflāciju mazāk aizsargātajiem sociālajiem slāņiem kompensēt ar gadā vienreizēju maksājumu koalīcijas partneri vēl nav gatavi atbalstīt. Savukārt koalīcijas atbalstītais plāns agrāk veikt pensiju indeksāciju opozīcijai raisa bažas par potenciālu sociālo katastrofu jau šī gada beigās.
Atsaucoties uz sarunām ar Latvijas Pensionāru savienību, ar ierosinājumu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai publiski pirmā klajā nāca Zaļo un zemnieku savienība.
Līdz izskatīšanai Saeimai šī iniciatīva pagaidām nav nonākusi, taču viena no koalīciju veidojošajām partijām, Labklājības ministrijas politiku diktējošā partija “Konservatīvie” koalīcijas sadarbības sanāksmē piedāvājusi līdzīgu ideju.
“Konservatīvos” pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka pirmdienas sadarbības sanāksmes sēdē ministrija piedāvājusi ieviest Igaunijai līdzīgu modeli. Proti - 200 eiro lielu “13. pensiju”, kuru izmaksātu decembrī personām, kuru pensija nepārsniedz maznodrošinātā statusa slieksni jeb 436 eiro. Šāda pabalsta realizēšanai valstij būtu jāatrod 50 miljoni eiro, taču koalīcijas partneri šo iniciatīvu vēl nebija gatavi atbalstīt. G. Eglītis uzskata, ka diskusija par to varētu atsākties, kad koalīcija pievērsīsies nākamā gada budžeta veidošanai.
Viens no ZZS piedāvātās idejas autoriem Viktors Valainis uzskata, ka koalīcijas nevēlēšanās atbalstīt ideju par 200 eiro pabalstu liecina, ka tā negrib vai nespēj atrast šim mērķim nepieciešamos līdzekļus.
“Tieši tā ir viņu problēma, ka nespēj atrast nepieciešamos līdzekļus. Tās ir viņu prioritātes - kam viņi atrod un kam nespēj atrast līdzekļus,” saka opozicionārs.
V. Valainis, atsaucoties uz visas ZZS frakcijas viedokli, pauž, ka kompensācijai nepieciešamos 50 miljonus valdība bez problēmām varētu smelties tajos miljonos, kas pašlaik iezīmēti gāzes rezerves fonda veidošanai. Tam nepieciešami vairāk nekā 200 miljoni eiro. “Enerģētikas blokā nauda atrodas, simtiem miljonu aiziet veikliem uzņēmējiem, bet sabiedrības neaizsargātākajai daļai nevaram atrast finansējumu,” izmantojot retoriku, kuru koalīcijas partneri mēdz dēvēt par populistisku, saka V. Valainis.
Jautāts, vai šādi izmantoti energoresursu rezerves fondam paredzētie līdzekļi neradītu draudus, ka tie paši sabiedrības neaizsargātākie ziemā tiks nolemti salam un tumsai, jo nebūs kurināmā elektrības un siltuma ražošanai, V. Valainis atbildēja noliedzoši. ZZS esot risinājums.
ZZS uzskata, ka gāzes vietā kā kurināmo var izmantot Latvijas kūdru, kuras pietiktu, lai valsti ar enerģiju nodrošinātu 50 līdz 70 gadus. Turklāt valstī jau esot “divi milzīgi uzņēmumi”, kas kūdru izmanto šādiem mērķiem.
Par spīti tam, ka Eiropas Savienība ekoloģisku apsvērumu dēļ pēdējā laikā cenšas ierobežot kūdras ieguvi, šādai iniciatīvai nepretojas arī viena no ZZS veidojošajām partijām - Latvijas Zaļā partija. Kūdras iegūšanai esot ne tikai negatīva, bet arī pozitīva ietekme uz vidi - tiek radīta labāka vide ogļskābo gāzi absorbējošo koku augšanai u.c.
Tiesa, nav arī tā, ka koalīcija vispār nav spējusi vienoties par kādu pabalstu straujās inflācijas kompensēšanai. “Jauno Vienotību” pārstāvošais premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka valdošā koalīcija konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas. Šādi iecerēts ātrāk reaģēt uz pieaugošajām cenām, kas parasti tiek darīts vien 1. oktobrī.
Ierasti, bet arī ar šo risinājumu opozīcija nav apmierināta. “Saskaņu” pārstāvošais Andrejs Klementjevs ir pārliecināts, ka šai neapmierinātībai ir neiedragājams pamats - pensiju indeksācijai Labklājības ministrija izmanto nepareizu formulu.
“Pensiju indeksācija būs, bet tā nenosegs pensionāru vajadzības, jo aprēķinā ņems vērā vidējo inflāciju, kas solās būt 11,5%, bet realitātē pensionāri lieto produktus, kuru cenas pieaugušas par 24% un pat 35% - piena produkti un maize, piemēram,” saka politiķis. “Ja vēlamies, lai pensionāriem nekristu dzīves līmenis, vajag nevis ņemt vērā kopīgo inflāciju, bet to, kas skar pensionāru lietotās preces.”
A. Klementjevs brīdina, ka, neieklausoties opozīcijā, koalīcija riskē izraisīt sociālo katastrofu. “Ja pensionāri ieslīgs parādos, nevienas pašvaldības siltuma uzņēmums neizdzīvos, tiks ielaistas slimības. Mēs dabūsim tādu sociālo sprādzienu no cilvēkiem ar fiksētiem ienākumiem, ka no tās bedres mēs nespēsim izlīst,” brīdina deputāts. Līdzīgās domās ir arī V. Valainis, kas uzskata, ka ar pašreizējiem inflācijas tempiem pensijas vajadzētu indeksēt divas reizes gadā un arī tad pensionāru spēja saglabāt savu līdzšinējo maksātspēju būtu apšaubāma.
Te gan jāpiebilst, ka K. Kariņš, paziņojot par agrāku pensijas indeksāciju, arī teica, ka tā būs tikai daļa no solītā mērķētā atbalsta tam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju, kam atbalsts straujās inflācijas apstākļos ir patiešām nepieciešams, un Labklājības ministrija turpina strādāt, lai savu piedāvājumu uzlabotu.
