ZZS aicina Latvijā uz laiku ieviest robežkontroli uz sauszemes robežām

© f64.lv, Kaspars Krafts

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā un arvien pieaugot ukraiņu bēgļu skaitam, Latvijai, līdzīgi kā Igaunijai, būtu uz laiku jāievieš robežkontrole uz sauszemes robežām ar kaimiņvalstīm, lai efektīvāk organizētu bēgļu plūsmas un līdz ar to koordinētu mērķtiecīgu palīdzības sniegšanu, ziņo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

“Šobrīd no karadarbības pārņemtās Ukrainas Latvijā ierodas arvien vairāk cilvēku, tai pašā laikā Latvijas iestādēm nav vienotas sistēmas un precīzas informācijas par to cilvēku skaitu, kuri ierodas un precīza informācija, kāda veida palīdzība viņiem būs nepieciešama. Tas var kavēt gan atbalsta plānošanu no valsts un pašvaldību puses, gan bēgļiem apgrūtināt iespējas operatīvi un atbilstoši vajadzībām vērsties Latvijas atbildīgajās institūcijās,” norāda ZZS Saeimas frakcijas deputāts, parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis.

Kučinskis atzīst, ka pagaidu robežkontroles atjaunošana ļautu apzināt bēgļu skaitu, kā arī sniegt tiem pirmo informāciju par to, kur vērsties pēc tālākas palīdzības, tai skaitā - kur iespējams nokārtot nepieciešamās formalitātes un iegūt pagaidu dzīvesvietu.

Ne mazāk svarīgi ir apzināt iebraucējus Latvijā no citām trešajām valstīm, tai skaitā, Krievijas, kas mūsu valstī ierodas caur Lietuvu un Igauniju.

Pagaidu robežkontroli ir atjaunojusi Igaunija, uz laiku atsevišķos robežkontroles punktos ar Latviju veicot dokumentu pārbaudes un vienlaikus robežšķērsotājiem sniedzot pirmo informāciju, kā iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību.

Latvijā pagaidām vienots un koordinēts mehānisms Ukrainas bēgļu uzņemšanai un palīdzības sniegšanai nav izveidots. Lai gan Saeimas pieņemtais Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka daudzveidīgu palīdzību kara bēgļiem, tomēr praksē nereti nav skaidrs, kā un kur Ukrainas iedzīvotāji var vērsties pēc atbalsta, secina Kučinskis.

Latvijā

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena “Rail Baltica” trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais