Saeima šodien grozījumos likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" noraidīja opozīcijas priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas ieņēmumu palielināšanu pašvaldībām no 75% līdz 80%.
Šo priekšlikumu atsevišķi bija iesnieguši gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija, gan deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (R), Evija Papule (R), Kaspars Ģirģens (R) un Ēriks Pucens (R).
Opozīcijas deputāti bija rosinājuši noteikt, ka no IIN ieņēmumiem 2022., 2023. un 2024.gadā pašvaldību budžeti saņem 80% un valsts budžets 20%, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) debatēs uzsvēra, ka pēdējo apmēram piecu gadu laikā ir palielinājušies pašvaldību izdevumi, jo minimālā alga ir pieaugusi par 32%, ir bijusi ap 10% liela inflācija un atalgojums pieaudzis arī pašvaldību finansētajiem pedagogiem. Šādā situācijā no pašvaldībām noņemot 300 miljonus eiro ienākumus, nav īsti iespējama teritoriālā attīstība, tajā skaitā uzņēmējdarbības attīstība, pauda Valainis, kurš akcentēja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas pašvaldības tiek dzītas vēl lielākā izmisumā.
Dombrovskis cita starpā pauda, ka, ZZS atkal nonākot valdībā, atkal pašvaldībām tiks noteikta lielāka ienākumu proporcija no IIN. Politiķis norādīja, ka šāda regulāra politikas maiņa nedod pienesumu valstij.
Koalīcijas deputāts, ATR komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) debatēs norādīja, ka IIN proporcija starp valsti un pašvaldībām ir bijusi dažāda un pašreiz piedāvātā proporcija - 75% pašvaldībām un 25% valstij - neiziet ārpus normālā līdzsvara. Politiķis norādīja, pēdējo gadu laikā pašvaldību ienākumu apjoms ir pieaudzis. Pūce uzsvēra, ka pašvaldībām papildu līdzekļi ir pieejami caur valsts budžetā paredzētājām investīciju programmām un ar nākamo gadu attīstībai ievērojami līdzekļi būs pieejami no Eiropas Savienības.
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.