Saeima noraida ZZS priekšlikumus par līdzekļu pārdali zemkopībai un cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeimas vairākums šodien likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" skatīšanas gaitā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumus par līdzekļu pārdali zemkopības jomai, pašvaldību autoceļiem un cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Tika noraidīts ZZS priekšlikums, kas paredzēja 2023. un 2024.gadā katrā no subsīdiju sadaļas pārdalīt 65 miljonus eiro, lai nodrošinātu Lauku Attīstības programmas finansējuma līmeni, kāds bija 2014.-2020.gada periodā.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka ar valdības paredzēto finansējumu nepietiks, lai tuvinātu Latviju mērķim attīstīt pašiem savas ražotnes un pārstrādes industriju. Atbalsta instrumenti citās Eiropas Savienības valstīs zemniekiem ir lielāki un, ka arī arī Latvijā nepieciešams papildus finansējums, lai pārietu tikai no ražošanas līmeņa uz pārstrādi un radītu produktus ar lielāku pievienoto vērtību, norādīja politiķis.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) pauda, ka lauksaimniecība ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, taču, sākot ar 2023.gadu pasliktināsies situācija ar pieejamo finansējumu. Politiķis uzsvēra, ka papildus līdzekļu piešķiršana zemkopībai palīdzētu arī vides interešu aizsardzībai.

Parlaments noraidīja arī ZZS priekšlikumu par piecu miljonu eiro piešķiršanu mērķdotācijās pašvaldību autoceļiem. Valainis pamatoja šīs naudas atvēlēšanu uzsverot, ka netiek pildīti spēkā esošie likumi, samazinot mērķdotāciju par šo summu. Pašvaldības tiekot "kacinātas" ar dažādiem Satiksmes ministrijas (SM) naudas pārdales mehānismiem, no kā cietīs vietējie iedzīvotāji, secināja politiķis.

Deputāte Evija Papule (R) no vienas puses pozitīvi vērtēja, ka SM ir saņēmusi otro lielāko papildu finansējumu. Reizē politiķe norādīja, ka ministrijai un tās parlamentārajam sekretāram vajadzēja atbalstīt vēl lielākas papildu naudas summas paredzēšanu autoceļiem, nekā piedāvāts noraidītajā ZZS priekšlikumā.

Tavars pauda, ka ceļi ir ekonomikas asinsrite un ka pašvaldību ceļu, kuri ved uz tuvākajiem infrastruktūras objektiem, kvalitāte ietekmē to, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot vai nedzīvot reģionos.

SM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Jānis Butāns (JKP) norādīja, ka autoceļu uzturēšanai finansējumu jau ir paredzēts palielināt par 10%. Politiķis arī pavēstīja, ka līdz šī gada beigām tiek paredzēts mainīt kārtību, kādā veidā piešķir līdzekļus pašvaldībām autoceļu uzturēšanai, un plānots jaunais regulējums stāsies spēkā no nākamā gada.

Atbildot uz Tavara norādi, ka nepieciešams papildu finansējums, Butāns norādīja, ka pašreizējās valdības laikā finansējums autoceļiem nav samazināts un ka ir jāmeklē vēl citi finansēšanas avoti. Papule pauda neizpratni par šādu SM parlamentārā sekretāra atbildi un aicināja Butānu norādīt, kurus avotus pati SM ir izvērtējusi, lai rastu nepieciešamo naudu.

Saeima noraidīja arī ZZS priekšlikums no Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem ap 332 000 eiro novirzīt sociālo un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnveide personām ar dzirdes traucējumiem.

Reizē Saeimas vairākums atbalstīja koalīcijas deputātu Raivja Dzintara (NA), Jura Pūces (AP), Jura Juraša (JKP), Ainara Latkovska (JV) un Ata Zakatistova priekšlikumu par 40 000 eiro piešķiršanu biedrībai "Latvijas Mazpulki". Kā skaidroja Dzintars, ar šo summu paredzēts no pamatskolas līmeņa popularizēt lauksaimniecisko izglītību, kam būs nozīmē inovatīvo risinājumu ieviešanai šajā jomā. No politiķa teiktā izrietēja, ka Zemkopības ministrijai līdz šim nav izdevies panākt atbalstu šim rosinājumam, tāpēc to virza deputāti.

Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais