Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicina sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai diskutētu un lemtu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanos un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina maiņu, informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
"Kopš jūlija vidus, kad Tieslietu ministrija (TM) paziņoja par jauno kadastrālo vērtību projektu, ir izskanējuši pretrunīgi viedokļi, arī pati ministrija ir atkāpusies no sākotnējā uzstādījuma. Iedzīvotāji un pašvaldības tiek turēti neziņā par NĪN maksājumu apmēra izmaiņām, valdība acīmredzami netiek galā ar šo jautājumu, tāpēc Saeimai ir iespējami īsā laikā ir jāvieš skaidrība," akcentē ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis.
ZZS Saeimas frakcija aicina visas parlamentā pārstāvētās frakcijas parakstīt lēmumprojektu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu. Politiskais spēks atgādina, ka jau iepriekš parlamentā kopā ar citiem opozīcijas politiķiem iesniedza priekšlikumu atlikt jauno nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanās termiņu, lai gada laikā varētu pārdomāti un sabiedrības interesēs izvērtēt un izlemt par to, kā mainīsies NĪN politika.
Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā 2022.gadā. ZZS norāda, ka TM līmenī sagatavotais projekts paredz būtisku kadastrālo vērtību kāpumu, nereti tām pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību, un partiju apvienība šo priekšlikumu vērtē kā nekvalitatīvu un nepārdomātu, neiedziļinoties ne iedzīvotāju maksātspējā, ne tā ietekmē uz uzņēmējdarbību.
Kā ziņots, pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc iespējamo jauno kadastrālo vērtību ieviešanas. Iesniegti vairāki priekšlikumi par jauno kadastrālo vērtību ieviešanas atlikšanu.
Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā.
Tieslietu ministrs iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.
Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tā aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.
Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.
Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.
