Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izskatīt iespēju noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad pāvests Francisks vadīs Svēto Misi Aglonas bazilikā, apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Sociālajā tīmeklī izskanējušais aicinājums paust politiskās antipātijas, piespiežot partijām tērēt naudu nelikumīgu ziedojumu atgriešanai, sameklējis dzirdīgas ausis. Dažas Saeimā ievēlētās partijas saņēmušas viena santīma ziedojumus, kurus nākas atgriezt ziedojušajam vai pārskaitīt valsts kasē.
Viens no bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas līdzgaitniekiem, kas dibināja partiju No sirds Latvijai – Gunārs Kūtris – nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir jāveido padziļinātāka interese par ārpolitiku, jo tā ir joma, kurā politiskais spēks līdz šim nav bijis pietiekami aktīvs, šodien Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā, Majoru vidusskolā, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Artis Rasmanis (ZZS).
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šīs vēlēšanas būs tests, kurā tiks pārbaudīts, vai tā, vadot koalīciju, strādājusi gana labi, lai atļautos tajās startēt bez Aivara Lemberga kā premjera amata kandidāta pievilkšanas kampaņā.
Reitingu ilgstoši lutinātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvēlējusies līderus vēlēšanu apgabalos un apņēmusies paveikt to, kas kopš neatkarības atgūšanas izdevies vien trim partijām – premjera Māra Kučinska vadībā iegūt vairāk par 30 no simta Saeimas mandātu.
Pagātnē ir palikuši laiki, kad zemniekus un zaļos vērtēja kā absurdu vai neiespējamu politisko kombināciju, un tagad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vērtējama kā labi pazīstams zīmols, sestdien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Nākamajās Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts būs pašreizējais Ministru prezidents, Liepājas partiju pārstāvošais Māris Kučinskis, šorīt Latvijas Radio stāstīja ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) politiķis Armands Krauze.
Bija laiks, kad Vienotība viena pati bija visprogresīvākā pratēja apieties ar interneta portāliem un sociālajiem tīkliem. Īpaši iecienīts bija tviteris (Twitter), kur sorosīti jutās kā vienīgie mājas iemītnieki – sūtīja cits citam bučiņas, apmainījās ar glaimiem un lamāja konkurentus. Taču pamazām jaunās tehnoloģijas ir pamanījušas arī citas partijas. Arī Nacionālā apvienība jau sen augām dienām dragā savus nacionālistiski mugurkaulainos vēstījumus. Saskaņas Nils Ušakovs regulāri ziņo par Rīgas domes varoņdarbiem, turklāt ne tikai latviski, bet arī nevalsts valodā. Ilgu laiku internetu nesaprata zemnieciski lēnīgā ZZS, taču tagad arī tā ir kļuvusi gana medijpratīga.
Pusgadu no vietas drukātajā presē un radio, televīzijas privātajos kanālos un sabiedriskajā televīzijā, interneta portālos un sociālajos tīklos sorosistu totalitārā politiskā sekta ir intensīvi, sviedraini un kaismīgi uzmākusies sabiedrībai ar savu darba kārtības jautājumu par tā saucamajām oligarhu sarunām.
Pēc divu deputātu izstāšanās no "Vienotības" Saeimas frakcijas to pēc parlamentāriešu skaita apsteigs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas gan neplāno pretendēt uz kādu no "Vienotības" pārstāvju amatiem.
Sagaidāms, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas vēlēšanām kā Ministru prezidenta amata kandidātu virzīs pašreizējo valdības vadītāju Māri Kučinski, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Pamazām iezīmējas nākamo Saeimas vēlēšanu iespējamo koalīciju un partiju savstarpējo cīņu laukumi. Par Saskaņu un tās elektorātu viss daudzmaz ir skaidrs. Tur iespējamas svārstības dažu procentu robežās ap standartskaitli – 30 vietas Saeimā. Ja nekas radikāli nemainās, tad arī latviskajā spektrā uzvarētājs ir zināms – tā ir varas partija ZZS, kurai grūti atrast ko pārmest. Ekonomiskais stāvoklis ir labvēlīgs, lielas kļūdas nav pieļautas, un šādā situācijā varas partijai ir grūti neuzvarēt. Šis ZZS labvēlīgais fons stipri apgrūtina citām partijām izstrādāt gudru un sekmīgu priekšvēlēšanu taktiku, bet daba jau necieš tukšumu, tāpēc gudru un sekmīgu taktiku vietā rodas dumjas un graujošas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pagaidām atturas komentēt izskanējušo informāciju saistībā ar plāniem jaunām subsīdijām elektroenerģijas ražošanai, jo nav iepazīstināti ar šiem priekšlikumiem.
Oktobrī pie varas esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) popularitāte augusi, bet partija "Vienotība" piedzīvojusi reitinga kritumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz SKDS septembrī veiktu iedzīvotāju aptauju par to, kā viņi balsotu Saeimas vēlēšanās.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un Vienotības vadītājs Arvils Ašeradens pauduši, ka jautājums par vispārizglītojošo skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā jāatrisina, vēlākais, līdz 2018. gada februārim, lai to neizmantotu priekšvēlēšanu kampaņā. Naiva cerība vai liekulība? Izmantos, kur liksies! Krievi atkal nāks, viņus atkal sitīs. Vēl cīņa nav galā un nebeigsies...
Saeimas balsojums par prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu nepilsoņu bērnu jautājumā iezīmēja ne tik daudz koalīcijas partiju attieksmi pret šo problēmu, cik izvēlēto stratēģiju nākamruden paredzētajām vēlēšanām. Šī stratēģija ir gauži vienkārša – kaut kā izvilkt līdz vēlēšanām, cenšoties nedarīt nekādas asas kustības, neko nemainīt, iekonservējot visu, ko vien var konservēt.
Atsevišķu "Vienotības" politiķu izteikumi saistībā ar Zaļo un zemnieku savienību liecina, ka ķibeles ar partiju un laikam arī karstums viņiem aizmiglojis reālo domāšanu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.