Vēzis

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā amerikāņu televīzijas kanālam NBC komentē baumas par Putina slimību, raksta portāls "Pravda.com.ua".

Pētījuma īstenošanas laikā no Latvijas uz laboratoriju Francijā aizceļoja 400 urīna paraugi. Urīnā tika meklētas gan vielas, kas saistītas ar pesticīdiem, gan to atliekvielas.

Raksts "New England Journal of Medicine", kurā amerikāņu zinātnieki paziņoja, ka radījuši medikamentu pret taisnās zarnas vēzi, izraisīja milzīgu rezonansi zinātnieku aprindās un Rietumu medijos, vēsta fakty.ua.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprīlī izgājis vēža ārstēšanas kursu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta amerikāņu žurnāls "Newsweek", norādot, ka tas bijis vēža progresējošas formas ārstēšanas kurss.

Ja pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību paātrinātā kārtā var saņemt konsultācijas un diagnostiskos izmeklējumu “zaļā koridora” ietvaros, tad pacientiem, kuriem ir aizdomas par slimības atgriešanos jeb recidīvu, līdz šim bija problemātiski laikus nokļūt pie veselības aprūpes pakalpojumiem – konsultācijām un izmeklējumiem.

Onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksai pērn bija paredzēti 42,9 miljoni eiro, taču faktiskie izdevumi vismaz par astoņiem miljoniem lielāki.

Klejs Slenks un Meraija Nelsena no ASV, Mičigānas gatavojas vienam no dzīves gaidītākajiem notikumiem - kāzām. Tomēr priecīgo notikumu aizēno divas skumjas ziņas, vēsta "People".

Latvijā onkoloģiskas saslimšanas gadījumā līdzekļi ārstēšanai no uzkrājumiem vai regulāriem ienākumiem būtu 30% iedzīvotāju, vēsta apdrošināšanas kompānijā "Ergo".

Eiropas pirmā visaptverošā vēža aprūpes uzlabošanas projektā "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" ārvalstu eksperti sniegs Latvijai rekomendācijas un palīdzēs pielāgot stratēģisko plānu, samazinās vēža izraisītu mirstību, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā (LU KPMI).

Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā 2020. gadā bija asinsrites sistēmas slimības. Pēc tam nākamo vietu nāves cēloņu statistikā ieņēma audzēji, tad nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas.

Skultes novada ģimenes ārsts Reinis Siliņš ir bažīgs, ka kovidam sekos vēža vilnis, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Finansiālo ierobežojumu un politiskās tuvredzības dēļ vēža pacienti Latvijā joprojām tiek diskriminēti atkarībā no tā, ar kādu vēža veidu cilvēks saslimis.

Populārā Krievijas humoriste Klāra Novikova jau daudzus gadus iepriecina sava talanta cienītājus ar humoristiskiem priekšnesumiem. Tomēr tikai nedaudzi cilvēki zina, kādas traģēdijas dzīvē piedzīvojusi zvaigzne. Nesenā intervijā viņa pastāstīja par savu cīņu ar vēzi.

Iedzīvotāju savāktie nu jau vairāk nekā 16 tūkstoši parakstu par finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību ārstēšanai parlamentā pieņemti zināšanai. Iedzīvotāji prasīja piešķirt vismaz 28 miljonus eiro inovatīvu zāļu iekļaušanai vēža ārstēšanai. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu sistēmai papildus piešķirs 20 miljonus eiro, no tiem vismaz puse uzreiz aizies deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.

Pateicoties zinātniskiem sasniegumiem un jauniem medikamentiem, plaušu vēzis vairs nav fatāls bieds. To ir iespēja ārstēt. Ar to ir iespēja sadzīvot kā ar hronisku slimību. Latvijā to kavē fakts, ka liela daļa šo medikamentu vairākumā gadījumu netiek kompensēti, un ne visi tos var atļauties apmaksāt.

Anda Kivliša ir viena no daudzajām olnīcu vēža pacientēm, kuras saskārušās ar valsts diskriminējošo attieksmi un atteikumu vismaz daļēji kompensēt dzīvībai svarīgās zāles. Par spīti ārstu konsīlija lēmumam, atbildīgās iestādes atrunājas ar formāliem iemesliem, neiedziļinoties lietā pēc būtības. Pēc neveiksmīgām sarunām, zvaniem un sarakstes ar ierēdņiem Andas sirds ir pilna un viņa ir vērsusies tiesā. “Es necīnos tikai par medikamentiem. Es cīnos par elementāru cieņu un cilvēcīgu attieksmi.”

“Visiem pacientiem, pat pirmajā ārstēšanas līnijā, zāļu visām diagnozēm nebūs. Tā ir traģiska ziņa. Mēs, uz Baltijas valstu fona, izskatāmies vissliktāk. Mums ir jāsaprot viena no pamatlietām - vēzis var skart jebkuru, arī tos, kuri pieņem lēmumus un dala naudu. Vēzis var skart ikvienu ģimeni. Izpratne un skaidrība, lielākajai daļai sabiedrības, atnāk tikai tad, kad tas skar personīgi viņus” skarbo situāciju ar finansējuma nepietiekamību onkoloģijas pacientiem TV24 raidījumā “Uz līnijas”, iezīmēja Olga Valciņa, Valsts zinātniskā institūta "Bior" direktora vietniece.

Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem.

Lai arī Veselības ministrija vairākām prioritātēm lūdza piešķirt vairāku simtu miljonu eiro papildu finansējumu, tostarp akūti svarīgu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai nepieciešamajiem moderniem medikamentiem, valdība atbalstīja tikai daļu no prioritātēm.

Onkoloģisko pacientu ārstēšanai šogad paredzēti gandrīz divi miljoni eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Lielāko daļu šīs naudas – 1,1 miljonu eiro – plānots novirzīt kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai vēža pacientiem. Tiesa, precīzu šīs naudas izlietojumu – cik jauniem pacientiem un kādas inovatīvas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā – būs iespējams noskaidrot vien nākamgad.