"Saskaņas centra" (SC) uzvara un nokļūšana pie varas var novest pie izmaiņām Latvijas ārpolitikas virzienā un etnokultūras jautājumos, uzskata tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.
Jaunā valdība būtu jāveido divām šķīstajām mūķenēm ‒ "Saskaņas centram" (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP), pēcvēlēšanu dienā intervijā LNT pavēstīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij", Zaļo un zemnieku savienība).
Tikai Valmierā un Ventspilī no Latvijas republikas pilsētām uzvaru nav guvis "Saskaņas centrs" (SC), liecina provizoriskie 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti par 1020 no1027 iecirkņiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicas visiem vēlētājiem, kuri piedalījās 11.Saeimas vēlēšanās, tādējādi apliecinot pilsonisku atbildību par Latvijas nākotni un turpmāko valsts attīstību.
Priekšvēlēšanu laikā partijas bieži piemin uzlabojumus un sasniegumus, ko tās sola savam elektorātam, taču, cīnoties par balsotāju labvēlību, politiķi ignorē jautājumu par neizbēgamo budžeta konsolidāciju, kas sev līdzi nesīs virkni nepopulāru lēmumu.
Lasot partiju solījumus ārlietās, pārsteidzošus jaunumus var negaidīt, jo kursu ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO Latvija uzņemt negrasās. Drosmīgākā bezdelīga kardinālāka priekšlikuma veidā varētu izlidot no nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK, proti, ierosinājums pārskatīt Latvijas iesaistīšanos militāros konfliktos NATO sastāvā, bet Latvija, visticamāk, nerīkosies tik drosmīgi, lai pamestu Afganistānu pirms sabiedrotajiem.
To, ka Ministru prezidenta amata kandidāti ir viens no būtiskākajiem partiju trumpjiem, kā arī to, ka šāda līmeņa amatpersonām politiskā pieredze tomēr ir vitāli svarīga, apliecināja arī vakar Latvijas Universitātē notikusī diskusija, kurā retorikā un izpratnē par valsts pārvaldi sacentās populārāko partiju nominētie premjeri.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā turpina publicēt 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) un Ņikita Ņikiforovs (Saskaņas centrs). Jautājumus uzdod žurnālists Ivo Kiršblats.
Vakar, desmit dienas pirms gaidāmajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Lai gan līdz vēlēšanu dienai, t.i., 17. septembrim, balsošana tajos nenotiks, tomēr jau tagad iecirkņos var pieteikties vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī, bet vēlēsies to darīt savā dzīvesvietā.
Pirms gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām aktivizējušies arī ziedotāji, kuri partiju kasēs iemaksā dažādas summas. Tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. Pieņemsim, ka partijas mobilizē savus biedrus un atbalstītājus, jo starpvēlēšanu gados tēriņi ir pieticīgāki, vajadzību mazāk.
Praktiski nav neviena politiskā spēka, kas savā priekšvēlēšanu solījumu vai darbības programmā nebūtu akcentējis demogrāfisko jautājumu, tomēr partijas vairāk apspēlē katastrofālos dzimstības rādītājus, sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju emigrācijas jautājumus, nepiedāvājot būtiskus vai jaunus risinājumus.
Administratīvā apgabaltiesa šodien atcēla Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu no Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) deputātu kandidātu saraksta Saeimas ārkārtas vēlēšanām Kurzemes vēlēšanu apgabalā svītrot Andri Grīni un Arvi Circenu.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), atsaucoties uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), informē, ka personas, kas veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, no 7.septembra balsošanai savā atrašanās vietā varēs pieteikties arī elektroniski, iesniegumu parakstot ar drošu eParakstu un sūtot to uz savu pašvaldību.
Ar iesniegumiem esmu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kurām lūdzu pārbaudīt valsts SIA „Latvijas Radio” un valsts SIA „Latvijas Televīzija” iespējamo slēpto aģitāciju un atsevišķu politisko partiju, NVO interešu lobēšanu sabiedrisko mediju – LR1 un LTV1 – ēterā.
Viena no spilgtākajām iezīmēm, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanas izcels uz citu balsojumu fona, ir visdažādākie kompromati, kas šoruden regulāri parādās publiskajā telpā. Pieņēmuši lēmumu divas reizes samazināt aģitācijas tēriņus, ko partijas drīkst izlietot ārkārtas vēlēšanu gadījumā, politiķi tagad ir spiesti meklēt bezmaksas paņēmienus, kā izcelties starp konkurentiem, un šķiet, ka vairākums partiju tieši melno PR jeb kompromatu cīņas atzīst par visefektīvāko ieroci.
Īsais laiks starp pērn notikušajām un šoruden plānotajām Saeimas vēlēšanām, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas ierobežo partiju tēriņus, vairākumam politisko organizāciju liedz izvērst tik vērienīgas kampaņas, kā tas bijis iepriekš.
Incidenti vēlēšanu dienā iecirkņos lielākoties Latvijā ir saistīti ar iedzīvotāju saskarsmes kultūru, aģentūrai BNS sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Piektdien, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja misijai ierodoties Latvijā, lai novērotu 17.septembrī gaidāmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas, žurnālistiem norādīja EDSO pārstāvis Konrāds Olševskis. Šādu rekomendāciju līdz ar vairākām citām EDSO Latvijai izteica jau pēc 10.Saeimas vēlēšanām.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien nolēma svītrot no "Kristīgi demokrātiskās savienības" vēlēšanu saraksta divus deputātu kandidātus, liedzot viņiem startu 11.Saeimas vēlēšanās.