"Saskaņas centra" (SC) uzvara un nokļūšana pie varas var novest pie izmaiņām Latvijas ārpolitikas virzienā un etnokultūras jautājumos, uzskata tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.
Viņš norādīja, ka pašreizējie "exit poll" dati principā apstiprina agrāk veikto socioloģisko pētījumu rezultātus, kas arī paredzēja SC uzvaru šajās vēlēšanās. Eksperts vien piebilda, ka līdz šim Nacionālās apvienības ""Visu Latvija!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" rezultāti aptaujās bija mazāki, taču līdz oficiālo rezultātu saņemšanai viņš nevēlējās komentēt vēlētāju aptaujā gūtos datus.
Freimanis atzina, ka viens no jautājumiem, kas visu laiku un joprojām ir kā karsts kartupelis, – vai ir iespējama koalīcija starp SC un citām tā sauktajām latviskajām partijām.
"Mana izjūta ir tāda, ka tas, ko mēs varam nosaukt par trešo republiku, ir gandrīz vai neizbēgami," sacīja sociologs. Tas esot saistīts ar ļoti vienkāršu lietu – jebkuras stabilas valdības izveidošana būs saistīta ar nepieciešamību iekļaut tajā arī SC un līdz ar to būtiski pieaugs Krievijas ietekme.
"SC ir partija, kurai ir līgumi parakstīti ar Krievijas "Jeģinaja Rosija". Viņi var stāstīt pasakas, kādas vien vēlas, tā ir nepārprotama virzība. Bet – tas daļēji tomēr ir arī latviešu sabiedrības atbalstīts virziens," uzsvēra sociologs.
Freimanis uzskata, ka pēc šīm vēlēšanām situācija ir mainījusies diezgan radikāli. "Šķiet, ka sāk veidoties trešā republika, kurā acīmredzot sociālie jautājumi būs tādi paši kā iepriekš, ekonomiskajos jautājumos varētu parādīties zināmas izmaiņas, ārpolitiskos jautājumos izmaiņas būs nenoliedzami, un etnokulturālos jautājumos izmaiņas jau būs būtiskas," paskaidroja eksperts.
Viņš teica, ka par pirmo republiku var uzskatīt Latvijas valsti, kas bija no 1918. līdz 1940.gadam. "Tad bija iespēja atjaunot to republiku, kas bija lielā mērā balstīta uz to pašu likumdošanu. Tas bija laiks no 1991. līdz 2011.gadam. Bet šī republika līdz galam tā arī netapa, jo bija neatbildēts jautājums par ieceļotāju elektorātu, kas beigu beigās pārauga par vienas valodas – krievvalodīgo grupas – elektorātu. Tas netika nekādā veidā emancipēts," klāstīja sociologs.
Freimanis piebilda, ka var dažādi vērtēt, kāpēc tā notika. "Mana izjūta, ka tiešām pietūka trīs vai četru gadu, proti, līdz normālām nākamajām vēlēšanām. Bet tā ir tikai hipotēze," pastāstīja Freimanis.
Uz jautājumu, vai nākamo valdību ir iespējams izveidot bez SC, eksperts atbildēja, ka tas ir iespējams. "Pašlaik gan, neredzot rezultātus, varētu būt, ka tā varētu būt koalīcija "par spīti", kuras efektivitāte būtu bremzēta, pateicoties tieši tam, ka tā būtu "par spīti"," uzskata Freimanis.
Viņš arī piemetināja, ka, zinot cilvēkus, kas varētu šādā koalīcijā darboties, viņš pats īsti neticot šo cilvēku efektivitātei un vēlmei būt rīcībspējīgiem. "Rīcībspējīgiem daudzos jautājumos un kompromisspējīgiem. Tā koalīcija, kurā būtu SC, tās pamatlozungs ir būt kompromisspējīgiem," uzsvēra sociologs.
Uz jautājumu, vai pašlaik Latvija nav nonākusi daudz sarežģītākā situācijā, kādā bija pirms ārkārtas vēlēšanām, Freimanis atbildēja, ka "šis jautājums ir jāuzdod pilsonim Zatleram un es negrasos uz to atbildēt. Es pieļauju, ka pilsonis Zatlers ir gatavs atbildēt uz jebkuru jautājumu".
Pēc rezultātu apkopošanas lielākajā daļā iecirkņu Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējis "Saskaņas centrs" ar apmēram 30% vēlētāju atbalstu, otrajā vietā ir Zatlera Reformu partija ar 20%, bet trešajā vietā - "Vienotība" ar 18%. Nacionālā apvienība ieguvusi ap 13,4% balsu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība - 12,4%.
Piecu procentu barjeru iekļūšanai Saeimā citas partijas nav pārvarējušas, bet divu procentu robežai, lai no nākamā gada varētu pretendēt uz valsts finansējumu, tikusi pāri arī Šlesera Reformu partija LPP/LC, kas ieguvusi 2,4% vēlētāju atbalstu.
Pārējās partijas ieguvušas mazāk par 1% balsu.