Lasot partiju solījumus ārlietās, pārsteidzošus jaunumus var negaidīt, jo kursu ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO Latvija uzņemt negrasās. Drosmīgākā bezdelīga kardinālāka priekšlikuma veidā varētu izlidot no nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK, proti, ierosinājums pārskatīt Latvijas iesaistīšanos militāros konfliktos NATO sastāvā, bet Latvija, visticamāk, nerīkosies tik drosmīgi, lai pamestu Afganistānu pirms sabiedrotajiem.
Jāteic, politisko programmu ideologi kļuvuši pragmatiskāki. Frāzes, protams, grab arī pirms 11. Saeimas vēlēšanām uztapinātajos dokumentos, tomēr tajos var atrast arī konkrētus un izpildāmus piedāvājumus.
Ārpolitika sazobē ar ekonomiku
Dažas partijas nav papūlējušās ārlietu sadaļu apskatīt vispār, to vidū arī Saskaņas centrs (SC). Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Neatkarīgajai saka: «Mums ir divas prioritātes – pastiprināt mūsu pozīcijas ES un NATO: ES aktīvāk aizstāvēt savas intereses, bet dalība NATO ir liels pluss Latvijai. Vienlaikus uzskatu, ka pragmatiskas un aktīvas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Krieviju, var palīdzēt Latvijas ekonomikai. Pašreiz redzam diezgan pasīvu Latvijas valdības politiku ES, salīdzinot, piemēram, ar Poliju.» No N. Ušakova sacītā izriet, ka Latvijai vajadzētu būt drosmīgākai un atļauties nepildīt tās direktīvas, kas nav izdevīgas ekonomisko apstākļu dēļ.
Piemēram, Šlesera Reformu partija LPP/LC ir kodolīgi formulējusi, ka «mūsu ārpolitika būs ekonomiska». Ārlietu dienests strikti pārstāvēs Latvijas ekonomiskās intereses un palīdzēs Latvijai gan pelnīt naudu, bet vēstniecības kļūs par svarīgu investīciju piesaistes instrumentu Latvijas tautsaimniecībā un mūsu uzņēmēju interešu aizstāvjiem ārvalstīs. «Latvijai ir unikāla iespēja kļūt par Eiropas Savienības jauno Singapūru,» gaišo nākotni iezīmē partijas programma.
Par ārpolitikas saikni ar ekonomiku iestājas arī Vienotība, neko būtiski jaunu gan nepasakot, – vairākās tēzēs atrodamas norādes, ka Latvijai jānosprauž kurss ciešākai sadarbībai ar Poliju, Vāciju un Krieviju. Programmā uzskaitīts arī gana daudz citu valstu, ar ko Latvijai būtu izdevīga un lietderīga sadarbība, bet jau tagad var apgalvot, ka tas notiks apriori. Piemēram, ar Austrumu partnerības valstīm, jo ES ir izveidota programma, kuras mērķis ir ciešāki sakari ar sešām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. Tāpēc uzskatīt to par vienas partijas unikālu piedāvājumu diez vai būtu korekti, jo šī programma neatkarīgi no kādas mūsu valsts partijas iecerēm tiek īstenota ES mērogā.
NATO faktors
N. Ušakovs neslēpj, ka «misija Afganistānā no paša sākuma bija kļūda, bet tagad, ja jau esam tur iekšā, mums nav jāaiziet pirms sabiedrotajiem». Visas nopietni vērtējamās partijas vai to apvienības striktāk vai puķaināk sola ievērot NATO prasības un nemainīt pastāvošās saistības – Latvija nav tik ietekmīga, lai varētu atļauties rīkoties citādi.
Nacionālā apvienība savā programmā vēl pirms dažām dienām norādīja: «Mēs konsekventi atbalstīsim Latvijas dalību un ciešāku iekļaušanos NATO struktūrās. Arī turpmāk mums nepieciešamas augsti profesionālas bruņoto spēku vienības, kas spēs piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.» Tomēr šis politiskais spēks ir brīdinājis, ka programmu var mainīt vienu dienu pirms vēlēšanām. Viens no vislatviešu līderiem Imants Parādnieks, taujāts, ko nozīmē ciešāka iekļaušanās NATO struktūrās, atbild, ka tā ir ražošana, kas vajadzīga NATO un kas varētu dot labumu Latvijas tautsaimniecībai. «Tas ir mūsu mērķis,» viņš uzsver. Tomēr I. Parādnieks neslēpj, ka apvienības iekšienē pastāvot dažādi viedokļi par līdzdalību misijās, arī noraidoša attieksme pret jaunām misijām. «Par misijas pagarināšanu Afganistānā mēs frakcijā diskutēsim,» viņš precizē.
Tautiešu kārts
Atmodas laikā emigrācijas tautieši tika vilināti uz Latviju ar dažādiem burkāniem. Līdzīgi notiek arī tagad – vismaz pirms vēlēšanām. Ko sola partijas? Dažas – neko. Citas – daudz.
Vienotība, piemēram, norādījusi, ka tā ir gatava «veicināt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos mājās». Kādā veidā? Vienotības deputāts Jānis Reirs skaidro, ka tas notiks saistībā ar ekonomisko programmu. «Pamatlieta, lai brauc atpakaļ, ir darba vietu radīšana. Mums ekonomiskajā programmā ir soļi, ko spersim,» viņš saka. Otrs uzdevums, kas būtu jāpaveic, ir mainīt komunikāciju ar valsts pārvaldi, padarot to mazāk birokrātisku, piemēram, atvieglojot uzņēmumu reģistrācijas procesu. «Trekno gadu valsts pārvaldes attieksme pret indivīdu arī bija iemesls aizbraukšanai,» uzskata deputāts.
Vienotības solījumu pūrā atrodams arī šāds: «Sekmēt globāla latviešu tīkla izveidi un nostiprināšanu; sadarbojoties ar pasaules latviešu organizācijām, īstenot pasaulē izkaisīto latviešu atbalsta programmas, lai saglabātu Latvijas pilsoņu un latviešu identitāti.» Par izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atbalsta programmu runā arī nacionālā apvienība. Visiem latviešiem pienākas Latvijas pilsonība, pat ja tā būtu dubultpilsonība, saka I. Parādnieks. Atgriežoties dzimtenē, nepieciešama speciāla programma, kas bērniem ļautu vieglāk sākt mācības Latvijas skolās. Savukārt mītnes zemēs bērniem vajadzētu organizēt svētdienas skolas, lai jaunākā paaudze nezaudētu saikni ar Latviju. Vēl esot iecere veidot attīstības banku, kuras finansējumu kredītu veidā iegūtu tie, kuri atgriežoties pārceltu uz šejieni savu uzņēmējdarbību.
***
Partiju solījumi ārlietu jautājumos
Vienotība
Stiprināt Latvijas neatkarību, turpinot dziļāku integrāciju ES un NATO, tostarp – piedalīties militārajās misijās
Veicināt sadarbību ar ES Austrumu partnerības valstīm
Sekmēt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos mājās, īstenot atbalsta programmas
Noteikt zaļu domāšanu par Latvijas tēla sastāvdaļu
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
11. Saeimas vēlēšanu programmā nesola neko
Zatlera Reformu partija
Koncentrēties uz Baltijas jūras stratēģijas, ES enerģētikas un transporta politiku, Latvijas prezidentūru ES 2015. gadā un kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmas līdzsvarošanu pēc 2013. gada
Kristīgi demokrātiskā savienība
11. Saeimas vēlēšanu programmā nesola neko
Partijas programmā teikts: ārpolitikai jābūt orientētai uz mūsu valsts nacionālajām interesēm, tomēr nedrīkst aizmirst par solidaritāti; jāpaplašina transatlantiskā sadarbība; labas kaimiņattiecības ar Krieviju atbilst Latvijas un visas ES interesēm Šlesera Reformu partija LPP/LC
Nodrošināt ekonomisku ārpolitiku
Pirmajā vietā likt Latvijas intereses, stiprinot pozīcijas globālajā tirgū
Vēstniecības padarīt par svarīgu investīciju piesaistes instrumentu Latvijas tautsaimniecībā un mūsu uzņēmēju interešu aizstāvjiem ārvalstīs
Saskaņas centrs
Stiprināt pozīcijas ES un NATO, aizstāvot Latvijas intereses. Nepieciešamības gadījumā nepildīt tās ES direktīvas, kas nav ekonomiski izdevīgas
Veidot pragmatiskas un aktīvas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju
PCTVL
Deputātiem Saeimā strādāt sadarbībā ar partijas pārstāvi Eiropas Parlamentā ES un Krievijas Federācijas tuvināšanās labā
Valstij atbalstīt eksportu
Nodrošināt taisnīgu piekļuvi ES fondiem
Nacionālā apvienība VL!–TB/LNNK
Atcelt uzturēšanās atļauju tirdzniecību un it īpaši nepieļaut bijušās PSRS viesstrādnieku klātbūtni
Rūpes par tautiešiem ārzemēs
Aktīvāk dibināt ekonomiskos sakarus ar strauji augošiem pasaules reģioniem – Indiju, Dienvidaustrumāziju un Latīņameriku
Par prezidentālu republiku
Prioritāte ilgtermiņa ekonomiskie sakari ar lielākajiem pasaules tirgiem
Pēdējā partija
11. Saeimas vēlēšanu programmā nesola neko
Zaļo un zemnieku savienība
Veidot aktīvu ārpolitiku, stiprinot valsts drošību un sadarbību ar citām valstīm, ciešāk integrējoties starptautiskās organizācijās
Attīstīt sadarbību ar Lietuvu un Igauniju Baltijas valstīm aktuālu jautājumu risināšanā
Tautas kontrole
Vienoties par Latvijai izdevīgākiem sadarbības noteikumiem ar NATO
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
11. Saeimas vēlēšanu programmā nesola neko
Avots: partiju programmas