tēja

Tē­ja ir viens no po­pu­lā­rā­ka­jiem dzē­rie­niem pa­sau­lē. Tā lie­lis­ki rem­dē slā­pes, to­ni­zē un lab­vē­lī­gi ie­tek­mē ner­vu sis­tē­mu. Tra­dī­ci­ja dzert auk­sto tē­ju pie mums at­nā­ku­si pirms ap­mē­ram 150 ga­diem no sil­ta­jiem dien­vi­diem. Šķiet, va­sa­rā tas ir dzē­riens, kas spēj vel­dzēt slā­pes. Pa­ņē­mie­ni, kā ga­ta­vo un lie­to auk­sto tē­ju, at­šķi­ras val­stīs ar kar­sto un auk­sto kli­ma­tu.

Tē­jas cie­nī­tā­jiem ir tik plašs pie­dā­vā­jums, ka eks­pe­ri­men­tēt ar tām var no sirds pa­ti­kas, tās kom­bi­nē­jot ko­pā gan ar da­žā­diem ēdie­niem, gan dzē­rie­niem. Kad sāk ru­nāt par tē­ju vei­diem, jā­pie­min tra­di­ci­onā­lā mel­nā tē­ja. Tie­ši ar šo tē­ju pa­ras­ti sā­kas ie­pa­zī­ša­nās ar ba­gā­to sil­tā dzē­rie­na pa­sau­li.

Spēcinošā matē tēja pie mums ir parādījusies salīdzinoši nesen, taču iemantojusi popularitāti ne vien tējas dzeršanas rituālos, bet zaļo matē pulveri izmanto arī konditorejā – kūku un desertu, kā arī tonizējošu dzērienu pagatavošanā.

Šo gardo zaļo – kanēļa tēju iespējams ļoti vienkārši un ātri pagatavot mājas apstākļos un tā izmaksās pavisam nedaudz.

Izrādās, tējas maisiņus var izmantot arī pēc tam, kad tie savu padarījuši un palīdzējuši pagatavot gardo, karsto dzērienu. Šeit apkopoti pieci iemesli, kādēļ tējas maisiņus nevajadzētu mest ārā.

Nav noslēpums, ka zaļā tēja ir lielisks avots veselības stiprināšanai. Tās dzeršana atvieglo svara zaudēšanu, uzlabo sirds veselību, stiprina imunitāte, kā arī samazina iespēju saslimt ar vēzi.

Tēja ir ne tikai garšīgs un aromātisks dzēriens. Atkarībā no sastāvdaļām tēja var iedarboties uz ķermeni dažādos veidos. Nav ieteicams taisīt ļoti stipras tējas, lai arī sastāvdaļās ir dabīgas vielas, jo, kā zināms, kas par daudz, tas par skādi.

Migrēna sagādā nepatīkamas sajūtas, tā piemeklē ne tikai pieaugušas sievietes un vīriešus, bet pat mazus bērnus. Šī kaite būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Lai mazinātu migrēnas radītās sāpes, iesaka dzert ingvera un citrona tēju.

“Apsaras” tējas meistars Andris Purviņš ne vienu vien reizi pabijis Ķīnā. Vienā no ceļojumiem pa tējas plantācijām, lietus bija aizskalojis ceļu, un apkārtceļš bija jāvada caur dziļiem Ķīnas laukiem. Ceļā Andris iepazinās ar budistu mūku un uz nedēļu apmetās klosterī. Par to, kas noticis, Andris izvairās stāstīt, vien atklāj, ka no ceļojuma pārbraucis ar seniem hieroglifu pierakstiem. Senie raksti slēpa tējas receptes, ko viņam izdevies nofotografēt, turklāt bija nepieciešami divi gadi, lai tekstus iztulkotu.

ī tēja lieliski nostiprina imunitāti, tonizē un attīra kuņģa – zarnu traktu.

Mate ir negrauzdēta Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēja, kas aktivizē ķermeņa darbību, nostiprina imūnsistēmu, samazina stresu un uzlabo mentālo darbību. Šis ir vienīgais zināmais augs, kas līdzīgi kā melnā un zaļā tēja satur kofeīnu tādēļ mate tēja tiek bieži ieteikta kā kafijas aizstājējs, tomēr, izrādās tās labo īpašību saraksts ar to vien nebeidzas.

Du­nalc­nie­ce Zig­rī­da Man­te­ja ir ti­tu­la Lat­vi­jas ra­do­šā­kā sie­vie­te 2005. ga­da ie­gu­vē­ja un ir to go­dam pel­nī­ju­si. Sā­ku­si gan­drīz no gru­ve­šiem, no ma­zu­mi­ņa, un ta­gad vi­ņas bio­lo­ģis­kā zem­nie­ka saim­nie­cī­ba Tu­rai­das ir iz­au­gu­si. Zig­rī­da ar vī­ru An­dri audzē ārst­nie­cis­kās tē­jas un ie­gūst me­du. 2012. ga­dā saim­nie­ces stro­pi sa­ņē­mu­ši sa­kop­tā­ko stro­pu Lat­vi­jā go­da no­sau­ku­mu.

Ru­de­nī un zie­mā ne­aiz­stā­jams sil­tu­ma un ve­se­lī­bas avots ir zā­ļu tē­jas, kas sa­vāk­tas va­sa­ras zie­do­ša­jās pļa­vās un dār­zā. Lai sa­gla­bā­tu tē­ju lab­vē­lī­go ie­dar­bī­bu pēc ie­spē­jas il­gāk, sva­rī­gi ir tās kār­tī­gi iz­žā­vēt un pa­rei­zi uz­gla­bāt. Pie­dā­vā­jam pa­do­mus gla­bā­ša­nas māk­slā un ra­do­šas ide­jas paš­ro­cī­giem tē­jas mai­si­ņiem, kas iz­ro­tās vir­tu­ves plauk­tu un no­de­rēs sir­snī­gai dā­va­nai.

Latvieši var lepoties ar savu prasmi pazīt, ievākt savvaļā vai izaudzēt dārzā augus, no kuriem var gatavot gardas tējas. Šajās zālītēs ir dabas spēks, daudzas lieto pret visādām kaitēm, bet ne jau tas šoreiz ir galvenais.

Droši vien pirms Lieldienām der doties uz veikalu ne tikai pēc olām, bet arī atjaunot kafijas un tējas rezerves.

Biologs no Ķīnas vēlas uzsākt tējas ražošanu, par izejvielu izmantojot pandu fekālijas. Zinātnieks plāno pārdot savu preci par 50 000 mārciņām (ap 41 000 latiem) kilogramā.