Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Energoresursu un piena iepirkuma cenu straujais pieaugums plosa nozari – situācija ir traģiska. Piena pārstrādātāji atzīt, ka šobrīd ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Ja situācija neuzlabosies, daļai uzņēmumu draud bankrots.
AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) kopš 2003. gada mērķtiecīgi īsteno meža ceļu būvniecības programmu. Kopumā LVM pārziņā ir 11 700 kilometri meža ceļu, no tiem 7700 kilometru ir uzbūvēts pēdējo 20 gadu laikā. Vidēji gadā tiek uzbūvēti 330 līdz 350 kilometri meža ceļu, šiem mērķiem novirzot vidēji 30 miljonus eiro gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.
2022. gads pienāca kopā ar globālā biznesa megaavīzes “Financial Times” 3. janvāra publikāciju
“Baltijas rekordi tirdzniecībā ar Baltkrieviju asi kontrastē ar sankciju nostāju”.
Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.
Šis gads Latvijā ir sācies ar izmaiņām nodokļos un tarifos, kā rezultātā par vairākiem pakalpojumiem un precēm būs jāmaksā dārgāk. OIK samazināšana un neapliekamā minimuma paaugstināšana, visticamāk, cenu kāpumu nekompensēs.
Neatkarīgā ik gadu – šogad jau 16. reizi – pēta, cik izmaksā Ziemassvētku mielasts, ja tajā ceļ galdā identiskus ēdienus, kas iegādāti vienā un tajā pašā lielveikalā.
Elektrības cenu krīzi Latvija šogad vai nākamgad uzveiks pēc 2013. gada metodes. Toreiz tika upurēts “Liepājas metalurgs”, bet tagad tiks likvidēts viss, kas Latvijā kaut attāli atgādina rūpniecību.
Pārtikas cenu kāpums novembrī bija straujākais kopš 2017. gada. Daži produkti gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eksperti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē pārtika kļūs vēl dārgāka. Visticamāk, šogad mājsaimniecībām Ziemassvētku tēriņi būs krietni lielāki, ja ģimene svētkus nolems svinēt ar pirmspandēmijas vērienu.
Elektrības rēķins par novembri vairākas mājsaimniecības nepatīkami pārsteidza – dažām tas bija pat divas reizes lielāks nekā iepriekš. Taču, tā kā jau decembra sākumā elektroenerģijas cena “Nord Pool” biržā pārsita visus iepriekšējos rekordus, atsevišķās stundās cenai pārsniedzot pat 1 eiro par kWh, tad, visticamāk, daļai mājsaimniecību maksa par elektrību decembrī iecirtīs lielu robu ģimenes budžetā. Ekonomisti spriež, ka ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu vien būs par maz, lai nabadzīgākās ģimenes neiedzītu postā.
Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.
No 54 500 bezdarbniekiem 11 500 jeb 21% darba meklētāju ir augstākā izglītība, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā statistika par septembri. Gada laikā šis skaits nedaudz sarucis – bija 23%.
Pēdējā laikā e-komercijas tirgus ir piedzīvojis milzu izaugsmi, kas neapšaubāmi ir ietekmējis atsevišķu nozaru darbību. Piemēram, lielais pieprasījums pēc precēm tiešsaistē ir palielinājis pieprasījumu pēc kravu pārvadājumu pakalpojumiem. Uzņēmumiem, kas piedāvā šos pakalpojumus, bija jāpielāgojas strauji mainīgajām biznesa vajadzībām un jāpiedāvā paši labākie risinājumi efektīvai preču pārvadāšanai. Tiem, kas kravu transportēšanā izmantoja jaunākās tehnoloģijas, process noritēja daudz efektīvāk.
Kopš 7. oktobra Latvijā darbojas 15 “Lidl” veikali, pie kuriem joprojām stāv pircēju rindas. Tās veidojas daļēji epidemioloģiskās drošības prasību dēļ, kas šobrīd veikalos liek ierobežot pircēju skaitu, gan arī pircēju intereses dēļ, kāda ir parasti, atveroties jaunam veikalu tīklam. “Lidl Latvija” ir iecerējis atvērt vēl vairākus jaunus veikalus. Daži no tiem jau ir pilnībā gatavi, bet citu būvēšana vēl nav sākta.