Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā divu nedēļu laikā 95.markas benzīna cena pieaugusi par 17,45%, bet dīzeļdegvielas cena par 21,86%, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.
Viņa norādīja, ka 8.martā 95.markas benzīna cena, salīdzinot ar 22.februāra benzīna cenu, pieaugusi par 17,45% jeb 0,28 eiro par litru, savukārt dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 21,86% jeb 0,32 eiro par litru.
Ligere skaidroja, ka degvielas cenu procentuāli lielāko daļu veido degvielas iepirkuma cena un nodokļi. Jo zemāka iepirkuma cena, jo lielāku procentuālo daļu no degvielas cenas veido nodokļi. Piemēram 2020.gada pavasarī, kad benzīna cena bija 1,15 eiro par litru, tad akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) veidoja 63%, savukārt šobrīd, pie benzīna cenas 1,87 eiro par litru, nodokļu slogs - akcīzes nodoklis un PVN - samazinās līdz 46%.
Jautāta par nākotnes prognozēm, Ligere norādīja, ka no konkrētām prognozēm LDTA atturas, bet, tā kā degvielas cenas tieši ietekmē naftas kā degvielas izejvielas cenas, tad, turpinot pieaugt naftas cenām, likumsakarīgi turpinās pieaugt arī degvielas cena.
"Ja 22.februārī naftas cena biržā bija ap 96 dolāriem, tad šodien tie jau ir ap 130 dolāriem par barelu, tātad pieaugums par 35,42%. Šobrīd naftas cenas tieši ietekmē Krievijas-Ukrainas konflikts," teica Ligere.
Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis aģentūrai LETA norādīja, ka degvielas cenas ietekmē dažādi faktori, piemēram, degvielas cena biržā, eiro dolāra valūtas kurss, konkurence, globāli notikumi un nodokļi, kas Latvijā veido ap 60% no cenas.
Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, jēlnaftas cenas pasaulē ir strauji pieaugušas. Jau tiek noteiktas sankcijas pret Krievijas jēlnaftu un naftas produktiem, tas ietekmē arī naftas tirgu, piemēram, jēlnaftas un naftas produktu cenas pasaulē. Šo ietekmi ilgtermiņā ir grūti prognozēt.
"Neste Latvija" uzpildes stacijās 8.martā 95.markas benzīna cena bija 1,837 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,737 eiro litrā. Kopš 24.februāra cena pieaugusi aptuveni par 20 centiem.
Beiziķis norādīja, ka, reaģējot uz notikumiem "Neste" jēlnaftas piegādes no Krievijas jau ir aizstājusi ar citām jēlnaftām, piemēram, Ziemeļjūras naftu. Visa degviela uz "Neste" degvielas uzpildes stacijām Latvijā tiek piegādāta no "Neste" rūpnīcām Somijā un Roterdamā.
Degvielas mazumtirgotāja "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA norādīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas biržas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena - par 48%, kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu - dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk kā 40 centiem litrā, benzīns - par 30 centiem litrā.
Viņš skaidroja, ka tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu.
"Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu," pauda Titovs, skaidrojot, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila.
Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc mazumtirgotājs nevar izteikt prognozes par nākotnes cenu.
Savukārt degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" pārstāve Undīne Priekule aģentūru LETA informēja, ka 8.martā tirgotāja tīklā 95.markas benzīns maksāja 1,924 eiro par litru, un, salīdzinot ar 25.februārī, tas ir pieaugums par 20%.
Savukārt dīzeļdegvielas cena "Virši-A" tīklā 8.martā maksāja 1,824 eiro par litru, un kopš 25.februāra tas ir pieaugums par 22,9%.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.
"Mēs aizliedzam visu Krievijas naftas un gāzes, kā arī [citu] energoresursu importu. Tas nozīmē, ka Krievijas nafta vairs netiks pieņemta ASV ostās, un amerikāņu tauta dos vēl vienu spēcīgu triecienu [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam," uzrunā no Baltā nama paziņoja Baidens, piebilstot, ka šis lēmums pieņemts pēc konsultācijām ar sabiedrotajiem.