Vairāki uzņēmumi atklātā vēstulē Saeimas deputātiem, Ministru Kabinetam un Latvijas sabiedrībai acina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu. Vēstules teksts publicēts "Latvijas biogāzes asociācijas" mājaslapā.
Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Latvijas pircējiem iemīļotie produkti ne vienmēr ir atrodami ikvienā veikalā. Katram mazumtirgotājam ir sava taktika preču sortimenta izvēlē, proti, kas ir noteicošais – cena, kvalitāte, ražotājvalsts, produkta popularitāte vai gluži otrādi – unikalitāte utt. Visi Neatkarīgās aptaujātie mazumtirgotāji uzsvēra, ka vietējās pārtikas sortiments veikalu plauktos ir svarīgs un pircējiem nozīmīgs. Tiesa, to apjoms veikalu plauktos krietni atšķiras.
"Repharm" meitas uzņēmumu "Veselības centru apvienības" un "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirta LR Ministru kabineta balva par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā, kas apliecina šo uzņēmumu īpašo veikumu pandēmijas laikā, nodrošinot valstī
veselības krīzes risinājumus un sekmējot medicīnas pakalpojumu pieejamību.
Pandēmijas dēļ daļa uzņēmumu strauji ieviesa modernos informācijas tehnoloģijas rīkus. Speciālisti lēš, ka Baltija, tajā skaitā Latvija, gada laikā sasniegusi tādu e-komercijas līmeni, kādu bez Covid-19 apkarošanas radītajām neērtībām valstis būtu sasniegušas vien 2026. gadā.
Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.
“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK.
Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu līdz nākamajai nedēļai sagatavot paketi ar valdības rīkojumu un jau esošo pretkovida noteikumu grozījumiem, kas būs spēkā 2021./2022. gada rudenī un ziemā.
Lai samazinātu elektroenerģijas rēķinu pieaugumu ekonomiski mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija (EM) rosina no nākamā gada dubultot valsts atbalstu līdz 20 eiro mēnesī daudzbērnu ģimenēm un līdz 10 eiro citām grupām, trešdien ziņo Latvijas Televīzija.
Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 31. augustam ir papildus piešķirti 3,062 miljardi eiro. Taču reģionālās slimnīcas neslēpj, ka Veselības ministrija ir palikusi tām parādā vairākus miljonus eiro. Neatkarīgā pēta, kam tikuši Covid-19 izplatības mazināšanai un krīzes pārvarēšanai piešķirtie 3 miljardi eiro.
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana vispār, taču valdības pastāvēšanas trešajā gadā notiekošā OIK atņemšana tikai atsevišķiem uzņēmējiem izskatās pēc grēkāžu kaušanas un kukuļu izspiešanas no pārējiem.
Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.
Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.
Krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, bet ne, piemēram, vispārējās valdības sektoru, jo tajā strādājošie 2. ceturksnī saņēma vidēji par 14% lielāku algu nekā pirms krīzes. Kopumā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu septiņās nozarēs bija lielāka par vidējo valstī un atsevišķās nozarēs algas kāpums bija pat par 35%.
Neatkarīgā uzklausīja par tautsaimniecību atbildīgā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko apsvērumus, kāpēc Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs (NIPP) 2014.–2020. gadam noteikto rādītāju nesasniegšana nemainīs iepriekš nosprausto kursu, ka atteikšanās no Latvijai tradicionālajām ražotnēm atbrīvošot resursus augstu un visaugstāko tehnoloģiju ieviešanai.
Latvijas rūpniecības nozaru produkcijas apjomu pārskatam statistiķi rāda tabulu ar 131 rindiņu, kurā 15 rindiņas veltītas gaļas un zivju pārstrādei daudzās tās niansēs, bet farmācijas vai elektronikas produkcija vispār netiek iekļauta pārāk nenozīmīgā apjoma dēļ.
Sākot ar 1. septembri, tiek mainīta kārtība, kādā valsts atbalsta trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, piešķirot atlaidi par patērēto elektrību. Daļai ģimeņu šī jaunā kārtība būs patīkams pārsteigums, jo tās saņems atlaidi elektrības rēķinam, savukārt daļai tā būs neizdevīga, jo par elektrību būs jāmaksā dārgāk nekā šobrīd.
Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.