Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka gada laikā siltumenerģija sadārdzinājās par 25%, bet dabasgāze - pat par 87%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 24,6%, benzīns - par 25,7%, bet auto gāze - par 44,2%. Savukārt pārtika gada laikā sadārdzinājusies par 9,4%. Taču tieši enerģijas un pārtikas izmaksas Latvijas vidējā patēriņa grozā veido 40%, Lietuvā 31,6%, Igaunijā 34,6%, bet eirozonā - 26,8%, kas nozīmē, ka strauji augušās enerģijas un pārtikas cenas Latvijā izjūt straujāk nekā kaimiņvalstīs. Turklāt straujš energoresursu cenu kāpums pērnā gada nogalē vēl nav pilnā apmērā atspoguļojies pārējo preču un pakalpojumu cenās. Tā kā energoresursi ir būtiska ražošanas un loģistikas izmaksu komponente, kas ietekmē preču un pakalpojumu gala cenu, to otrreizējiem efektiem vēl būs ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām, norāda Finanšu ministrijā.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan norāda, ka dabasgāzes cenas mēneša laikā palielinājās par 23,5% iepriekš plānotā 50-90% kāpuma vietā, savukārt elektrības cenas mēneša laikā saruka par 38%, kas gan daļēji ir saistīts ar elektrības cenu kritumu “Nordpool” biržā. Tas kopējo inflācijas līmeni janvārī samazināja par aptuveni 2%. “Taču citas cenas turpināja augt. Janvārī pārtikas cenas Latvijā palielinājās par 1,9% un pārtikas cenu gada inflācija sasniedza 8,8%, savukārt pakalpojumu gada inflācija pakāpās līdz 4%. Inflācijas kāpumu ir izdevies ierobežot, taču inflācijas spiediens joprojām ir būtisks, un tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, varētu atkal pieaugt. Energoresursu cenas Eiropā joprojām ir augstas, naftas cenas turpina kāpt un jau ir pārsniegušas 90 ASV dolārus par barelu, savukārt pakalpojumu nozaru darbību pagaidām vēl ierobežo ar Covid-19 saistītie ierobežojum,” skaidroja M. Āboliņš.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka arī šogad joprojām galvenais cenu virzības faktors būs jūtams trīs nozīmīgākajās patēriņa sadaļās - mājoklis, pārtika un transports. “Pakalpojumos cenu pieaugums daudzviet joprojām ir piezemēts, bet tas varētu paātrināties līdz ar ierobežojumu atbrīvošanu, kad arī tur izpaudīsies enerģijas cenu, algu un citu izmaksu kāpuma ietekme. Arī pārtikas cenu sadārdzināšanās, ko virzīja izejvielu un neapstrādātas pārtikas cenu pieaugums, turpināsies jau augstāku apstrādes izmaksu pieauguma ietekmē. Labvēlīgi laikapstākļi šo tendenci nobremzēs, bet ne apstādinās. Cenu pieauguma noturību noteiks enerģijas cenu tālākā attīstība,” skaidro D. Gašpuitis.
Enerģijas cenas kulmināciju sasniedza tieši pirms Ziemassvētkiem. Lai gan šobrīd elektrības cenas ir nedaudz sarukušas, tās joprojām turas vēsturiski augstā līmenī. Turklāt, pēc D. Gašpuiša prognozēm, elektrības un dabasgāzes cenas arī tuvāko divu gadu laikā, visticamāk, saglabāsies vēsturiski augstā līmenī.
Arī bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka par inflāciju šobrīd un dažu tuvāko mēnešu laikā var uztraukties mazāk tāpēc, ka elektrības un gāzes vairumcenas ir stabilizējušās. Taču lielas bažas esot par rudeni. “Nākamajā ziemā daudziem enerģijas, jo īpaši siltuma cenas var izrādīties augstākas. “Rīgas siltumam” un arī citiem uzņēmumiem bija izdevies mīkstināt pasaules biržu viļņošanās ietekmi ar no jauna noslēgtiem līgumiem. Turklāt daudz dārgāka ir kļuvusi biomasa. Varbūt līdz vasarai tirgus nomierināsies, bet droši zināt nevar. Ciešie apkampieni starp inflāciju un politiku nepazudīs. Jau ļoti drīz Latvijas politiķiem radīsies ļoti viltīga dilemma - pārtraukt atbalsta pasākumus un ļaut cenām augt vai arī tos turpināt un kāpināt budžeta deficītu. Siltuma un gāzes cenu griestu atcelšanu maijā patērētāji ļoti skaudri neizjustu, jo tad līdz rudenim būs izdevumi tikai par silto ūdeni. Taču vai politiķiem būs pietiekami bieza āda, lai pieļautu, ka uz vēlēšanām vēlētāji dosies ar apziņu, ka tūlīt būs jāmaksā daudz augstāki siltuma rēķini?” retoriski jautā P. Strautiņš.
