Ģimenēm Latvijā pārtikas iegāde izmaksā aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecības budžeta, turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ēšanai nākas tērēt vēl lielāku daļu no saviem ienākumiem. Ikdienas produktu sadārdzinājums, kādu gada laikā piedzīvojusi Latvija, trūcīgos skar jo īpaši skarbi.
Pārtika gada laikā sadārdzinājusies par 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane pārtikas cenu pieaugumu skaidro ar pieaugošām ražošanas izmaksām (tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ), kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. Šāda tendence nav tikai Latvijā. Pārtika sadārdzinās visā pasaulē. I. Opmane pieļauj, ka tieši pārtikas cenas būs šī gada karstā tēma.
“Ņemot vērā, ka izdevumi pārtikai veido aptuveni ceturto daļu no patērētāju kopējiem izdevumiem Latvijā, pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu. Turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem pārtikas izdevumu īpatsvars viņu patēriņa groza ir vēl lielāks. Ko darīt Latvijas patērētājam, kuram nav iespējas mazdārziņā izaudzēt savu dilli un kartupeli? Nevaram gaidīt, ka valsts kompensēs visus iespējamos cenu pieaugumus, tomēr droši vien šī gada laikā arvien aktuālāks kļūs jautājums par atbalstu mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām,“ sacīja I. Opmane.
Pārlūkojot dažādu pārtikas produktu cenu izmaiņas, nākas secināt, ka vislielāko sadārdzinājumu piedzīvojuši pārtikas produkti, kurus var dēvēt par trūcīgo pārtiku, proti, saildzinoši lēti produkti ar augstu enerģētisko vērtību - kartupeļi, eļļa, milti. Kartupeļu cenas, saskaņā ar CSP datiem, kāpa par 60,1%, augu eļļas - par 27,3%, miltu un citu graudaugu - par +32,3%. Tajā pašā laikā svaigi augļi sadārdzinājās par 2,3%, kafija - par 2,4%, bet cūkgaļas cena samazinājās par 2,2%.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), svaigiem augļiem (+9,9%).
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne uzsver, ka pārtikas cenu kāpums Latvijā nav pārsteidzošs, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, kur būtiski augušas pārtikas izejvielu cenas. “ANO pārtikas cenu indekss janvārī gada griezumā pieaudzis par gandrīz piektdaļu,” paskaidroja L. Orleāne.
Tāpat dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni, ko ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums no 1. janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros.
Ekonomikas ministrijas ekonomiste Ieva Šnīdere atgādina, ka pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 2011. gada. “Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām pēc neliela krituma iepriekšējā gada decembrī janvārī atkal bija vērojams pieaugums. Mēneša laikā pasaules pārtikas cenas pieauga par 1,1%. Janvāra cenu pieaugumu noteica augu eļļu un piena produktu cenu stabilie kāpumi, ko daļēji kompensēja cukura cenu kritums jau otro mēnesi pēc kārtas, bet gaļai un graudaugiem cenas praktiski nemainījās. Augu eļļu cenu indekss janvārī sasniedza visu laiku augstāko rādītāju. Cenu kāpumu turpināja ietekmēt vājā izlaide galvenajās ražotājvalstīs, piegādes grūtības, pieaugošais importa pieprasījums pasaulē un augošās jēlnaftas cenas. Piena produktiem cenas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas, visstraujāk pieaugot cenām vājpiena pulverim un sviestam, ko noteica eksporta pieejamības samazināšanās, īpaši no Rietumeiropas, bažas par ražošanas apjomiem Okeānijā, kā arī piena pārstrādes un transportēšanas aizkavēšanās Covid-19 izraisītā darbaspēka trūkuma dēļ,” skaidroja I. Šnīdere.
Ekonomisti ir pārliecināti, ka cenu kāpums, tostarp arī pārtikas cenu kāpums, turpināsies. To lielā mērā ietekmēs enerģijas izmaksu pieaugums, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies esošās cenās. “Arī pārtikas sadārdzināšanās, ko virzīja izejvielu un neapstrādātas pārtikas cenu pieaugums, turpināsies jau augstāku apstrādes izmaksu pieauguma ietekmē. Labvēlīgi laika apstākļi šo tendenci nobremzēs, bet ne apstādinās,” sacīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
