2022. gads pienāca kopā ar globālā biznesa megaavīzes “Financial Times” 3. janvāra publikāciju “Baltijas rekordi tirdzniecībā ar Baltkrieviju asi kontrastē ar sankciju nostāju”.
Virsrakstam seko vēl kauninošāks apakšvirsraksts, ka “Igaunija, Latvija un Lietuva mēģina sabalansēt ekonomisko oportūnismu ar ģeopolitisko retoriku”. Šo vārdu nozīmi Latvijā labāk saprot padomju laikos ar Komunistiskās partijas vēsturi skolotie cilvēki. Tās uzdevums bija pārliecināt jauniešus, ka visi oportūnisti ir slikti cilvēki - blēži, kurus kurus galu galā atmaskojis un uzveicis Ļeņins. Tagadējais Latvijas un tās kaimiņvalstu oportūnisms nav tas oportūnisms, pret kādu cīnījās Ļeņins, taču viņa no angļu valodas paņemtā nievājošā nozīme šim vārdam paliek spēkā.
Latvijai nebūt nav viegli vispār nonākt ar gandrīz 150 gadus ilgu vēsturi, ar vairākās pasaules daļās izvietotām redakcijām un piederēšanu japāņu “Nikkei” pazīstamās avīzes slejās. Avīzes elektroniskā arhīva meklēšanas sistēma par pagājušo gadu uzrāda tikai sešas vārdam “Latvia” atbilstošas publikācijas, tajā skaitā divas saistībā ar Baltkrieviju. Tagad izrādās, ka tirdzniecības apjomu kāpums nebūt nav sasniegums no biznesa avīzes viedokļa.
“Financial Times” 3. janvāra publikācija neatklāj neko jaunu, ko starptautiskais kapitāls mums jau nebūtu norādījis. Pagājušā gada 5. decembrī amerikāņu “Providence Equity Partners” kontrolētā TV3 kanāla raidījums “Nekā personīga” jau bija paudis, ka “lai arī Latvija nosoda Baltkrievijas režīmu, tā turpina ar to tirgoties”: “Kā liecina “Nekā personīga” pētījums, ar Baltkrieviju, kur lielākā daļa rūpnīcu pieder valstij un pelna naudu, lai būtu iespējams iegādāties ieročus Lukašenko režīma nostiprināšanai, Latvija turpina aktīvi tirgoties. Šogad no Baltkrievijas Latvijā ievestas preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā” utt. Šobrīd pieejamie 2021. gada desmit mēnešu tirdzniecības rādītāji kopā ar līdzīgiem paskaidrojumiem tagad eksponēti visai pasaulei redzamā vietā.
“Finacial Times” publikācijas izcelsme Baltijā tomēr tiek saistīta nevis ar Latviju, bet ar Igauniju. Avīze atsaucas galvenokārt uz Igaunijā pierakstīto Starptautisko Aizsardzības un drošības centru (International Centre for Defence and Security), kura vārdā Baltijas valstis pareizi uzvesties pamācījis lietuvietis Toms Jermalāvičs: “Baltijas valstis nedrīkst izniekot vērtīgo politisko kapitālu un uzticamību dažu simtu miljonu eiro dēļ, ko valsts uzņēmumi nopelnītu, turpinot ignorēt situāciju Baltkrievijā un turpināt tirgoties ar šo režīmu.”
“Finacial Times” sniegtie skaitļi par Latvijas un Baltkrievijas tirdzniecību atbilst tiem, kādi atrodami Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzē. “Nekā Personīga” uzrādītās “preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā” ir pārspīlējums vai varbūt prognoze par visu 2021. gadu. Statistiķi saskaitījuši un “Finacial Times” uzrāda Latvijas importu no Baltkrievijas 10 mēnešos nepilnu 407 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājums starp 12 mēnešiem 2020. gadā un 10 mēnešiem 2021. gadā nepretendē uz lielu precizitāti, taču pēc būtības importa apjoma pieaugums ir neapstrīdams. Proti, 10 mēnešos ievestas preces par 407 miljoniem jebkurā gadījumā ir vairāk, nekā preces par 299 miljoniem eiro 2020. gadā. “Finacial Times” pārlūkojis ilgāku laika periodu un norāda, ka pagājušā gada rādītāji tiecas uz 2011. gadā fiksēto rekordu.
Latvijas eksports uz Baltkrieviju šogad samazinājies līdz 149 miljonu eiro vērtībai šā gada 10 mēnešos. Visticamāk, ka pērnā gada 183 miljoni eiro uz divu pēdējo 2021. gada mēnešu rēķina netiks sasniegti. Pavisam bēdīgu ainu uzrāda alkoholisko dzērienu eksports, kura apjomā no pērnajiem 18,7 miljoniem eiro šogad atlikuši 4,9 miljoni eiro. CSP galīgos datus par Latvijas ārējo tirdzniecību 2021. gadā sagatavos līdz šā gada augustam.
Lauvas tiesu Latvijas importam no Baltkrievijas devusi koksne. Tā ievesta 249 miljonu eiro vērtībā, kas par 77 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā. Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss Neatkarīgajai uzsvēra, ka Baltkrievijas koksnes imports nekādas Baltkrievijai noteiktās sankcijas nepārkāpj. Meža nozarē Baltkrievijā ir liels privāto izņēmēju īpatsvars kaut ar atrunu, ka privātīpašums Baltkrievijā nav tas pats, kas privātīpašums Latvijā.
Latvijas kokrūpniecības uzņēmēji negrib mesties kopā ar Baltkrievijas pašpasludinājušos prezidentu Aleksandru Lukašenko, arī no savas puses sagādājot nepatikšanas Baltkrievijas uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. To A. Lukašenko režīms izdarīs pats.
Proti, ar šo gadu Baltkrievija ieviesusi kārtējos ierobežojumus koksnes eksportam. Apaļkoksnes (lietaskoku, neskaitot sīkkoksni celulozes vārīšanai) izvešana no Baltkrievijas aizliegta jau sen. Latvijas uzņēmumi pirkuši no Baltkrievijas dēļus dažādās apstrādātības pakāpēs, bet turpmāk Baltkrievija un tāpat Krievija nepārdošot Latvijai arī tos. Koksnes imports no Baltkrievijas esot būtiski samazinājies jau pagājušā gada pēdējos mēnešos, kuru datus statistiķi vēl nav apstrādājuši.
“Finacial Times” publikācijā ietverti visu triju Baltijas valstu Ārlietu ministriju apliecinājumi, ka “visa tirdzniecība ar Baltkrieviju notiek saskaņā ar iepriekš noteiktajiem sankciju režīmiem”. Tādu formulējumu sniegusi Latvijas Ārlietu ministrija. Igaunija un Lietuva apliecinājusi to pašu ar līdzīgiem vārdiem.
