Latvijā februāra pirmajā nedēļā sasniegts 95. markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,544 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. Kopš februāra sākuma degvielas cenas turpinājušas kāpt teju ik dienas, mēneša laikā sadārdzinoties par septiņiem līdz 13 centiem litrā (atkarībā no degvielas uzpildes stacijas).
“Neatkarīgās” apkopotā informācija liecina, ka 95. markas benzīns mēneša laikā (no 24. janvāra līdz 23. februārim) sadārdzinājies par 7 līdz 10 centiem litrā jeb par 4 līdz 7%, dīzeļdegviela - no 7 līdz 13 centiem litrā jeb par 5 līdz 10% (atkarībā no DUS). 95. markas benzīna cena atsevišķās degvielas uzpildes stacijās kopš pirmdienas turas virs 1,60 eiro/litrā. Tik strauju degvielas cenas kāpumu eksperti skaidro ar saspīlējuma saasināšanos Ukrainā.
SEB ekonomists Dainis Gašpuitis “Neatkarīgajai” norādīja, ka jau tagad ir skaidri redzams, ka naftas cenas reaģē gan uz paziņojumiem par sankcijām attiecībā uz Krieviju, gan situāciju Ukrainā. “Tā kā situācija visticamāk vēl eskalēsies, arī degvielas cenās parādīsies vēl izteiktāka ģeopolitiskā prēmija. Protams, ka naftas tirgu ietekmē ļoti daudz faktoru, kaut Ukrainā notiekošais ir starp nozīmīgākajiem. Taču ģeopolitiskajā kontekstā naftas cenu ietekmē arī saspīlējumi attiecībā uz gāzes piedāvājumu un attiecīgi tās augsto cenu. Respektīvi, ražotājiem un citiem patērētājiem Eiropā un Āzijā kļūst izdevīgi kurināt naftu gāzes vietā, kas ceļ pieprasījumu un attiecīgi arī naftas cenu. Tādēļ varam teikt, ka jau tagad degvielas cenās atspoguļojas ģeopolitiskās saspīlējuma ietekme,” skaidro D. Gašpuitis. Pēc viņa prognozēm, situācijas Ukrainā dēļ Latvijai var nākties maksāt vēl augstāku ne tikai degvielas, bet arī gāzes cenu. Tas var būt aktuāli ne tikai šobrīd, bet arī rudenī. Cik lielā mērā tas notiks, prognozēt esot neiespējami. Ja saspīlējums iepauzējas vai mazināsies, cenām būtu jāatkāpjas, domā D. Gašpuitis.
Krievija dienā iegūst aptuveni 10 miljonus barelu jēlnaftas. Aptuveni pieci miljoni barelu tiek eksportēti, un puse nonāk Eiropā. Pēc D. Gašpuiša vērtējuma, sarežģījumi ar 2,5 miljoniem barelu naftas Eiropai būtu jūtams trieciens. “Tas tieši Latviju šķietami neskar, bet skar Lietuvu, jo “Orlen Lietuva” lielāko naftas daļu importē no Krievijas. Bet mēs importējam jau degvielu uz Latviju,” sacīja D. Gašpuitis.
"Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs Neatkarīgajai uzsvēra, ka degvielas cenu ietekme saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainā jau šobrīd ir jūtama. "Kopumā ir vērojams cenu pieaugums, bet situācija ir mainīga, balstoties uz notikumu attīstību, - vienu dienu cenas aug, citu - krītas. Neskatoties uz situāciju Ukrainā, degvielas cenu būtiski ietekmē arī citi faktori, piemēram, vēsturiski zemais naftas produktu rezervju līmenis un pieaugošais degvielas pieprasījums, samazinoties Covid pandēmijas negatīvajai ietekmei uz pasaules ekonomiku,' sacīja G. Titovs.
Jēlnafta, kuras cena šogad jau pieaugusi par 25% saistībā ar pieprasījuma kāpumu, otrdien, kad par sankcijām pret Krieviju paziņoja ASV un Lielbritānija, savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs informēja par gāzesvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesa apturēšanu un iespējamām ES sankcijām, turpināja sadārdzināties. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā otrdien pirmo reizi kopš 2014. gada pietuvojās 100 ASV dolāru par barelu robežai. Proti, “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas gaitā pakāpās līdz 99,50 ASV dolāriem par barelu, kas bija septiņu gadu augstākais līmenis, bet noslēdza sesiju 96,84 dolāru līmenī. Naftas cenas kāpumu nemazina arī cerības, ka tiks panākta vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, kas nozīmētu, ka Irāna atsāk naftas eksportu, vēstīja LETA.
Naftas cenu kāpums atspoguļosies arī degvielas cenās, kas nozīmē, ka, iespējams, jārēķinās ar jauniem degvielas cenu rekordiem.
